"Ķīlis gribēja labu, bet darīts netika nekas," tā iepriekšējā ministra paveikto Latvijas zinātnes lauciņa sakārtošanā raksturo Zinātņu akadēmijas viceprezidents un Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas priekšsēdetājs Juris Ekmanis. Kā galveno darāmo darbu J.Ekmanis min zinātnes prioritāšu nākamajam plānošanas periodam apstiprināšanu valdībā. "Atbalstāmās zinātnes prioritātes esam iesnieguši valdībai, ceram, ka līdz rudenim tās tiks apstiprinātas. Tā ir prioritāte numur viens un tas ir galvenais, ko sagaidām no V.Dombrovska.
Nākamais svarīgais jautājums ir gūt pārliecību, ka tiks atrasts valsts līdzfinansējums Eiropas struktūrfondu naudai. Laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijas zinātnē varētu tikt ieguldīti 200 miljoni latu Eiropas naudas, ar vienu būtisku priekšnosacījumu – 10% - 15% no šīs summas ir jāfinansē Latvijas valstij. Ceru, ka V.Dombrovskis spēs rast šos līdzekļus, lai varētu piesaistīt patiešām apjomīgo struktūrfondu naudu.
Liela problēma, kuru, jācer, risinās jaunais ministrs, ir zinātnieku izdzīvošana šajā pārejas periodā līdz 2015.gadam, kad līdzšinējie Eiropas projekti ir beigušies, bet jaunie vēl nav sākušies. Mums par katru cenu mūsu zinātnieki ir jānotur Latvijā, lai tie šo divu gadu laikā nepamet valsti, jo atpakaļ viņus dabūt būs ļoti grūti. Jāsaprot, ka jau pašlaik Latvijā ir kritiski zems zinātnikeu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar vidējo Eiropā.
R.Ķīlis pilnīgi pareizi noteica, ka jāveic zinātnisko institūtu darba kvalitātes izvērtēšana, diemžēl tālāk par vēlmi nav tikts. Tas ir vēl viens V.Dombrovskim veicams būtisks uzdevums, lai tiktu sakārtota zinātnes finansēšana Latvijā."
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja vietniece, Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova norādīja, ka steidzami ir jārisina augstskolu akreditācijas jautājums, jo likums noteic, ka akreditācijas beigu termiņš ir maija beigas. "Protams, sliktākajā gadījumā būs jāgroza Augstskolu likums, lai studenti nepaliek bez diplomiem." T.Volkova arī uzskata, ka V.Dombrovskim nekādā gadījumā nevajadzētu virzīt R.Ķīļa iecerēto augstskolu finansēšanas modeli, kas paredzēja attiekšanos no valsts budžeta vietām un pāreju uz studentu kredītiem, lai samaksātu par studijām. "Gan Igaunijā, gan Somijā un Dānijā augstākā izglītība ir bezmaksas, arī mums būtu jāvirzās uz šādu modeli," pārliecināta T.Volkova. Viņa arī norādīja, ka finansējumam augstākai izglītībai būtu jānovirza 2% no IKP, jo "pašlaik augstskolu finansējums ir kritiski zems. Ar šādu finansējumu cerēt iekļūt augstskolu top 100 ir vienkārši utopija."
Arī Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers uzsvēra, ka V.Dombrovska pirmais veicams darbs ir sakārtot jautājumu ar ieilgušo augstskolu akreditāciju. Viņš līdzīgi kā T.Volkova arī kategoriski iestājās pret ieceri atteikties no valsts budžeta vietām augstskolās. "Studentu līdzdalības maksājumi bija gan Austrijā, gan Vācijā, taču abas šīs valstis virzās uz valsts finansētu augstāko izglītību, tāpat arī Igaunija. Bezmaksas augstākā izglītība ir arī Dānijā un Somijā. Faktiski R.Ķīlis vēlējās ieviest anglosakšu modeli, kurš darbojas ASV un Lielbritānijā. Taču jāņem vērā, ka šajās valstīs darbojas daudzi privāti stipendiju fondi, kādu mums nav. Atsakoties no valsts budžeta vietām, mēs panāksim tikai jauniešu aizbraukšanu no valsts." A.Rauhvargers arī uzskata, ka valsts augstskolu Latvijā nav par daudz, un, ja tās gribētu apvienot, tam būtu arī jāparedz līdzekļi. Attiecībā uz R.Ķīļa ideju, ka ne visās reģionālajās augstskolās ir nepieciešama doktorantūra, A.Rauhvargers atbildēja, ka jebkurā gadījumā labāk, ka doktorantūra ir, nekā tās nav.
Iespējamās misijas programmas attīstības vadītāja Zane Oliņa norādīja, ka R.Ķīļa lielākais nopelns ir tas, ka viņš ir centies sabiedrību iesaistīt izglītības sistēmas jautājumu risināšanā un tas noteikti būtu jāturpina arī pašreizējam ministram. Tāpat Z.Oliņa norādīja, ka V.Dombrovskim būtu jāturpina nostiprināt skolu autonomiju. "Ir jābūt definētām kopējām prasmēm, kas skolēnam ir jāapgūst, taču process, kā pie šiem rezultātiem nonākt, var būt un tam jābūt individuālam." Z.Oliņa arī norādīja, ka iespējamās atšķirības starp skolām priekšmetu īpatsvarā jebkurā gadījumā būtu niecīgas.
Z.Oliņa arī uzskata, ka noteikti jāturpina modeļa: nauda seko skolēnam līdz pat skolai ieviešana. "Centralizēti nekādā gadījumā nevar pateikt, kura skola jāslēdz, kura nē. Tam ir jābūt vietējās kopienas lēmumam. Taču valsts budžeta nauda sekos skolēnam līdzi uz skolu. Un, ja kādā skolā nebūs skolēnu, nebūs arī šīs naudas, un vietējai kopienai būs jādomā, ko ar šo skolu iesākt. Varbūt, piemēram, skolā, kurā mācās bērni no 1. līdz 9.klasei, pēc jaunā modeļa ieviešanas mācīsies bērni tikai no 1. līdz 3.klasei. Taču tam ir jābūt vietējās kopienas lēmumam. Par valsts naudu izglītībai - mērķdotāciju skolai – nevar uzturēt skolu, kuras galvenā funkcija ir būt par pagasta kultūras centru un risināt skolotāju nodarbinātības jautājumu. Taču par to var lemt vietējā kopiena, meklējot tam naudu savā budžetā."
Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa uzskata, ka vispārēja izglītībā noteikti jāturpina modeļa: nauda seko skolēnam ieviešana. "Tas ļauj man motivēt savus skolotājus. Pilsētu skolām tas ir pats labākais risinājums. Lauku skolām gan tas būtu jāpiemēro ar koeficientu. Pilnībā atbalstu uzstādījumu, ka skolotāju atalgojumam ir jābūt saistītam ar kvalitāti. Tajā pašā laikā uzskatu, ka R.Ķīlis pietiekami necīnījās par papildu finansējuma piešķiršanu savai nozarei. Diemžēl mani arī sarūgtina pašreizējā ministra paziņojums, ka skolotāja algai jābūt 500 latu pirms nodokļu nomaksas. Šādai summai būtu jābūt par 21 kontaktstundu nevis 40," pauda G.Bērziņa. Viņa arī norādīja, ka neatbalsta skolu tiesības izvēlēties, cik stundas katram priekšmetam atvēlēt. "Uzskatu, ka ir jābūt vienotam standartam, vismaz pamatskolā noteikti, lai skolēni visā Latvijā būtu vienlīdzīgās pozīcijās."
