Brigmanis pret apvienota supermedija izveidi

Fragments no intervijas:Nesen intervējām Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Aināru Dimantu. Jāsecina, ka jau tuvākajā laikā padome nāks uz Saeimu, vispirms, protams, uz jūsu komisiju, aicinot, kā tagad moderni teikt, veikt politisku izšķiršanos par labu vienota sabiedriskā medija izveidei.Es šoreiz mēģināšu runāt tieši (smejas). Es tomēr šo ideju par vienota sabiedriskā medija izveidi vērtēju kā politiski motivētu - ka ir kāds politisks spēks, kurš vēlas LTV un LR pabāzt zem viena jumta un diktēt noteikumus. Ļoti vienkārši: skatāmies, kas ir tie cilvēki, kuri publiskajā telpā šo ideju tik kaismīgi aizstāv?Visādi.Labi, labi. Un tomēr tur ir ļaudis, kas saistīti ar mūsu politiskajiem partneriem...Visur esošie sorosīti, vai?Es tādu vārdu publiskajā telpā nelietoju. Lai kā arī būtu, šis fons raisa aizdomas. Un tad es uz šo ideju skatos no praktiskās puses - ko apvienošana dos? Kas tiek iegūts? Man šķiet, ka LTV labi strādā - pats skatos, ir labi raidījumi. Un man patīk arī Latvijas Radio. Jautājums: vai, saliekot kopā divus labi strādājošus medijus, mēs iegūsim vēl labāku, tādu supermediju?Pag, padome uzsver, ka būs ekonomiskais ieguvums, jo atkritīs izdevumi kaut vai divām pārvaldes struktūrām.Bet es domāju tā: labs produkts lēti nemaksā. Ja ir divi labi produkti, tad es esmu gatavs atbalstīt naudas došanu abiem. Un vai tiek ņemts vērā, ka apvienošanos nevēlas paši kolektīvi? Radio gadījumā pilnīgi noteikti, LTV, kā latvieši saka, fifty - fifty [puse uz pusi]. Turklāt - ja nu runājam par ekonomisko pusi - vēl ir jautājums par to, cik apvienošana izmaksās. Un tad ļaudis nāk uz mūsu komisiju, ciparus min dažādus, bet, protams, neaizmirst piesaukt ģeopolitisko situāciju... Vai esat ievērojis, ka šis vārdu savienojums nu tiek lietots vienmēr un visur? Ja kāds kaut ko grib darīt - jo tāda ir "ģeopolitiskā situācija". Ja negrib - arī "ģeopolitiskā situācija".Īsi sakot, jūs pats un ZZS pret vienotā sabiedriskā medija ideju esat skeptiski?Kāpēc skeptiski? Mēs esam tieši "pret". Un es to esmu arī komisijā pateicis. Piemēram, kad uzklausījām jauno Latvijas Radio šefu. Un es arī teicu: ja idejas bīdītāji domā, ka jaunais šefs līdzēs idejai īstenoties, jūs rūgti maldāties - gala lēmumu tik un tā pieņemsim mēs, politiķi. Un mūsu, zaļo zemnieku, balsis jūs nedabūsiet. Sekoja tāds iznīcinošs skatiens manā virzienā - "tad vēsture to atcerēsies!" - es nesaukšu vārdus...Izklausās pēc Dimanta.Bet tikpat labi var teikt, ka vēsture varbūt ar labu vārdu atcerēsies, ka ir saglabāti divi labi mediji?Šie atšķirīgie viedokļi neradīs jaunus kašķus koalīcijā?Nē, protams.Ja apvienošanās nenotiek, tik un tā paliek jautājums - kā tiek veidots t.s. sabiedriskais pasūtījums, ar kādiem rādītājiem mēra šī pasūtījuma īstenošanas veiksmīgumu?Ziniet, es šajā komisijā strādāju jau kopš 2002.gada, un, cik sevi atceros, uz komisiju arvien ir nākuši dažādi mediji un kašķējušies. Bet - es tomēr palieku pie tā, ka nevar tā nošķirt sabiedrisko un komercmedijus. To skaitā arī dalot sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai paredzētos līdzekļus.Bet vai jūs saprotat, kādam ir jābūt šī pasūtījuma mērķim?Atbilstoši, hmm, ģeopolitiskajai situācijai... Labi, tātad mērķis ir tādu programmu, disputu, ziņu utt. veidošana, kas veicinātu Latvijas cilvēku patriotismu un līdzētu stāties pretī naidīgai propagandai.Nelaime tā, ka kas nu kuram veicina patriotismu. Man ir aizdomas, ka jums, piemēram, patīk šlāgeraptaujas, citam - Alvis Hermanis. Kāds grib dievkalpojumu translāciju, cits dusmojas par tādu.Nu, es mēģinu nodalīt Augustu - mediju lietotāju no Augusta - politiķa, kuram būtu jāpaceļas pāri pirmā Augusta seklajām interesēm (smejas).Tad jūs sadalīsiet: šlāgeriem tik procentu, Hermanim - tik?Man šķiet, ka politiķiem to nevajadzētu uzticēt, jo tas nebūs objektīvi. Tas jāizdara ekspertu saimei. Lai būtu Augustam tīkamais Guntis Skrastiņš vai Rīgas Dinamo spēles, bet ne tikai.Visu interviju ar Augustu Brigmani lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 26.februāra, numurā!