Gazprom jau kopš dibināšanas laikiem ir piemitusi tāda kā Krievijas laimes vērdiņa loma, kuru izvelkot no kabatas vietā allaž parādās jauns. Tirgus vērtās plašumā, cenas skrēja augstumā, likās, ka nekas nespēs apstādināt šo gāzes milzi. Pārākuma apziņas aklumā valstij tuvais koncerns arvien biežāk sāka kalpot par politiskā spiediena līdzekli un nespēja adekvāti reaģēt uz jaunākajām gāzes tirgus tendencēm. Šāda darbošanās bez sekām nepaliek. Eiropa, kur Gazpromgūst divas trešdaļas savas peļņas, koncernam jau pirms kāda laika ir pieteikusi karu, un izskatās, ka apstākļi arvien vairāk nosliecas par labu Eiropai.
No ES puses vērstā tiesvedība par monopola stāvokļa uzspiešanu šobrīd varētu būt uzņēmuma vadības vismazākās galvassāpes, slānekļa gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes revolūcija, tā ir tendence, kas Gazprom pamazām liek izskatīties kā zirgu pajūgam uz ātrgaitas šosejas. Koncerns jau šobrīd vairs nav spējīgs konkurēt ar tā dēvētajām spota cenām gāzes tirgū, un no lielākām nepatikšanām to šobrīd vēl spēj glābt samērā izdevīgi noslēgtie ilgtermiņa līgumi, pie kāda tikusi arī Latvija.
Kā pirmā Gazprom nesagatavotu pārsteidza slānekļa gāzes ieguves straujā attīstība. Lai arī koncerna vadītājs Aleksejs Millers pirms gada to vēl nodēvēja par «mītu», uzņēmums tā efektu šodien jūt vistiešākajā veidā - ASV jau spējusi padarīt sevi pilnībā neatkarīgu no gāzes importa, arī Eiropā atklātas nozīmīgas slānekļa gāzes atradnes un vairākas valstis jau spējušas ievērojami palielināt gāzes ieguves apmērus. Norvēģija pagājušajā gadā savu Eiropas gāzes tirgus daļu spēja palielināt pat par 12%.
Nākamā «nepatīkamā» tendence ir gāzes piegāde sašķidrinātā veidā, izmantojot tankkuģus un tādējādi apejot Krievijas dārgo cauruļvadu sistēmu. Katara, piemēram, sašķidrinātās gāzes eksportu uz Eiropu kopš 2006. gada ir deviņkāršojusi, Tuvajos Austrumos šobrīd tiek būvētas vairākas nozīmīgas gāzes sašķidrināšanas rūpnīcas un strauji paplašināta gāzes tankkuģu flote.
4. martā Gazprom koncerna vērtība sasniedza pēdējo četru gadu zemāko punktu, kas bija tikai trešdaļa no 2008. gada vērtības, koncerna iegūtās gāzes apjomi nav auguši kopš 2001. gada, viegli iegūstamā gāze sāk iet uz beigām un dārgie cauruļvadi zaudē nozīmi, bet pasaulē tiek atklāti arvien jauni gāzes avoti. Mēs esam lieliskas iespējas priekšā, un nevajadzētu ļaut to sagandēt.