Melbārde arī sacīja, ka tāda maza valsts kā Latvija nevarēs stāvēt pretī Krievijas propagandai, tāpēc jādomā arī par izglītību un kritiskās domāšanas attīstību. Runājot par mediju politiku, ministre kā vienu no Latvijas galvenajiem izaicinājumiem nosauca sašķeltu informācijas telpu, proti, atšķirības starp medijiem latviešu un krievu valodā. Vēl viens no būtiskajiem izaicinājumiem ir arī mazs, sadrumstalots mediju tirgus un zema konkurētspēja.
Savukārt starp globāliem izaicinājumiem ir apdraudējumi vārda un izteiksmes brīvībai un daudzveidībai, dažādu pasaules redzējumu un vērtību sistēmu konflikta saasināšanās, kā arī strauja tehnoloģijas attīstība un mediju saplūšana. Politiķe arī piebilda, ka starp šī gada prioritātēm ir Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības (ES) Padomē iniciēt diskusiju par ES kopīgu rīcību informācijas kara apstākļos.
Melbārde komisijas sēdē atgādināja, ka jau pērn piešķirts papildu finansējums sabiedriskajiem medijiem, lai stiprinātu piedāvājumu krievvalodīgai auditorijai. Tomēr arī turpmāk nepieciešams attīstīt krievvalodīgai auditorijai domātu programmu piedāvājumu sabiedriskajā pasūtījumā.
Mediju politikas nodaļa Kultūras ministrijā (KM) ir kopš rudens, bet nekādi papildu līdzekļi šīs funkcijas veikšanai nav piešķirti, akcentēja Melbārde. KM jāizstrādā plašsaziņas līdzekļu politika, kā arī jākoordinē tā, lai nodrošinātu kvalitatīvas, daudzveidīgas, līdzsvarotas un ilgtspējīgas plašsaziņas līdzekļu vides attīstību, kas sekmēs vārda brīvību.