Jautāts, kā bijušais ministrs vērtē aizvadīto laiku ministrijā, R.Ķīlis atzina - tas bijis viens no grūtākajiem laikiem viņa dzīvē. "Ir gan bijuši pāris brīžu dzīvē, kas ar šo laiku intensitātes un grūtību ziņā būtu salīdzināmi, taču neviens no šiem posmiem nebija tik ilgs kā ministra darbs, kas ilga pusotru gadu. Nekad nebiju saskāries ar tādiem ierobežojumiem izteikties, paust savu patieso viedokli par kādu jautājumu, nebiju saskāries ar to, ka kāds no manis tik ļoti gaida, ka es par kaut ko vienošos, proti, "dīlošu". Es nekad šādas lietas nedarītu no brīva prāta, bet amata dēļ man nācās to darīt," stāstīja bijušais ministrs. Viņš arī norādīja, ka tieši ministra amatā viņam pasliktinājusies veselība. "Bet es nežēlojos, pats šo darbu izvēlējos un pats vainīgs," norādīja R.Ķīlis.
Viņš atzina, ka nācies saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību. "Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams," atklāja bijušais ministrs.
Uz jautājumu, vai viņš bijis arī pieļāvīgs, R.Ķīlis atzina, ka jā. "Bet bija arī lietas, ko nedarīju. Ja prasīja Ministru prezidents, tad darīju, jo premjers ar rīkojumu tāpat var panākt, ko vēlas; ja citi politiķi prasīja, tad nē, nedarīju," sacīja bijušais ministrs.
"Man ir zvanījuši Vienotības politiķi vakarā pirms budžeta pieprasījuma iesniegšanas un prasījuši tajā iekļaut finansējumu atsevišķu cilvēku zinātniskās darbības nodrošināšanai. Jo šie cilvēki ir atnākuši uz Vienotības valdes sēdi un pastāstījuši, ka viņiem vajag naudu. Diezgan daudz naudas. Kad nebiju politiķis, par tādiem darījumiem nojautu, bet nu tos ieraudzīju diezgan konkrēti," sacīja R.Ķīlis.
Viņš arī norādīja, ka dažkārt viņam radusies sajūta kā nekustamo īpašumu firmas vadītājam. "Kad bija diskusijas ar augstskolām, bieži vien manīju, ka sarunas par to, ka augstskolu izmantotās ēkas jānodod to īpašumā, bieži vien dominē pār sarunām par to, kā tad vajadzētu uzlabot augstskolu darbu un to sniegto izglītību."