Atvadīšanās no mākslinieces Ausmas Žūriņas notiks sestdien, 18.martā, plkst. 12.00 Rīgas Krematorija Lielajā zālē.
Mākslinieces Ausmas Žūriņas radošā darbība bija nozīmīga Latvijas mākslā 20. gs. 2. pusē, kas cieši saistīta ar mākslas izglītības procesu un viņas dzīvesbiedra Imanta Žūriņa, scenogrāfu, ilggadējo Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) direktoru. Ausma Žūriņa par vizuālo mākslu sākusi interesēties, mācoties Jēkabpils vidusskolā un jau 1940. gadā apmeklējusi mākslinieka, pedagoga Andreja Pormaļa (1898-1977) keramikas pulciņu. Vēlāk, Otrajam pasaules karam beidzoties, 1945. gadā Ausmas Žuriņas pasniedzējs Kuldīgas vidusskolā bija latviešu profesionālās keramikas pamatlicējs Jēkabs Bīne (1895-1955).
Ausma Žūriņa no 1945. līdz 1951. gadam studējusi un absolvējusi Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare) ar diplomdarbu šamotā - Cilnis bērnudārza peldbaseinam, vadītājs, keramiķis Georgijs Kruglovs (1905-1984).
Pēc LMA absolvēšanas un radošā darba kombināta Māksla māksliniece Ausma Žūriņa bija Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļas vadītāja un darbojusies par pasniedzēju no 1954. līdz1989. gadam, bet viņas dzīvesbiedrs Imants Žūriņš (1923-2014) bija RLMV pasniedzējs kopš 1956. gada un direktors no 1959. līdz 1985. gadam. Imanta Žūriņa skolas vadīšanas laiks iezīmējās ar stingru orientāciju uz domājošu, demokrātiskās idejās bāzētu modernisma un skandināvu funkcionālā dizaina estētiku. .
Pēc LMA radošo darbību Ausma Žūriņa bija uzsākusi bij. PSRS Mākslas fonda Latvijas filiāles kombināta Māksla keramikas darbnīcā Ķīpsalā (1951-1954). Darbnīcu organizēja un sākotnēji no 1945. līdz 1951.g. vadīja keramiķis Staņislavs Kaļva (1913-1970), produkcijā dominēja Latgales etnogrāfiskie, naivi stilizētie motīvi un formas. Ķīpsalas darbnīcu vēlākos periodos vadījuši mākslinieki Dainis Krastiņš (1925-2005), Silvija Šmidkena, Inese Āboliņa un Jānis Ojārs Dimza-Dimme (1937-2020).
Ausmai Žūriņai radošajā procesā nācās saskarties ar reālo pieprasījumu un studiju atziņām, kas rosināja darbos izkristalizēt ornamenta semantiku un estētiku, izpētīt tā etimoloģiju. Māksliniece kā ilggadēja RLMV Keramikas nodaļas (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma) pedagoģe (1951-1989) audzināja pietāti pret arheoloģisko mantojumu – māla krūzēm, podiem, svečturiem. Par sasniegumiem pedagoģijā Ausma Žūriņa tika apbalvota ar LPSR AP prezidija goda rakstu (1986).
Ausma Žūriņa kļuva par LMS biedres kandidāti 1958. gadā, viņu rekomendēja koktēlnieks, pedagogs Voldemārs Tiltiņš (1899-1985), LMA pasniedzēji, keramiķi Georgijs Kruglovs, Margita Melnalksne (1909-1989). Māksliniece bija LMS biedre kopš 1960. gada - ar tēlnieka Jura Mauriņa (1928-1993), Voldemāra Tiltiņa, Margitas Melnalksnes rekomendācijām, LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja, lietišķās mākslinieka, grafiķa Žaņa Ventaskrasta (1906-1978) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja vietnieka, scenogrāfa Voldemāra Valdmaņa (1905-1966) parakstītu lēmumu.
Izstādēs Ausma Žūriņa piedalījās kopš 1951. gada, kad Republikāniskajā lietišķās mākslas skatē eksponēja diplomdarba figurālās daļas atveidojumu majolikā. Turpmākajā daiļradē keramiķe bija pievērsusies virpoto māla trauku formas attīstīšanai, darbos akcentējot to piederību zemnieku dzīves ciklam un uzturam – putrai, alum, pienam, veidoja vāzes, bļodas, podus un izceļot nacionālos akcentus formveidē. Mākslinieces personālizstādes notikušas LNMM, Velvju zālē (1976), Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzejā (1980), Kurzemes keramikas dienu ietvaros, Saldus novadpētniecības un mākslas muzejā (1985), RLMV (Ausma Žūriņa, 2000).
A. Žūriņas darbi bijuši eksponēti PSRS propagandas izstādē Vispasaules jaunatnes kongresā (Vīne, Austrija, 1958), PSRS Mākslas fonda jaunrades nama Majori radošās grupas izstādē (LNMM, 1959), darbi novērtēti ar godalgu Prāgas keramikas izstādē (Zelta medaļa, bij. Čehoslovākija, 1962), eksponēti arī kā MF produkcijas etaloni TSSI (Maskava, bij. KPFSR, 1964). Mākslinieces darbi bijuši apskatāmi izstādēs: Latviešu daiļamatniecības un mākslas izstāde (veidoja mākslas zinātniece Ināra Ņefedova, Dānija, 1978), izstādēs Mākslas dienas, Rita Blumberga (1925-2008), Ausma Žūriņa, Laimonis Blumbergs (1919-2014) (Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzejs, 1978), RLMV izstādē Ausma Žūriņa un audzēkņi (LNMM, Velvju zāle, 1984), izstādē Dekoratīvi lietišķā māksla Latvijā 1960-1990 no Latvijas Mākslinieku savienības krājuma (kuratore, mākslas zinātniece Inga Šteimane Rīgas mākslas telpa, 2011).
LPSR kultūras dzīvē nozīmīgas bija dārza keramikas izstādes, kas māksliniekiem deva iespēju veidot atšķirīgus tektoniskus, postmodernus, ekspresīvus āra objektus publiskajā telpā, saglabājot vēstījuma un formas brīvību un atvērtību slēptiem kontekstiem. Autoru izteiksmes līdzekļu arsenālu papildināja šamota lokšņu salikuma un deformācijas metode, kas deva iespēju realizēt lielizmēra, izturīgus āra objektus. Sākotnēji izstādes norisinājās Rīgas Doma krustejas dārzā (kopš 1969), kur varēja eksponēt līdz 50 darbiem un 1973. gada izstādē piedalījās 20 autori, t.sk. A.Žūriņa ar darbu, poliptihu Dzirnakmeņi. Lielākas ekspozīcijas iespējas un skatītāju apriti kopš 1973.gada nodrošināja Republikas Dārzkopības un biškopības biedrības (DBB) dārzs Siguldā, kur tika eksponēts Aivas, Annas, Ausmas Žūriņu poliptihs Zvaigznes (7. Dārza keramikas izstāde, 1981). Siguldas DBB dārzā 20.gs 80. gados ikgadēji tika izstādīti līdz 40 darbi šamotā, kuru autori bija: Silvija Šmidkena, Pēteris Martinsons, Leons Lukšo, Skaidrīte Cihovska, Māra Linkaite (1945-2016) u.c.
Dārza keramika savu popularitātes virsotni sasniedza 20.gs. 90.g. sākumā, kad pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mainījās paradigmas vizuālajā mākslā, sakarā ar finansējuma nepietiekamību nozarē. Darbību beidza MF kombināti, Dzintaru radošais nams un lielu, energoietilpīgu darbu izgatavošana šamotā tika apturēta. Mākslinieku stilistika mainījās un izstāžu praksē sāka dominēt sīkplastikas formas un porcelāna apgleznojumi. Monumentālās dārza keramikas formu stilistiskā daudzveidība šobrīd ir apskatāma LMS, LNMM un citās mākslas kolekcijās.
Ausmas Žūriņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.