Premjers atzina, ka iepriekšējam plānam būvēt akustisko koncertzāli uz AB dambja ir vairāki trūkumi, piemēram, atrašanās vieta, pieejamība un lielās izmaksas, kas aplēstas virs 100 miljoniem eiro.
"Valdība šodien lēma palielināt akustiskās koncertzāles projekta ambīcijas un neizvēlēties pieticīgu projektu, bet projekta ietvaros līdz ar koncertzāli attīstīt lielāku publiskās un privātās partnerības projektu. Neformāli ir runāts par šāda projekta īstenošanu Skanstes rajonā, tomēr nekas netraucē izvēlēties citu vietu un citus nosacījumus," uzsvēra Kučinskis.
Akustiskās koncertzāles projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu programmā, kas paredz degradētu teritoriju sakārtošanu. Tomēr premjers piebilda, ka degradēta teritorija ir nosacīts apzīmējums, jo minētās ES fondu programmas izpratnē degradēta teritorija var būt jebkura teritorija pilsētas ietvaros.
Kučinskis arī atzinīgi novērtēja iespēju akustiskās koncertzāles projektu finansēt pa daļām ilgākā laika periodā. "Vēl ir nepieciešami detalizētāki projekta izmaksu aprēķini, bet izmaksas nepieciešams plānot tā, lai tas nav vienreizējs ieguldījums. Valsts var atļauties akustiskās koncertzāles projekta izmaksas plānot pakāpeniski," uzsvēra Ministru prezidents.
Kučinskis noraidīja bažas par iespējamiem krāpniecības mēģinājumiem, īstenojot publiskās un privātās partnerības projektus. "Esošais regulējums ļauj izvairīties no aizdomām, ka publiskās un privātās partnerības projekts var tikt īstenots negodīgi un tiktu uzpūstas cenas. Publiskās un privātās partnerības projektiem tiek veikta pilna izdevumu analīze," uzsvēra premjers un kā piemēru minēja Ķekavas apvedceļa projektu.
Viņa ieskatā publiskās un privātās partnerības projekts ļaus taupīt budžeta līdzekļus, jo projekta īstenošanā nebūs jāiegulda visi līdzekļi uzreiz.
Kā ziņots, šodien valdība konceptuāli atbalstīja koncertzāles izveidi sadarbībā ar privāto partneri kādā no Rīgas pilsētas prioritāti atbalstāmajām degradētajām teritorijām. Patlaban akustiskās koncertzāles atrašanās vieta nav iezīmēta, taču tiks noskaidrota publiskās-privātās partnerības iepirkuma procedūras gaitā.
Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā valdība atbalstīja, ka koncertzāli veidotu sadarbībā ar privāto partneri publiskās-privātās partnerības gaitā, kur publiskais partneris definē koncertzāles būtiskos parametrus, bet privātais partneris nodrošina ēkas projektēšanu, būvniecību un apsaimniekošanu.
Konceptuālais ziņojums liecina, ka pēc 12 gadu izpirkuma perioda koncertzāles un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra telpas nonāks valsts īpašumā. Plānots, ka tiktu izveidota koncertzāle un konferenču centrs, kas papildinātu projektu un spētu pozitīvi ietekmēt naudas plūsmu, tādējādi samazinot iespējamos publiskā partnera maksājumus publiskās-privātās partnerības projekta laikā privātajam partnerim.
Atbilstoši KM aplēsēm koncertzāles īstenošanai, tostarp publiskā partnera definētajam koncertzāles, konferenču un darījumu centra ēku kompleksa kopējam apjomam, būtu nepieciešami aptuveni 70 miljoni eiro, kur koncertzāles daļa atkarībā no telpu programmas izmaksātu 7,5-12 miljonus eiro.