Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Apinis: Kur Latvijas budžetā meklēt nelietderīgi izmantotus miljonus?

Šo rindu autors savu laiku budžeta un nodokļu politikai tērē tikai tālab, lai rastu šajā budžetā vairāk vietas veselības jomai. Veselības aprūpei Latvija tērē krietni mazāk kā Eiropas Savienībā (ES) vidēji – gan absolūtos skaitļos, gan proporcionāli pret IKP.

Ja gribam palielināt veselības izdevumu īpatsvaru IKP, tad ir tikai divas iespējas – mazināt finansējumu kādam citam mērķim vai palielināt kopējo nodokļu slogu. Latvijas Ārstu biedrība un Veselības ministrija ir jau piedāvājusi savus risinājumus budžeta papildināšanai – palielināt akcīzes nodokļus tabakai, alkoholam, sālij, cukurotiem dzērieniem, transtaukskābēm. Ingrīda Circene veido jaunu sistēmu, kur nodokļu nemaksātājiem nāksies veikt speciālu veselības iemaksu. Saeimas un Finanšu ministrijas tabakas lobisti šiem plāniem pretojas, un rodas iespaids, ka budžeta ieņēmumi palielināti netiks. Tātad veselībai līdzekļus nāksies meklēt esošo izdevumu pārdalē.

Līdzīgā situācijā Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis paziņoja, ka mediķi jau varot paši nopelnīt ar maksas pakalpojumiem, tādēļ veselībai papildus naudu nevajagot, bet izglītībai gan. Es ar šādiem paziņojumiem nesvaidos – manuprāt – papildus finansējums tūlīt nepieciešams gan medicīnas māsu, gan skolotāju algām.

Latvijas budžets nesastāv tikai un vienīgi no budžeta, ko mēs redzam glīti noformētu Andra Vilka portfelītī, aiznestu Solvitai Āboltiņai uz Saeimu. Latvija saņem naudu no Eiropas fondiem, un tā ir mūsu – Eiropas savienības pilsoņu nodokļu maksātāju nauda. Gandrīz katram Eiropas naudas žūksnītim mums jāpiemet sava– Latvijas nodokļu maksātāju naudiņa vai nu no valsts vai pašvaldības. Manu interesi piesaistīja Latvijas Garantiju aģentūra ar tās valdes priekšsēdētāju Klāvu Vasku (viņš arī Citadeles bankas padomes priekšsēdētājs). Pilnīgas sagadīšanās pēc nolēmu savu interesi strukturēt, noskaidrojot – kas kopējs Klāvam Vaskam ar Liepājas metalurga pētniekiem Ģirtu Rungaini, Jāni Lielcepuri, Juri Eizentālu un viņu kompāniju Prudentia. Ja mēs ticam tam, kas rakstīts, tad Prudentia ir neatkarīga vadošā investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju sniedzēja Latvijā, bet Ģirts Rungainis– viens no šīs kompānijas dibinātājiem un padomes locekļiem. Prudentia ir valdības konsultants Citadeles bankas pārdošanā, Liepājas metalurga kreditēšanā un airBaltic vadīšanā. Viss te būtu OK, ja vien šis pats Klāvs Vasks nebūtu vieglu roku iedevis 10 miljonus ZGI Capital, proti kompānijai, kur valdes locekļi un dibinātāji ir nesen redzamie personāži Ģirts Rungainis, Jānis Lielcepure, Juris Eizentāls, Ivars Ķirsons, Normunds Igolnieks un citi.

Bet atgriezīsimies pie 10 miljoniem. Tā ir trešā daļa no Eiropas Investīciju fonda (EIF) Latvijā investētajiem 44.7 miljoniem eiro jeb 31.29 miljoniem latu. Tos sadala starp trim pārvaldītājiem – riska kapitāla kompānijām. Iecerēts, ka šo uzņēmumu darbība papildus piesaistīs vismaz 20 miljonus eiro (14 miljonus latu) privāta sektora investīciju. Izlasot nolikumu, rodas iespaids, ka EIF iedod naudu riska kapitālam un neprasa nekādu atbildību – kādi būs ieguldījuma rezultāti. Te jāpaskaidro, ka EIF nav labdarības organizācija – EIF, kura mērķis ir atbalstīt finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Fonds nodrošina riska kapitāla finansējumu maziem un vidējiem uzņēmumiem un izsniedz portfeļgarantijas finanšu iestādēm. Šādā veidā EIF veicina ES mērķu sasniegšanu attiecībā uz inovāciju, izpētes un attīstības, uzņēmējdarbības, tirgus izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu. Kopā EIF ieguldījumi riska kapitālā ir aptuveni 6 miljardi eiro.

Tātad Klāvs Vasks kā Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs iedod Ģirtam Rungainim 10 miljonus latu Eiropas nodokļu maksātāju naudas un iesaka tos veiksmīgi ieguldīt – gan kā "sēklas kapitālu", gan kā "izaugsmes kapitālu". Loģika prasītu tomēr norādīt – Latvijā ir prioritāras jomas, kurās būtu mērķtiecīgi naudu ieguldīt, lai sasniegtu valstiskus rezultātus. Nu, piemēram, daudzi zemnieki ražo ekoloģisku pienu, bet neviens neņemas to atbilstoši pārstrādāt un eksportēt. Tad nu riska kapitāls nāk talkā un palīdz zemnieku kooperatīvam uzsliet ekoloģiska piena pārstrādes ražotni. Vai Garantiju aģentūra iesaka Prudentijai ar riska kapitāla 10 miljoniem mesties kā investoram Liepājas metalurgā, atjaunot ražošanu, iepirkt metāllūžņus, maksāt algas, atjaunot eksportu, un to visu Liepājas uzplaukuma vārdā. Bet lasot nolikumu, nekas neliecina par to, ka Klāvs Vasks valstiski norāda Ģirtam Rungainim – ko un kā darīt. Tādēļ man nācās palūkoties – kā Ģirts Rungainis līdz šim ieguldījis riska kapitālu (vai patiesībā otrādi– kā es vērojot medicīnas kompānijas Premium Medical rosību pamanīju ZGI Capital un tā pūles izsaimniekot naudu).

Te neliela atkāpe. Riska kapitāls ir nauda, ko jaunu uzņēmumu vai projektu piešķir riska kapitālisti. Parasti riska investīciju objekti ir uzņēmumi ar augstu straujas izaugsmes ticamību, vai projekti, kuri to īstenošanas gadījumā var nest lielu peļņu uz tajos investēto kapitālu. Tā kā riska investīcijas lielas peļņas vietā var nest arī ievērojamus zaudējumus, riska investori - fiziskas vai juridiskas personas - mēdz apvienoties, izveidojot riska fondus, sadalot riskus, proti, iespējamos zaudējumus.

Risku fondus parasti pārvalda profesionālas kompānijas, kuras ir specializējušās dažādās investīciju jomās. Līdz ar to arī riska fondi vairumā gadījumu orientējas uz atsevišķiem sektoriem. Parasti tās ir jomas, kas saistītas ar paaugstinātu risku - jaunas tehnoloģijas, strauji augoši ekonomikas sektori, vai valstis un pat pasaules reģioni ar dinamisku ekonomisko izaugsmi. Pie tādiem pieskaitāmas arī Baltijas valstis, tai skaitā arī Latvija. Latvijā tiek īstenota nacionālā programma Riska kapitāla finansējums, ko vada Latvijas Garantiju aģentūra.

Tātad veiksmīgais investīciju banķieris Ģirts Rungainis jau iepriekš ir dalījis riska kapitālu, un medicīnā viņa ieguldījums ir 138020 latu SIA Premium Medical, kuru vada bijušais Veselības ministrs Juris Bārzdiņš. Tiesa, pēc manā rīcībā esošas informācijas, šī kompānija par 1 latu un visiem parādiem šobrīd ir pārdota kādai Kiprā reģistrētai firmai Marliese Investments Limited, bet, saskaitot izdevumu ciparu stabiņus, šīs firmas finansiālie mīnusi šobrīd ir 707 000 latu. Patiesi veiksmīga investīcija. No vienas puses jau labi, ka Latvijā bijis mēģinājums veidot premium klases veselības aprūpes pakalpojumu tirgu, kas atbilst filozofijai "laba medicīna ir dārga medicīna" un priekšplānā ir nevis pacienta problēmas, bet apkalpošana kā karaliskam klientam. Tai pašā laikā šāda naudas summa ļautu izdzīvot Kuldīgas slimnīcai, kura šobrīd valsts finansiālās mazspējas dēļ būs spiesta pārtraukt pacientu pieņemšanu.

Izrādījās, ka investīcijas ZGI Capital veicis arī citos tikpat veiksmīgos projektos. Trīs no kompānijām, kurās nauda investēta, jau bankrotējušas – SIA Izdevniecība Lilit Z, SIA Rīgas Banketu serviss, SIA Domodia. Kādai SIA L Publishing ierosināts maksātnespējas process. Paradoksāli, bet gandrīz visām kompānijām, kurām riska kapitālisti naudu aizdevuši, valžu sastāvā redzami tie paši ļaudis no Prudentia un ZGI Capital.

Tātad – Latvijas valsts Latvijas Garantiju aģentūras vadītāja Klāva Vaska personā bez nekādām nopietnām garantijām iedod 31.29 miljonus latu trim riska kompānijām, kurām nezināmu iemeslu dēļ neveicas ar līdzšinējiem riska ieguldījumiem. Neticēsiet – tieši šāda summa šogad ir mazāka veselības budžetam pret 2012. gada veselības budžetu.

Rodas iespaids, ka valdībai pret Prudentiju vai ZGI Capital ir tāda kā parādnieka vainas apziņa par veiksmīgo valdības politiku Citadeles bankas, airBaltic, Liepājas metalurga un citos projektos. Un valdība, nespēdama savādāk par darbu atlīdzināt, izsniedz 10 miljonus riska kapitāla ZGI Capital, kurš šo riska kapitālu savukārt iegulda firmās, kurās – kāda sagadīšanās – valžu locekļi atkal ir tie paši personāži Ģirts Rungainis, Jānis Lielcepure, Ivars Ķirsons u.c. Rodas iespaids, ka valdība par darbu nemaksā ar naudu no Finanšu ministrijas seifa, bet gan ar līdzekļiem no Daniela Pavļuta un Jura Pūces pārraudzītās Ekonomikas ministrijas.

Bet patiesībā šis stāsts par SIA Premium Medical vēl ir ziediņi, salīdzinot ar citiem riska pasākumiem, un ZGI Capital viscaurspīdīgākā kompānija no tām trim, kas ieguva pa 10 miljoniem. Es nenoliedzu, ka riska kapitālu varētu investēt medicīnā. Piemēram, aprēķinot risku, Prudentija varētu izanalizēt, ka Latvijā pieaugs insulta slimnieku skaits (Saeimas budžeta un nodokļu komisijas priekšsēdētājs nepieļaus tabakas akcīzes nodokļa celšanu un citas smēķēšanas ierobežošanas aktivitātes) un par kādu miljonu varētu iegādāties magnētiskās rezonanses aparātu, teiksim, Ogres slimnīcai.


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē