Lai neatstātu vienas tās sievietes, kuras nonākušas smagas izvēles priekšā – laist pasaulē bērnu, vai izšķirties par abortu, nepieciešams izveidot konkrētu atbalsta mehānismu, plānojis I.Parādnieks. Šādas sievietes vērstos valsts atzītā konsultatīvā centrā, kur varētu saņemt gan psiholoģisku atbalstu un informāciju par pieejamiem sociālā atbalsta pasākumiem, gan iespējamiem grūtniecības pārtraukšanas sarežģījumiem un sekām. Konsultatīvā centra apmeklējums būtu obligāts pirms aborta veikšanas tā dēvētajā apdomu laikā, kuru I.Parādnieks rosina pagarināt līdz 120 stundām patlaban noteikto 72 stundu vietā. "Ir dažādi iemesli, kādēļ sieviete izšķiras par abortu, tomēr viņai noteikti jāsniedz profesionāls atbalsts," uzsvēra deputāts.
"Izvirzītā ideja par papildus konsultācijām dažādos centros ir ļoti atbalstāms solis, taču tai ir jābūt brīvprātīgai. Mūs samulsināja fakts, ka, ja sieviete obligāti neapmeklē konsultāciju un tad izšķiras par abortu, tas būtu krimināli sodāms akts. Mēs uzskatām, ka vairāk ir jādomā par to, kā valsts var atbalstīt māmiņu, nevis to sodīt – viņa jau tā tiek sodīta vairākkārt, sākot ar to vien, ka ir spiesta veikt abortu," portālam Diena.lv pauda
Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka.
"No juridiskā viedokļa man tas šķiet absurds, jo kādu kriminālatbildību paredzēsim? Mēs par to piespriedīsim ieslodzījumu, mantas konfiskāciju? No juridiskā viedokļa būtu absurds, jo tā tomēr ir sievietes izvēle. Kas tas būs, ko paredzesim? Man liekas, ka nesamērīgi," sacīja Juriste, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna.
"Mūsu visa sistēma uzbūvēta, ka aizsargājam personu un persona, saskaņā ar aktiem, ir dzimusi persona. Bet vienlaikus vēlos vērst – Veselības ministrijai ir jāpadomā par to, vai mums būtu mākslīgā apaugļošana jāfinansē, vai jādomā par šīm sievietēm. Tie ir reāli bērniņi, un varbūt varam kā veicināt, ka viņi nāk pasaulē. Veselības ministrijai par to vajadzētu padomāt," uzskata K.Korna.
S.Salaka sacīja, ka Māmiņu klubs ir par to, lai tiktu radīti atbilstoši apstākļi dzimstības palielināšanai. "Mūsu pētījumi un aptaujas liecina par to, ka māmiņas nereti sper soli uz mākslīgo grūtniecības pārtraukšanu sliktu finansiālo apstākļu dēļ. Bērni būtu gribēti, bet māte to nespēj atļauties. Iemesli tam var būt dažādi, tomēr mēs kā organizācija, kas iestājas galvenokārt par mātes veselību, iestājamies pret aborta likuma maiņu, kas tiek pielīdzināta tam, ka sievietei tiktu uzlikta kriminālatbildība. Jau šī brīža sistēma Latvijā veiksmīgi darbojas. Statistika pierāda, ka abortu skaits samazinās un pašā sistēmā mēs neredzam lielas problēmas, bet ideoloģiski runājot, ka, ja gadā ir 9000 abortu, kas veido aptuveni pusi no gadā dzimušo skaita – nu tas nešķiet īsti pareizi. Ja finanšu sistēma būtu kārtībā, bērni būtu vairāk vēlami," uzskata S.Salaka.
Viņa uzsvēra, ka situāciju demogrāfijas jomā varētu uzlabot, ja jauniešus skolās vairāk informētu par grūtniecību, tās sekām un attiecībām kopumā. "Māmiņu klubs veica fokusgrupu ar meitenēm vecumā no 12 līdz 16 gadiem, un atklājās, ka viņas visai maz zina par grūtniecību, dzimstību un attiecībām, kā tādām. Seksuālā audzināšana mūsdienās ir ļoti vāja, informācija par reproduktīvo veselību ir minimāla. Ne vienmēr vecāki par to prot runāt ar saviem bērniem un arī skolotājiem pietrūkst prasmju, kā bērniem par to stāstīt. Bet šāda pieeja noteikti palīdzētu vairāk nekā kriminālatbildība," norādīja Māmiņu kluba pārstāve. Viņa piebilda, ka kaimiņvalstī, Igaunijā, ir daudz vairāk jauniešu veselības centru, kā arī lielāks valsts atbalsts kontracepcijas iegādē. "Lielāks atbalsts ir arī māmiņām, un dzimstība ir saglabājusies daudz augstākā līmenī. Mums no tā nav nekā, bet mēs gribam vēl arī sodu likt virsū," sacīja S.Salaka.
Providus pētniece Iveta Kažoka, uz jautājumu, kā kopumā vērtē I.Parādnieka priekšlikumu saistībā ar bērna tiesībām uz dzīvību, sākot ar ieņemšanas brīdi, viņa norādīja, ka Nacionālā Apvienība šobrīd meklē "sev nišu un konservatīvais virziens ir tas, kur viņi šobrīd pārbauda iespējas". "Vai tas ir prātīgi no viņu tēlu veidošanas skatpunkta – jo tas nostiprina viņus kā radikālu partiju. Tomēr, ja viņi ir izvēlējušies šādā virzienā doties, tas ir viņu lēmums un atbildība. Bet cik pievilcīga ir tā bilde – nacionālisms, ieroči un sieviešu tiesības?" jautāja pētniece.
Jau ziņots, ka kritiku par paša auklēto priekšlikumu gan I. Parādnieks neuztvēra ar lielu izpratni. Deputāti Dainu Kazāku (RP), kura kritizēja sēdē aplūkotos grozījumus, norādot uz sieviešu tiesību aizskārumu un problēmas nerisināšanu pēc būtības, I. Parādnieks pārtrauca, jo vairāk neesot laika. Lai ļautu pabeigt runu, viņš rosināja balsošanu. D.Kazāka, protestējot pret viņas runas laika ierobežošanu un nevienlīdzību attiecībā pret citiem, demonstratīvi pameta Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdi.
Jautāta par I.Parādnieka uzvedību sēdes laikā - embriju figūriņu dalīšanu un neļaušanu izteikties pārstāvjiem, kuri pauda pretējus viedokļus, I.Kažoka atzina - pēc mediju atspoguļotā komisijas darbam ir raksturīgs autoritārs darba stils. "Manuprāt, tas nav labi, taču vienlaikus, ja citi deputāti tam neiebilst, tad ir grūti saprast, kā šo problēmu atrisināt. Jo apakškomisiju atšķirība no komisijām ir tāda, ka tajās savācas attiecīgā jautājuma entuziasti. Un attiecīgi vairākumu veido cilvēki, kas skeptiski izturas pret cilvēku tiesībām, iespējām izteikties, dažādiem viedokļiem, un cilvēki, kuri ir mierā ar to, ka viņus vada Parādnieka kungs ar savu subjektīvo viedokli par to, kas ir pareizi, un kas ne. Ņemot vērā to, ka šī ir apakškomisija, tik ilgi, kamēr viņi netraucē citām komisijām, tur nav ko satraukties un viņus neviens neaiztiks," sacīja politoloģe. Viņa norādīja, ka politiķi meklē iespējas kļūt populāriem tādā veidā, kāds viņiem šķiet populārs. "Viņiem sev ir jājautā, vai viņi grib asociēties ar tik radikālu konservatīvismu un vai viņiem tas kā partijai nenāk par sliktu. Tā ir viņu izvēle. Un tas attiecas arī uz pārējo partiju deputātiem – tā ir viņu izvēle. Šobrīd izskatās, ka tas ir marginālu viedokļu pārspriešanas forums. Tā, ka tādā kontekstā es uz šiem priekšlikumiem arī skatos – popularitātes meklējumi," atzina Providus pētniece.
Māmiņu kluba vadītāja gan nebija tik kritiska. "Par Imantu Parādnieku grūti komentēt. Neesmu skatījusies hronoloģiski caur viņa iepriekšējiem priekšlikumiem. Viņš iznāca laukā ar šo radikālo priekšlikumu un pievērsa plašu uzmanību. Bet, kā viņš apgalvo, mērķis ir augsts. Viņš vēlas mainīt sabiedrības izpratni par bērnu. Man ir grūti viņu nosodīt vai slikti izteikties, kaut arī šāds likumu grozījums ir absolūti nepieņemams, bet pēc tā vien ir grūti spriest par tā autoru," atzina S.Salaka.
Arī Labklājības ministrijas Bērnu ģimenes politikas departamenta vadītāja Līvija Liepiņa uzsvēra - nedrīkst pazaudēt mērķi aiz skaļiem saukļiem. "Diskusija ir diskusija, kādā virzienā tā diskusija aiziet, tas atkarīgs no katra iekšējās inteliģences. Nedrīkst pazaudēt galveno - jāpiepilda saturs, jāiet un jāvirzās. Asumi būs jebkurā gadījumā, ja būs kutelīga tēma. Nedomāju, ka tur būtu kāds jāvaino. Jādoma, kā sasniegt mērķi, nevis pieķerties sauklim. Šeit man būtu jācitē demogrāfs Ilmārs Mežs, kurš mineja, ka jāfokusējas uz to, par ko varam vienoties, un tas jāpiepilda, nevis aiz skaļa saukļa aizmirstam saturu," teica L.Liepiņa.