"Mums ir kauns, ka mūsu intereses pārstāv citu valstu augstākās amatpersonas - Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite un ASV prezidents Baraks Obama -, kamēr mūsu pašu prezidents publiski minstinās, neformulē savu pozīciju, neapliecina savu spēju un gribu vadīt Latvijas tautu izšķirošos pārbaudījumos, bet ir gatavs pieņemt Rīgas pilī agresoru, cilvēktiesību pārkāpēju un pašpasludinātu Krievijas impērijas atjaunotāju Vladimiru Putinu," teikts atklātajā vēstulē.
Vēstules autori pieprasa, lai prezidents un tautas vēlētie pārstāvji Saeimā skaidri, nepārprotami un visplašākajai sabiedrībai saprotami pauž savu nostāju ne tikai pret notikumiem Ukrainā un tās likumīgajā sastāvdaļā, autonomajā Krimas apgabalā, kas ir Krimas tatāru dzimtene un vienīgās mājas, bet arī pret notikumiem Kremlī, kur vara ir pāraugusi autoritārā diktatūrā.
Vēstules autori uzsver, ka līdz ar visu brīvo, demokrātisko pasauli asi nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu un pretlikumīgo Krimas aneksiju, vienlaikus izsakot stingru atbalstu Ukrainas tautas gribai un tās vēlētajam parlamentam. Tāpat pausts viedoklis, ka Ukrainas brīvība, neatkarība un teritoriālā integritāte ir arī Latvijas brīvība, neatkarība un teritoriālā integritāte.
"Katrs no mums ir radis darīt savu ikdienas darbu, atstājot politisko darbību savu ievēlēto pārstāvju ziņā. Mēs esam ticējuši un paļāvušies, ka izšķirošā brīdī viņi aizstāvēs tos ideālus, kuru vārdā mēs 1991.gadā bijām gatavi atdot dzīvību, gluži tāpat kā Ukrainas tautas labākā daļa ar savām dzīvībām Maidanā aizstāvēja brīvību, demokrātiju un eiropeiska plurālisma vērtības," teikts vēstulē.
"Mēs jūtamies vīlušies savos vēlētajos pārstāvjos un to izraudzītajā prezidentā. Mūs dziļi aizvaino Valsts prezidenta Andra Bērziņa nespēja formulēt savu viedokli situācijā, kuras sekas vistiešākajā veidā skar arī mūsu valsti," uzsvērts vēstulē. Tās parakstītāji uzskata, ka Latvijā šobrīd nedrīkst iebraukt ne tikai Krievijas varas elite, ieskaitot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un pareizticīgo baznīcas patriarhu Kirilu, bet arī vismaz daļa no tiem, kuri piedalās ikgadējā popmūzikas konkursā "Jaunais vilnis" Jūrmalā.
"Šāda nostāja, kurā solidarizējamies ar Rīgas Jaunā teātra (JRT) režisoru Alvi Hermani, JRT aktrisi Gunu Zariņu, izcilo poļu kinoaktieri Danielu Olbrihski un citiem, ir būtiski svarīga ne tikai mums, bet arī Krievijas demokrātiskajai inteliģencei, kuras iespējas paust savu viedokli tiek ierobežotas ar katru dienu vairāk," uzsver Bērziņa kritizētāji.
Tāpat vēstules autori aicina Valsts prezidentu un Saeimu iepazīstināt sabiedrību ar rīcības plānu gadījumam, ja Krievijas impērijas atjaunošanas plāni, par kuriem neslēpti runā Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņam tuvu stāvošas personas, neapstātos tikai Ukrainā.
Vēstuli parakstījuši gandrīz 400 cilvēki, viņu vidū arī kinorežisore un scenāriste Laila Pakalniņa, rakstniece Andra Neiburga un māksliniece Katrīna Neiburga, komponists Pēteris Vasks, rakstniece Ieva Melgalve, dzejniece Amanda Aizpuriete, režisors Mārtiņš Eihe, kinomākslinieks Jurģis Kārsons, režisors Ivo Briedis, rakstniece Inga Ābele, vēsturnieks Gustavs Strenga, režisore un rakstniece Baņuta Rubess, Līvu Savienības vadītāja Ieva Ernštreite, dzejnieks Kārlis Vērdiņš, JRT aktrise Guna Zariņa, mākslinieks Māris Bišofs, publicists Pauls Bankovskis, teātra un kino kritiķis Normunds Naumanis, publicists Egīls Zirnis, rakstniece un mākslas zinātniece Gundega Repše, režisors Māris Kalve, dzejnieks Edvīns Raups, ASV dzīvojošais ārsts Aivars Slucis, komponists Jānis Petraškevičs, gleznotājs Otto Zitmanis, dzejnieks Jānis Rokpelnis, māksliniece Zane Iltnere, žurnālisti Atis Klimovičs, Baiba Strautmane, Kārlis Streips, Sallija Benfelde, biedrības "Progresīvie" valdes loceklis Ervins Labanovskis, modes blogere Agnese Kleina, radio dīdžejs Toms Grēviņš, kādreizējā "MTV Latvija" vīdžeje un TV šovu vadītāja Žanete Skarule un daudzi citi.