Mēbeļu ražošanā brīvu nišu vairs nav

"Mēbeļniekiem tirgus jāmeklē tikai ārzemēs. Uzņēmumi ražo gan mēbeļu sagataves, gan korpusa mēbeles, pieprasījums pēc tā visa aug, tomēr kopumā jaunam uzņēmumam tirgū "iespiesties" ir ļoti grūti, ja nu vienīgi - koncentrējoties uz individuāliem, specifiskiem pasūtījumiem," sacīja Plezers. 

Jautāts, vai nozarē iezīmējas ārvalstu kapitāla tendence, kā tas vērojams pārtikas biznesā, viņš atzina, ka lielākoties mēbeļu uzņēmumi pieder vietējiem ražotājiem. 

"Jaundibinātie uzņēmumi bijuši ar vietējo kapitālu. Tāpat arī viens no vecākajiem - SIA Daiļrades koks, kurš ir arī lielākais nozarē pēc apgrozījuma, pieder vietējiem uzņēmējiem. Arī SIA Avoti SWF, SIA Attēls-R, SIA Eliza-K ir vietējais kapitāls, nemaz jau nerunājot par AS Latvijas Finieris. Tiesa, viens no nozares līderiem SIA Kronospan Rigajeb kādreizējā Bolderaja LTD pieder austriešiem, un tad? Ja uzņēmums lieliski strādā, dodot darbu simtiem cilvēku, maksājot nodokļus un sniedzot nozīmīgu pienesumu ekonomikai, nav nozīmes, kādam kapitālam tas pieder," norādīja Plezers. 

Tāpat viņš atzina, ka saistībā ar pieaugošo konkurenci un kvalificēta darbaspēka trūkumu nozarē nāksies palielināt algas. 

"Jau gadiem ir grūtības ar darbaspēku, kas izpaužas divējādi. Pirmkārt, nav viegli sameklēt augsti kvalificētus darbiniekus, kas strādā ar datorizētiem darbagaldiem, otrkārt, ir problēmas ar mazkvalificētu darbaspēku. Ja pirmajā gadījumā iekārtu uzstādītāji apmāca speciālistus uz vietas vai savās rūpnīcās, otrajā gadījumā uzņēmējs nekad nevar būt drošs, vai pēc algas izmaksas krāvējs nākamajā dienā būs darbā. Tas ir arī algu jautājums. Patlaban nozarē vidējā alga ir ap 760 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tomēr esam gatavi, ka nāksies "turēt līdzi" Eiropai un algas būs jāpaaugstina," sacīja asociācija vadītājs.