Problemātiskās nozares, uz kurām norāda LDDK, ir nodokļu ietekme uz stimulu strādāt (zemā 114. vieta), valsts spēja piesaistīt un noturēt talantus (zemā 108. vieta), nodokļu ietekme uz vēlmi investēt (zemā 98.vieta, kritums par 50 vietām), zinātnieku un inženieru pieejamība (zemā 99. vieta), attīstīto tehnoloģiju īpatsvars publiskajā iepirkumā (zemā 98. vieta) un tehnoloģisko inovāciju ieviešana uzņēmumu līmenī (zemā 79. vieta kritums par 33 vietām).
"Valdības mērķi līdz šim nav bijuši ambiciozi, nav īstenoti pasākumi, kas stiprinātu Latvijas konkurētspēju. Nav noteiktas atbildīgās amatpersonas un nozaru ministrijas, kuru uzdevums būtu konkrētu pasākumu īstenošana un atbildība par izvirzīto mērķu sasniegšanu. Pat Nacionālajā attīstības plānā izvirzīts ļoti pieticīgs mērķis - līdz 2020. gadam Globālās konkurētspējas novērtējumā ierindoties vien 45.vietā. Jau pašlaik - 2016. gadā - Latviju ir krietni apsteigušas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva. LDDK savā darbības stratēģijā paredz, ka Latvijai 2020. gadā šajā novērtējumā ir jāsasniedz 30.vieta. Tas nozīmē, ka valdībai, nozaru ministrijām un ierēdņiem kopā ar sociālajiem partneriem ir jāīsteno konkrēti uzdevumi, lai būtiski uzlabotu Latvijas konkurētspēju. Novērtējums uzskatāmi parāda, ka Latvijas valdība pēdējā gadā ir pieņēmusi nepareizus lēmumus. Nepieciešams vērtēt katra tiesību akta izmaiņas un nodokļi izmaiņas, kā tas ietekmē Latvijas konkurētspēju. Ja kādiem lēmumiem ir negatīva ietekme, tie nekavējoties ir jālabo," secina LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.
Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvija būtiski atpaliek arī tādos rādītājos kā nodokļu ietekmē uz stimulu strādāt (Latvija 114. vietā; Igaunija 56. vietā), zinātnieku un inženieru pieejamībā (Latvija 94. vietā; Igaunija 45. vietā; Lietuva 62. vietā), uzņēmumu ieguldījumā pētniecībā un attīstībā (Latvija 71. vietā; Igaunija 36. vietā; Lietuva 37. vietā), samaksā un produktivitātē (Latvija 62. vietā; Igaunija 12. vietā) u.c.
Lai Latvija uzlabotu pozīcijas starptautiskajā novērtējumā un paaugstinātu savu konkurētspēju, salīdzinot ar veiksmīgākajām reģiona valstīm, LDDK aicina valdību un parlamentu nekavējoties rast risinājumus prioritārajās jomās.
Pirmkārt, palielināt darba tirgus efektivitāti – uzlabot nodokļu ietekmi uz vēlmi strādāt, palielināt valsts spēju noturēt un piesaistīt talantīgos darbiniekus, uzlabot darbā pieņemšanas un atlaišanas praksi, novērst, ka darba samaksa aug straujāk nekā produktivitāte.
Otrkārt, veicināt inovācijas – zinātnieku un inženieru pieejamību, palielināt attīstīto tehnoloģiju īpatsvaru publiskajā iepirkumā, uzlabot universitāšu un industrijas sadarbību pētniecībā un attīstībā (R&D), veicināt uzņēmumu ieguldījumu pētniecībā un attīstībā (R&D).
Treškārt, pilnveidot tehnoloģisko sagatavotību – sekmēt tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumu līmenī.
Ceturtkārt, paaugstināt preču tirgus efektivitāti – paaugstināt nodokļu ietekmi uz vēlmi investēt, pārskatot uzņēmumu ienākuma nodokli un darbaspēka nodokļus, samazināt nodokļu kopējo likmi procentos no peļņas, sekmēt uzņēmumu ietekmi uz ārvalstu tiešajām investīcijām.
Piektkārt, jāreformē augstākā izglītība un apmācība – jāuzlabo izglītības kvalitāte, jāpalielina budžeta vietu skaits, jānodrošina studiju kredītu pieejamība, jāpalielina speciālu apmācības programmu pieejamība.
LDDK uzskata, ka, tikai izpildot šos mājas uzdevumus, Latvija likvidēs būtisko atpalicību no Igaunijas (30. vieta) un Lietuvas (35. vieta) konkurētspējas vērtējumā. Vēl ambiciozāks uzdevums ir samazināt atpalicību no Baltijas jūras reģionā konkurētspējas ziņā visaugstāk novērtētās valsts – Somijas (atšķirība par 39 vietām).