Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Gatavi tiesāties ar valsti

Konkurences padome pārvērtusies par "soda ekspedīciju" – par 2,2 miljonu eiro sodu teic Latvijas gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Tuvojas apkures sezona – ar kādām gāzes cenām to sagaidīs iedzīvotāji?

Jau šobrīd dabasgāzes tarifi samazinājušies līdz pat 25% siltumapgādes uzņēmumiem, ja salīdzina ar gadu iepriekš. Tā ir iepriecinoša ziņa Latvijas iedzīvotājiem – šī apkures sezona būs daudz lētāka. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka dabasgāzes cena pasaules tirgū ir kritusies. 

Atšķiras valdības un Latvijas gāzes viedoklis par termiņiem, kuros iespējama gāzes tirgus liberalizācija un ar to saistītie pasākumi. Kur ir problēmas sāls?

Vispirms gribu uzsvērt to, ka biznesā un uzņēmējdarbībā visām lietām ir jānotiek loģiskā secībā. Latvijas gāzei 97%–98% akcionāru ir privātuzņēmumi, savukārt valstij pieder tikai 117 no 40 miljoniem akciju. Būtu tikai loģiski, ja šī sadalīšana atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām notiktu pēc principa, kas būtu pieņemams vairākumam akcionāru šajā privātajā uzņēmumā. Bet šodien dažas lietas, kas ir iestrādātas Enerģētikas likuma grozījumos, patiesībā ir nepārdomātas. Ir skaidrs, ka 2017. gada 3. aprīlī patērētāji varēs brīvi izvēlēties piegādātāju un ka ir jānodala gāzes glabāšanas un transportēšanas resursi atsevišķi no tirdzniecības. Tas ir pats par sevi saprotams. Bet tas, ka likumā ir prasīta šīs jaunās pārvades un uzglabāšanas kompānijas pārdošana līdz 2018. gadam, tas, manuprāt, nav loģiski. Jo darījums, kurš ir mērāms simtos miljonu eiro, nevar notikt deviņos mēnešos. Tie termiņi, kas nolikti šobrīd, ir neloģiski. Turklāt, ja valsts neizmantos paredzētās pirmpirkuma tiesības, atliks tikai pusgads. Kā mēs no visas jaunāko laiku vēstures zinām, šādi darījumi nenotiek pusgadā. Piemēram, E.ON Ruhrgas akciju pārdošana norit jau ilgāk par gadu. Mums kā uzņēmumam šādi sasteigti termiņi absolūti nav pieņemami. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka 40 miljonu akciju turētājam, nevis 117 akciju turētājam ir priekšroka izlemt, kādā veidā mūsu kompānija tiks sadalīta. Jo, ja tas notiks pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt Latvijas valstij milzīgu naudu.

Respektīvi, var notikt tiesāšanās?

Jā. Tāpēc šobrīd es aicinātu politiķus –  Saeimu, valdību un Ekonomikas ministriju –  būt saprātīgiem. Latvijas gāze nepretojas tirgus liberalizācijai. Neviens no mūsu akcionāriem, neskatoties uz spekulācijām, nepretojas liberalizācijai. Bet jautājums ir par uzņēmuma sadalīšanu, kas nemaz netraucē atvērt tirgu. Sadalīšana ir jāizdara vislabākajā veidā – lai neciestu uzņēmums, gāzes patērētāji un arī akcionāri. Tas ir pats svarīgākais, ko vajadzētu ievērot šī likuma apspriešanas laikā.

Pašlaik notiek tiesvedība saistībā ar Konkurences padomes lēmumu uzlikt 2,2 miljonu eiro sodu uzņēmumam Latvijas gāze.  

Šeit ir vairākas lietas, kas ir kliedzošas Latvijas biznesa vidē. Es domāju, ja šāds tiesas spriedums paliks spēkā, tad uzņēmējdarbības vide Latvijā būs iedragāta uz ilgiem gadiem. Un diez vai mēs šeit vispār varam sagaidīt kādas nopietnas ārvalstu investīcijas. Jo, redziet, ir vairākas lietas, kas mums absolūti nav saprotamas. Latvijas gāze tiek notiesāta par to, ko pirms tam četru gadu garumā apliecināja par pareizu esam trīs valsts iestādes – gan sabiedrisko pakalpojumu regulators, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan pati Konkurences padome. Tātad pilnīgi tiek ignorēts tiesiskās paļāvības princips. Strīds ir par nesamaksātajiem gāzes parādiem. Kā var uzticēties valstij, kuras iestādes četrus gadus atzīst par labu esam to kārtību, kādā veidā tiek iekasēti nesamaksātie gāzes parādi, un pēkšņi vienā brīdī ar atpakaļejošu datumu pasaka, ka tā nedrīkstēja šos parādus iekasēt?! Pimkārt, normālā, attīstītā valstī parādi ir jāmaksā un Latvijas gāzei principiāli ir tiesības iekasēt nesamaksātos gāzes parādus. Otrkārt, veids, kādā tas tika darīts, tika atbalstīts no valsts iestāžu puses. Konkurences padome, ignorējot šo tiesiskās paļāvības principu, norāda, ka valstij nevar uzticēties. Tā ir viena lieta, kas mūs absolūti neapmierina. Otra lieta, kas ir pilnīgi nepieņemama, ir soda apmērs.

Jūsuprāt, šis sods ir pārmērīgs?

Nevienā normālā Eiropas Savienības valstī, kur ir nopietna uzņēmējdarbība, attīstīts bizness, sodu nerēķina no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Sodu rēķina no pārkāpuma būtības. Ja pārkāpums ir, piemēram, par pusmiljonu eiro, tad sodu arī aprēķina no šī pārkāpuma. Nevis paņem uzņēmuma kopējo apgrozījumu un aprēķina soda naudu, kas vispār neattiecas uz pārkāpumu. Jāsaka, ka šī soda apjoms ir absolūti nesamērīgs – tas pārsniedz visu Latvijas jauno laiku vēsturē vispār iekasēto sodu kopsummu par līdzīgiem pārkāpumiem. Tātad mēs protestējam pret veidu, kā šis sods ir aprēķināts, un pats galvenais – pret to, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un, protams, Latvijas gāze šajā gadījumā tiesāsies visās iespējamās instancēs līdz galam un nekad neatzīs šādu rīcību par taisnīgu un godīgu pret vienu no lielākajiem nodokļu maksātājiem. Patiesībā mūs šokē tas, kā tiesa, konkrēti apgabaltiesa, attiecas pret šo lietu. Lai arī tiesa pusgadu gatavoja spriedumu un teica, ka tā ir sarežģīta lieta, no šī sprieduma teksta redzam, ka tas ir faktiski no Konkurences padomes lēmuma pārkopēts teksts. Neviens mūsu arguments vispār nav analizēts. Par tiesisko paļāvību –  viens teikums.

Visu interviju ar Aigaru Kalvīti lasiet ceturtdienas, 1. oktobra laikrakstā Diena

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē