Biedrība publisko ierosinājumus Bulduru dārzkopības vidusskolas attīstībai

  IZM rīcība pēdējos desmit gados ir novedusi pie tā, ka audzēkņu skaits Bulduru dārzkopības vidusskolā ir sarucis, mācību bāze netiek attīstīta, ir tikai daļēji veiktas tik ļoti nepieciešamās investīcijas infrastruktūras, mācību procesa un sadzīves apstākļu nodrošināšanai, kā arī jau vairāk nekā gadu skolai faktiski nav vadības. Tas viss būtiski traucē skolas attīstību un dārzkopības nozares nodrošināšanu ar tik nepieciešamajiem jaunajiem speciālistiem.Nozares pārstāvji uzskata, ka Bulduru dārzkopības vidusskolai nākotnē jākalpo par platformu zināšanu un pieredzes pārnesei, zinātnes, pētniecības un uzņēmējdarbības radošai sapludināšanai, lai nodrošinātu nozares izcilību un konkurētspēju Eiropas līmenī. Biedrībai ir virkne konkrētu priekšlikumu, iniciatīvu un jau aizsāktu projektu, lai jau nekavējoties sāktu strādāt pie skolas nākotnes vīzijas sasniegšanas. Kā pirmos darbus biedrība min nozares atbalstīta skolas direktora iecelšanu amatā un skolas vadības komandas nokomplektēšanu, kā arī skolas attīstības vīzijas 2016.-2020. gadam pieņemšanu līdz šā gada 1. martam. Ir jārod ceļi, kā sasniegt nospraustos mērķus, nevis jāmeklē atrunas, kāpēc to nevar izdarīt. Taču aktīvai rīcībai ir nepieciešama skolas īpašnieka - IZM - griba.Biedrības ierosinājumi skolas nākotnes attīstības vīzijas realizācijai:1. Nodrošināt skolai nozares atbalstītu direktoru un nepieciešamos papildinājumus skolas vadības komandā, lai tā spētu realizēt mūsdienīgu, proaktīvu, ar nozari, zinātni un citām izglītības iestādēm integrētu mācību sistēmu, nodrošinot visu četru profesionālās izglītības līmeņu mācību programmu ieviešanu, radikāli uzlabojot tālākapmācības un mūžizglītības iespējas skolā, kā arī ieviešot citus būtiskus, tieši ar dārzkopības izglītību un tās kvalitāti saistītus, uzlabojumus;2. Sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti izstrādāt skolas pārņemšanas juridisko mehānismu, tieši nododot skolas kapitāla daļas jaunam un tālredzīgākam saimniekam;3. Līdz 2016.gada 1.martam sadarbībā ar skolu un nozari pieņemt skolas attīstības stratēģiju 2016.- 2020. gadam. Stratēģija jau ir izstrādāta un kopš 2015. gada 31. augusta iestrēgusi Izglītības un zinātnes ministrijā;4. Jau 2016. gadā nodrošināt investīcijas skolas dienesta viesnīcas kapitālai renovācijai, kā arī mācību un materiālās bāzes pamatīgai atjaunošanai, papildināšanai, lai skolā būtu iespējams dārzkopja profesiju apgūt mūsdienīgā kvalitātē;5. Valstiskā līmenī panākt straujāku ieilgušo tiesvedību izskatīšanu, jo skolai tik nepieciešamie potenciāli lieli līdzekļi "iesaldēti" vairākos nesaprotami novilcinātos tiesas procesos;6. Paralēli strādāt pie alternatīviem risinājumiem, ja neizdodas realizēt scenāriju, ka par skolas īpašnieku kļūst kāda no augstskolām - Latvijas Universitāte vai Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Šajā gadījumā biedrība ierosina saglabāt skolas pašreizējo valsts kapitālsabiedrības statusu, kas ļautu būtisku daļu skolas finansējuma sarūpēt pašai mācību iestādei un savus īpašumus apsaimniekojot atbildīgāk un tālredzīgāk nekā līdz šim. Minētajā iespējamajā situācijā IZM kontrolētu un pārraudzītu vadības darbību, netraucējot caurspīdīgiem, godīgiem un uz skolas attīstību vērstiem skolas plāniem.