Jesajas un Rīgas labad
Viņš pastāstīja, ka raksta, un es nodomāju — nevajadzēja gan, viņš droši vien sarakstīs kaudzi muļķību, intervijā Maiklam Ignatiefam 1989.gadā teica Jesaja Berlins. Doma par to, ka tēvs ir uzrakstījis memuārus par Berlinu ģimenes dzīvi XX gadsimta sākuma Rīgā, Jesajam esot izraisījusi neērtības sajūtu. Viņš atzinās, ka tā arī nav izlasījis ne rindiņas. Lai Jesaja mums piedod, bet viņa simtgade, kura tiks akadēmiski, literāri un muzikāli svinēta Rīgā nākamajā nedēļā, likusi Mendeļa Berlina atmiņas Mana dēla labad izcelt no plaukta. Un izlasītais liek nepiekrist Oksfordas filozofa vērtējumam. Bija gan vērts rakstīt memuārus — ne tikai dēla, bet arī Rīgas labad.
Daudzkrāsainā Rīga
Kokrūpnieks Mendelis Berlins par atmiņu rakstīšanu bija sācis domāt 40.gadu sākumā. Ķēries pie spalvas trīs reizes, bet rakstīšana nav gājusi no rokas. "Kara laikā nespēju pietiekami koncentrēties," ievadā raksta Mendelis. Bet tad, kad karš bija beidzies un kļuva zināms, ka gandrīz visi Mendeļa un viņa sievas Marijas ģimenes locekļi Latvijā ir gājuši bojā, Mendelis sapratis, ka "nepieciešamība ir patiesa", jo vienīgā saikne starp pagātni un tagadni "praktiski esmu tikai es pats".
Mendelis raksta neveikliem, klūpošiem un gramatiski samudžinātiem teikumiem. Tomēr viņam izdodas piepildīt XX gs. sākuma Rīgu ar kolorītiem tēliem — vācu "patriciešiem", drošku kučieriem, Sarkandaugavas strādniekiem, ekstravagantiem miljonāriem, skaistulēm un viņu pielūdzējiem, kašķīgiem radiem, gaudenām sievām un ierēdņiem, kuri labprāt ņem pretī "tencinājumus". Mendeļa Rīga ir krāsaina, daudzvalodīga, liberāla un eleganta, taču reizumis arī aizspriedumaina un korumpēta.
Centrālā figūra atmiņās ir ģimenes patriarhs Šaja Berlins — Mendeļa tēvocis. Lai raksturotu Šajas ģimeni, "būtu jātērē daudz laika un papīra", raksta Mendelis. Tieši tā arī notiek — Šajam veltīto lappušu skaits ir krietni lielāks, nekā Mendelis atvēl citiem radiniekiem. Šaja bija veiksmīgs kokrūpnieks un ģimenes miljonārs — turklāt pirmais Latvijas ebrejs, kurš iesaistījās starptautiskajā tirdzniecībā. "Pirms tam ebreji vienkārši pirka mežus, izstrādāja tos, aizpludināja baļķus uz Rīgu un pārdeva neapstrādātu koksni taitschen — vācbaltiešiem." Lai ielauztos koksnes eksporta biznesā, Šaja bija nolīdzis "vecmodīgu vācieti" — paputējušo aristokrātu Vallenbergeru —, kuram nebija īpaši veicies paša biznesā, bet kurš "pazina koksnes eksporta drēbi". Šaja vispār daudz laika pavadīja ar "vācu patriciešiem" — gāja uz klubiem un restorāniem, atstājot sievu vienu pašu milzīgajā viesistabā, kur viņa sēdēja klubkrēslā un "klusītēm dziedāja kaut ko minorā toņkārtā".
Mendelis Berlinu mājā nonāca pusaudža vecumā — vecāki viņu bija atsūtījuši uz Rīgu, jo uzskatīja, ka tur varēs dabūt labāku izglītību. Un Rīgā viņš vēlāk arī palika. Divu iemeslu dēļ — viņš bija iemīlējies savā otrās pakāpes māsīcā Marijā Volšonokā un piekritis tēvoča Šajas piedāvājumam strādāt viņa kokzāģētavā. Marijas ģimenei veltītās lappuses ļauj ieskatīties citā Rīgā — nevis greznajā un lielākoties vāciski un krieviski runājošajā centrā, bet Sarkandaugavā, kurā skanēja arī latviešu valoda (jeb Lettish, kā to sauc Mendelis).
Antisemīti kā vairākums
Sarkandaugavā bija Šajas impērija — kokzāģētava, privātā sinagoga un vairāki nami, kuros dzīvoja uzņēmuma darbinieki un trūcīgie radi, arī Volšonoku ģimene. Marija bija skaistule ar asu raksturu, pēc kuras tvīka teju visi zāģētavas strādnieki un kurai netrūka arī turīgāku pielūdzēju, ieskaitot "vecmodīgā vācieša" Vallenbergera dēlu Robertu. "Taču, saprotams, doma par nopietnām attiecībām neienāktu prātā ne vienam, ne otram, jo bezdibenis starp vācieti un ebrejieti bija pārāk dziļš." Marija bija iekritusi sirdī visai Vallenbergeru ģimenei, lai gan, kā Mendelis garāmejot konstatē, "Vallenbergeri, tāpat kā vairākums Rīgas vāciešu, bija antisemīti".
Antisemītisms nebija svešs arī oficiālajām iestādēm — Krievijas armijas štāba priekšnieks "rūdītais antisemīts Januškevičs", Pirmajam pasaules karam sākoties, izdeva pavēli "visiem Lietuvā un Kurzemē frontes tuvumā dzīvojošajiem ebrejiem atstāt dzīvesvietas un pārcelties uz iekšzemi". Tūkstoši ebreju lopu vagonos tika aizvesti no mājām. Mendelis — kurš jau bija Mazajā ģildē nosvinējis greznas kāzas ar Mariju, un abiem bija piedzimis puisēns (Jesaja) — baidījās, ka tāds pats liktenis sagaida arī Rīgas ebrejus. "Tikai Rīgas ģenerālgubernatora ģenerāļa Kuzlova piekukuļošana novērsa katastrofu."
Berlini 3.vagonā
Draudīgā atmosfēra pilsētā saglabājās, un turklāt blokāde bija paralizējusi biznesu, tādēļ Mendelis nolēma ar ģimeni uz laiku pārcelties uz Andreapoli un vēlāk — uz Sanktpēterburgu. Drošība Krievijā bija īslaicīga, jo 1917.gadā viena pēc otras notika divas revolūcijas. Berlini zaudēja biznesu un dzīvoja pastāvīgos aresta draudos. Viņu vienīgā valūta bija dažas Marijas dārglietas un kādā Londonas bankā noguldīta nauda, kurai Mendelis nevarēja piekļūt. Ģimene nolēma atgriezties Rīgā, neatkarīgās Latvijas galvaspilsētā. Berlini cerēja, ka "no padomju verdzības" nonāks brīvajā, liberālajā Eiropā — tādā, kādu viņi to pazina pirms 1914.gada. Taču atgriešanās sagādāja vilšanos. Berlini pavadīja desmit dienas lopu vagonos, "kuri bija pārblīvēti ar visdažādākajām mājsaimniecības precēm un visdažādākajiem cilvēkiem", bet, nonākot Rēzeknē, uzzināja, ka nelatviešiem jāpaliek bēgļu nometnē un jāgaida izbraukšanas atļauja. Kāds nometnes amatvīrs "par noteiktu samaksu" piedāvājis Berliniem paātrināt lietu kārtošanu, un Berlini 3.klases vagonā izbrauca uz Rīgu. Taču galā Marija nonāca rokudzelžos — viņa bija cirtusi pretī pasažierim, kurš izteicis antisemītiskas piezīmes. "Latviešu valodas zināšanas, kuras māte lika lietā, šoreiz nenāca mums par labu." Kāds pasažieris bija pasūdzējies militārajai kontrolei, ka vilcienā brauc "ebrejiete — komuniste", un vēlāk bija nepieciešams vēl viens kukulis, lai panāktu Marijas atbrīvošanu.
Tālākajā notikumu aprakstā Mendelis ir daudz strupāks — var nojaust, ka savu Rīgu viņš atgriežoties tā arī neatrada. 1921.gadā ģimene pārcēlās uz Angliju. Divdesmit deviņus gadus vēlāk Mendelis nolēma notikušo aprakstīt atmiņās. Sava dēla labad.
Jesajas Berlina simtgadei veltītā konference notiek Rīgā no 1. līdz 6.jūnijam. Vairāk informācijas www.berlininriga.comu
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.