Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Konkurences padome: Izdevējiem peļņu nes mācību literatūra

Izdevniecības, kuras izdod gan daiļliteratūru, gan mācību literatūru, peļņu gūst tieši no mācību literatūras. Mazumtirdzniecībā mācību grāmatu uzcenojums sasniedz pat 70%, un tieši tāpēc grāmatas ir dārgas, intervijā laikrakstam Diena atzīst Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama. 

Vairākkārt, arī izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa laikā, KP analizēja konkurenci mācību literatūras tirgū. Kādi ir aktuālākie secinājumi?

Jā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lūguma 2012. gada vidū mēs saņēmām šo uzdevumu, lai gan tad mācību literatūras tirgus izpēte nebija paredzēta. (Ap 2007. gadu jau bijām mācību literatūras tirgu pētījuši.) Tas, kas mūs pārsteidza, bija fakts, ka ļoti daudzas mācību grāmatas tiek pārdotas mazumtirdzniecībā un maz tiek izmantotas iespējas iegādāties mācību grāmatas vairumtirdzniecībā, lai gan mazumtirdzniecībā mācību grāmatas sadārdzinās līdz pat 70%, respektīvi, uzcenojums var būt līdz 70% klāt pie vairumtirdzniecības cenas.

Latvijā pircēji bieži apgalvo, ka grāmatas ir ļoti dārgas, izdevēji saka - grāmatas ir ļoti lētas. Ja mācību grāmata mazumtirdzniecībā ir sadārdzināta pat par 70%, es uzskatu, ka tad grāmatas vairs nav lētas. Turklāt, pētot mācību literatūras izdevniecības, kuras paralēli izdod arī daiļliteratūru, secinājām, ka tieši mācību grāmatas ir pelnošās. Daiļliteratūras izdošana rada uzņēmumiem mīnusus, turpretim mācību literatūras izdošana - diezgan būtiskus plusus, tas arī pierāda - nav pamata apgalvot, ka mācību grāmatas ir lētas. Bet mēs, KP, neesam tie soģi, kas teiks, ka cenas jebkādām citām precēm būtu jāregulē. To mēs noteikti neteiksim, jo visu izlemj tirgus. Tāpēc mūsu ieteikums pircējiem bija nepārmaksāt par mācību grāmatām un pēc iespējas pirkt mācību grāmatas vairumtirdzniecībā. Aizliegtu vienošanos izdevēju vidū mēs nekonstatējām un to, ka vērienīgākais mācību literatūras tirgus spēlētājs ļaunprātīgi izmantotu dominējošo stāvokli, ierobežojot citu izdevēju grāmatu noietu savā mazumtirdzniecības tīklā, arī nekonstatējām.

KP tomēr aicināja IZM gan aktīvāk sadarboties ar skolotājiem un izdevēju organizācijām, gan iesaistīties mācību literatūras autoru meklēšanā, gan arī izvērtēt, kad tiešām nepieciešams mainīt mācību priekšmetu standartus, bet kad tas nav nepieciešams.

Pērn KP paziņoja, ka Latvijas gāze ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli. Vai tas varētu liecināt par to, ka Latvijai būtu vēlama virzība uz dabasgāzes tirgus liberalizāciju?

Pārkāpums, kas bija konstatēts, ir tāds, ko var veikt jebkurš monopolists, ne tikai Latvijas gāze, jo ikviens monopolists zina, ka patērētājam nav alternatīvas, tāpēc var izvirzīt dažādus nepamatotus nosacījumus. Kas attiecas un dabasgāzes tirgus liberalizāciju, es uzskatu, ka liberalizācija noteikti pavērtu ceļu konkurences ienākšanai tirgū. Visi tirgi liberalizējas - ātrāk vai lēnāk. Piemēram, pasta tirgus liberalizējas. Elektroenerģijas tirgus jau drīz būs pilnībā liberalizēts. Protams, jebkura tirgus liberalizācija ir smagnējs process, bet pamazām, soli pa solim rezultāts tiek panākts.

KP pērn arī par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu piemēroja sodu Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA). Vai jūs nepārsteidza tas, ka jāaizrāda tādai organizācijai, kurai būtu jākontrolē citu darbības korektums?

Pārsteiguma nebija tieši tāpēc, ka arī AKKA/LAA ir monopolsituācijā. Tas, kas mūs gan pārsteidza, bija fakts, ka AKKA/LAAA tarifiem bija noteikusi ļoti augstu latiņu, salīdzinot ar to, kā ir Igaunijā un vēl daudzās Eiropas Savienības valstīs. Tas kārtējo reiz apliecina, ka jāpievērš uzmanība visām jomām, kurās kāds tirgus dalībnieks ir dominējošā stāvoklī vai monopolstāvoklī.

Visu cieņu mūsu autoriem, kuri par savu darbu ir pelnījuši adekvātu atlīdzību, bet ir vajadzīga kāda uzraugošā institūcija, lai nebūtu tā, ka šādas organizācijas ir atstātas savā nodabā un domā, ka var darīt, ko grib. Turklāt jāskatās, kā noteiktie tarifi ietekmē vispārējo tirgus situāciju un gala cenu, kas jāmaksā patērētājiem. Reizēm saka - Latvijā tā pati prece maksā vairāk nekā citā valstī, bet to ietekmē ļoti daudzi komponenti - arī tas, cik uzņēmējam jāmaksā par mūziku, kura skan veikalā.

Pilnu interviju lasiet ceturtdienas, 30.janvāra, laikraksta Diena 10.-11.lpp.!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē