Pirmo reizi kopš šī gada februāra Latvijā atgriezusies deflācija. Pateicoties straujajam naftas cenu kritumam augustā, kas Latvijas degvielas uzpildes stacijās visvairāk izpaudās tieši septembrī, degvielas cena ir bijusi galvenais deflāciju veicinošais faktors. Gada griezumā lētāka kļuvusi arī siltumenerģija, pārtika kā arī apģērbi un apavi. Visnotaļ stabilu sniegumu demonstrē pakalpojumu inflācija, kas pēdējos aptuveni divus gadus turas 2-3% robežās.
Nordea: Deflācijas dēļ satraukumam nav pamata
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada septembrī, salīdzinot ar 2014.gada septembri, samazinājies par 0,5%. Precēm cenas samazinājušās par 1,7%, bet pakalpojumiem pieaugušas par 2,5%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,3%.
Deflācijas vidē dzīvo arī mūsu kaimiņi Igaunijā un Lietuvā, kur inflācijas rādītājs ir attiecīgi -1,0% un - 0,7%. Lai gan ekonomikas grāmatas māca, ka deflācija ir ļauna parādība, kas neveicina ekonomisko attīstību, šobrīd satraukumam nav pamata, jo deflāciju galvenokārt rada importēto resursu un izejvielu cenas, kas kopumā ļauj vietējiem iedzīvotājiem vairāk līdzekļu novirzīt citiem tēriņiem, tādējādi potenciāli uzlabojot iekšzemes kopprodukta rādītājus gan ar mazāku nominālo importu, gan veicinot vietējo ražojumu patēriņu."
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.