Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Gašpuitis: Martā cenas darbināja degviela un sezonalitāte

Martā, mēneša laikā, cenu līmenis pieauga par 0,6%, ko galvenokārt noteica sezonālie faktori un degvielas cenas kāpums. Sezonalitāti raksturoja jaunās, un līdz ar to dārgāki, ražas dārzeņi, kā arī jauno apģērbu un apavu kolekcijas.

Gada inflācija martā samazinājās no februārī uzrādītās 3,4% līdz 3,3%. Gada laikā lielāko ietekmi uz cenu pieaugumu veidoja energoresursu cenu kāpums, respektīvi sadārdzinājās siltumenerģija, degviela, elektroenerģija un gāze. Daļēji tas atsaucas arī uz gaļas un tās izstrādājumu cenu palielināšanos.

Ļoti negribīgi, bet cenu pieauguma temps turpina rukt. Tas daļēji notiek pateicoties faktam, ka pērn novērotais cenu lēciena efekts pamazām izzūd no 12 mēnešu statistikas. Šā gada izaugsmes palēnināšanās piebremzēs arī cenu pieauguma gaidas, taču tai pat laikā aktualizējas efektīvas konkurences jautājums. Ir pamats sagaidīt, ka uzņemtā tendence saglabāsies, kas ļaus straujāk uzlaboties iedzīvotāju pirktspējai. Tomēr pēdējā laikā pieaug augstās naftas cenas riski. To turpmākā attīstība uztur pietiekami lielu nenoteiktību, jo neņemot vērā ekonomisko procesu loģiku, lielu lomu spēlē ģeopolitika un tās apsvērumi. Būtisku ietekmi saglabās globālās ekonomikas izaugsme un izrietošā nepieciešamība pēc jauniem stimulēšanas pasākumiem. Tas var radīt papildus spiedienu uz globālo inflāciju, ko izjutīs arī Latvijas patērētāji.

Patlaban lielākā aktualitāte ir jautājums par Latvijas spēju iekļauties Māstrihtas kritērija noteiktajā rāmī. Viss norāda uz to, ka krasi polarizētā ekonomisko procesu attīstība eiro zonā apgrūtinās tā izpildi. Vājā ekonomikas aktivitāte eiro zonā būs cenu pieaugumu bremzējošs apstāklis, kā arī daudzās valstīs īstenojamie pasākumi, lai uzlabotu konkurētspēju, spiedīs cenas uz leju. Tajā pašā laikā inflāciju eiro zonā uzturēs augstās Vācijas darbaspēka izmaksas, kā arī taupības pasākumu diktētā nepieciešamība celt nodokļus. Tādejādi atsevišķu valstu zemais inflācijas rādītājs var būt ļoti zems, bet ārējie faktori, kas ietekmē Latvijas patēriņa cenu indeksu, var radīt apstākļus, kas liedz izpildīt kritēriju. Tomēr kritērijs ir mainīgs un šobrīd tikai prognožu līmenī un, šķiet, ka izšķirošā loma varētu būt tieši ECB un tās, kā tiks noteikts kritērijs. Tas var tikt piekoriģēts atbilstoši eiro zonas kodola valstu uzskatam vai eiro zona šajos apstākļos ir gatava, ieinteresēta paplašināties.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē