"Man šķita, ka neviens to grāmatu nekad nelasīs. Paņēmu. Un tā bija zīme, ka šim darbam jābūt uz skatuves. Pērn daudz strādājām ar Raiņa daiļradi, un gribējās labu valodu, valodas ritmu un izteiksmes brīvību, kas raksturīga dzejai, dot skatītājiem vēl," saka M. Gricmanis. Režisors Juris Jonelis papildina: "Bija veiksmīga sadarbība ar Daili pirms gada, veidojot izrādi Čūsku vārdi. Daile piedāvāja, lai veidoju koncertizrādi ar Čārlza Bukovska dzeju."
Tapušās izrādes nosaukums Kodiens šķiet divdomīgs, zinot Čārlza Bukovska bohēmisko dzīvesveidu. "Gribējām, lai būtu asprātīgs," saka M. Gricmanis. Bukovska biogrāfija ir gana ekscentriska, un maldīgs ir iespaids, ka viņš dzīvojis viegli. "Drīzāk tas ir sūrums, kas raksturīgs dzīvei, kura tiek izdzīvota līdz kaulam. Viņš bēga no nepanesamās ikdienas," zina teikt M. Gricmanis. J. Jonelis turpina: "Mūsu interese ir atklāt to Bukovska sajūtu, kad viņš iekožas dzīvē. Stāsts ir par ģēniju un viņa fenomenu, alkohols ar viņu ir saistīts, bet mēģinām iekosties viņa filozofijā, uzskatos. Izrādē skanēs ne tikai dzeja, bet arī intervijas, Bukovska proza, kas integrēta dialogos. Izrāde ir kā tāds "trips" – cilvēks ir tik ļoti savā pasaulē, šajā gadījumā dzejā, ka tā plūst, un atslodzei ir vajadzīga kāda glāze alkohola."
Kā izrādes autors norādīts Bukovskis, bet tas nav viņa stāsts. "Tā ir kolāža no daudziem Bukovska darbiem, jo viņš rakstījis arī prozu, publicistiku, kurā viņš bija itin ass un kodīgs sabiedrisko procesu vērotājs. Par viņa publikācijām neoficiālos izdevumos interesējās arī FIB. Mans uzdevums bija daudzus darbus apvienot vienā stāstā par vienu iedzeršanas reizi. Vienā dzejas lasījumā viņš izdzīvo savu dzīvi un savus tēlus. Starp citu, Bukovskis savus prozas darbus rakstīja par savu alter ego. Viņš koķetēja ar to, kas ir pats, un to, ko raksta. Vienlaikus viņš ironizēja par sevi, absurdo un ārprātīgo savā dzīvē," skaidro M. Gricmanis.
Koncertizrādē, ko izspēlē aktieri Gints Grāvelis, Juris Bartkevičs un Ērika Eglija-Grāvele, gaisotni paspilgtina mūziķi. "Velkot paralēles starp underground Amerikā un Latvijā, ņēmām XX gs. 70.–90. gadu noskaņu, pieminot Hardiju Lediņu un Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas mūziku. Muzikālā apvienība Uzvaras bulvāris ir visnotaļ moderna mūsdienu grupa ar Miķeli Dzenušku, kura daiļradē ir džezs un roks, kā arī brīnišķīga māka pasmieties pašam par sevi un notiekošo," atklāj M. Gricmanis.