Latgaliešu kultūras gada balvu Boņuks par paveikto pērn ieguvusi biedrība “LgSC”, Daugavpils teātra izrāde Sprīdītis, grupa Tautumeitas ar dziesmām un videoklipiem no albuma Skrejceļš, iestudējums Muols, Ligijas Purinašas dzejas krājums pierobežas, mūsdienu latgaliešu literatūras podkāsts Puslopys, Nautrēnu pagasta karte latgaliski, pirmais latgaliešu seriāls FATI, Valentīna Lukaševiča eseju krājums Casnāgu maizeitis un mācību kurss Latgaliešu rakstu valoda platformā Tava klase.
No 20. februāra līdz 1. martam ikviens gribētājs varēja balsot par savu simpātiju. Šogad sabiedrība ir lēmusi, ka 2022. gada simpātijas balvas – Žyks – saņēmējs ir Ivetas Seimanovas darbu izstāde Lobs ar lobu sasatyka.
Balvas pasniegšanas ceremoniju vadīja aktieris Jānis Kronis. Skatītājus klātienē un LTV1 translācijā priecēja grupas Bez PVN un čellists Valters Pūce, Tautumeitas un Renārs Kaupers, Latgalīšu reps, mūziķi Ūga un Arturs Skutelis, bērnu grupa Rupuči, folkloristi Ēriks Zeps un Julgī Stalte, kā arī piedzīvots Māra Briežkalna kvinteta albuma Latgalian Evergreens prezentācija kopā ar dziedātāju un koklētāju Birutu Ozoliņu.
Boņuks 2022 apbalvojumu par padarīto 2022. gadā saņēma (alfabēta secībā):
- Biedrības LgSC darbība 2022. gadā. Biedrība LgSC (iepriekš Latgales Studentu centrs) ir nevalstiska organizācija, kas apvieno cilvēkus, kuriem ir svarīgi saglabāt un attīstīt Latgales un latgalisko kultūrtelpu, latgaliešu valodu. Šogad LgSC savā darbībā fokusējās uz atsevišķu projektu realizāciju un ir paveikusi daudz.
- Daugavpils teātra izrāde Sprīdītis. Daugavpils teātra iestudējumā Sprīdītis pirmo reizi Annas Brigaderes pasaku luga izskanēja latgaliski. Izrādē visai ģimenei mazā laimes meklētāja piedzīvojumus bagātina dejas un dziesmas, kā arī latgaliešiem raksturīgais sirds siltums un dzīvesprieks. Izrādes režisors ir Māris Korsiets, lugu latgaliski tulkojusi Monika Zīle, bet Sprīdīša lomā iedzīvojās aktrise Zanda Mankopa.
- Grupa Tautumeitas ar dziesmām un videoklipiem no albuma Skrejceļš. Etnomūzikas grupa Tautumeitas izdeva jaunu albumu, kuram dots nosaukums Skrejceļš un tajā ir iekļautas 3 kompozīcijas latgaliski. Dziesmai Rūziņu duorziņā vārdus savulaik teikusi Anna Brokāne Kaunatas apvidū (pierakstīti 1930. gadā), videoklipā un dziesmā Muoseņa savijas latgaliešu tautasdziesmas un Renāra Kaupera vārdi, bet pateicībā par visu kopā izdzīvoto gandrīz astoņu gadu garumā tapa dziesma Vīna ūtrai.
- Iestudējums Muols. Teātra izrāde Muols, kuras režisors ir arī Rēzeknes teātra Joriks mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Eihe, atklāj Latgales podniecības procesus – kā tiek dabūts un gatavots veidošanai derīgs māls, kā notiek cepļa iekurināšana, kā atdzimusi Latgales melnā keramika, kā var izmācīties par podnieku, kā kopā sadzīvo jaunā un tradicionālā keramika un citi jautājumi, bet īpašu vietu izrādē ieņem mākslas zinātnieka, Latgales keramikas vēstures pētnieka Jāņa Pujāta (1925-1988) personība un darbība.
- Ligijas Purinašas dzejas krājums pierobežas. Grāmata “pierobežas” ir mēģinājums tuvināt abas rakstu valodas (latviešu un latgaliešu), aicinot būt iejūtīgākiem un iekļaujošākiem, kā arī pievēršot uzmanību pierobežas fenomenam.
- Mūsdienu latgaliešu literatūras podkāsts Puslopys. Latgaliešu literatūras podkāsts Puslopys ir mūsdienu latgaliešu literatūras aprunāšanās ar autoriem par rakstīšanu, valodu, nākotni un dzīvi kā tādu.
- Nautrēnu pagasta karte latgaliski. Nautrēnu pagasta vietvārdu karte latgaliešu valodā Rogovkas ciema centrā ir unikāls mutvārdu vēstures materiāls, kur iekļauti no paaudzes paaudzē nodoti un saglabāti aptuveni 920 mikrotoponimu. Līdz šim tas ir vienīgais šāda veida materiāls visā Latvijā.
- Pirmais latgaliešu seriāls FATI. Pirmais televīzijas seriāls latgaliski FATI. Idejas aizmetņi meklējami vēl pērnā gada novembrī, kad Pēteris Ragaušs izteica doma, ka vajadzētu latgaliski izveidot kaut ko aizraujošu un mūsdienīgu.
- Valentīns Lukaševičs Casnāgu maizeitis. Grāmatā Casnāgu maizeitis apkopotas 39 autora eseja, kas iepriekš publicētas drukātajā periodikā un elektroniskos medijos. Grāmata ir ne tikai aforismu pilns redzējums uz lietām, kas nekad nepāriet, bet arī nozīmīgs ieguldījums latgaliešu esejistikai un latgaliešu rakstu valodas lietojuma bagātināšanai vai pat drosmīgs solis pretī latgaliešu literatūras ainavas revitalizēšanai.
- Mācību kurss Latgaliešu rakstu valoda platformā Tava klase. Projekts Tava klase tika radīts 2020. gada pavasarī, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, reaģējot uz vajadzību atbalstīt skolu attālinātās mācības. 2022. gadā platformā tiek publicēts mācību kurss Latgaliešu rakstu valoda, kur detalizēti tiek apskatīta latgaliešu valodas statuss un rakstu valodas rašanās, digitālie resursi latgaliešu valodas, literatūras un kultūras vēstures apguvei, dažādo svinamo dienu apraksti un tradīcijas.
- Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināts fotomākslinieks, fotovēsturnieks, Latgales fotogrāfu biedrības dibināšanas iniciators un priekšsēdētājs Igors Pličs. Viņš ir fundamentālās grāmatas Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX—XXI gadsimtā (2021) idejas un koncepta autors. Grāmatā ir apkopota informācija par vairāk nekā 344 Latgalē strādājošiem fotogrāfiem, pāri par 2000 fotogrāfijas no 1858.gada līdz pat mūsdienām. Latgale ir vienīgais Latvijas novads, par kuru iznācis šāds enciklopēdisks vākums. Par šo nozīmīgo veikumu Igors Pličs un viņa skolotājs, fotovēsturnieks Pēteris Korsaks saņēma latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks 2021 balvas nomināciju. Igora Pliča darbi pazīstami visā Latvijā un pāri tās robežām gan no izstādēm, gan no Latgales kultūras vēsturei nozīmīgām kultūrvēsturiskajām monogrāfijām: Latgales rakstu gaismā, Ai, māte Latgale, Latgales kultūras vēsture, Latvijas Luterāņu dievnamu šodiena, Es dziedāšu par tevi, Latgale un tās ļaudis. Viņš ir līdzdarbojies, izdevis vai ilustrējis 25 grāmatas, nozīmīgākās no tām - Latgale fotogrāfijās (2013), Latgalietis XXI gadsimtā (2017).
Šogad tika iesniegti 125 pretendentu pieteikumi, kurus izvērtēja žūrijas komisija, tās sastāvā iekļaujot gan iepriekšējo gadu balvu saņēmējus, mediju pārstāvjus, balvas rīkotāju pārstāvjus, latgaliskās kultūras sabiedriskos aktīvistus un attiecīgo sfēru pieaicinātos ekspertus, kuru ikdiena nav saistīta ar latgalisko kultūru. Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji arī šoreiz tika izvirzīti gan pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.
Ar visu 30 balvas nominantu sarakstu var iepazīties https://www.latgalesgors.lv/lv/noskaidroti-bonuks-2022-nominanti
Latgaliešu kultūras gada balva Boņuks pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības Gors komanda, sadarbojoties ar biedrību Partitūra. Boņuks 2022 norisi atbalsta Eiropas Reģionālais attīstības fonds, Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S Latvijas valsts meži un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Balvu novada pašvaldība, Krāslavas novada pašvaldība, Līvānu novada pašvaldība, Preiļu novada pašvaldība, Rēzeknes pilsētas dome un Rēzeknes novada pašvaldība.