Pašlaik, gandrīz pēc divdesmit gadiem, turpat Valmieras teātrī V. Braslas režijā top uzvedums Klaidoņa lūgšana pēc G. Janovska romāna Balsis aiz tumsas motīviem, tādējādi veidojot savdabīgas triloģijas trešo daļu. "Pamattēma, kas autoram nav likusi mieru, ir Latvija: Latvija, kas ir pazudusi, dzīve, kas aizgājusi, un sāpe, kas palikusi," teic ievērojamais latviešu scenārists, V. Braslas uzticamais domubiedrs kino Alvis Lapiņš, kas veidojis romāna dramatizējumu. Pirmizrāde notiks 1. decembrī teātra Apaļajā zālē.
Lugas un izrādes centrā ir bijušais latviešu leģiona karavīrs Arturs Skuja (spēlēs Mārtiņš Meiers), kurš vada dienas kādā no Anglijas slimnīcām, dzīvojot dubultu dzīvi: realitātē viņš ir viens no daudzajiem kara traumētajiem zaudētāju armijas karavīriem, bet iedomās dzīvo savu īsto dzīvi, kāda būtu varējusi būt bez kara. A. Lapiņš stāsta, ka šajā darbā tverta nemainīgā tēma - jūtu un emociju pasaule. "Tas ir stāsts par divu cilvēku jūtām, mīlestību, kuri nekad nebūs kopā. Īrieti Esteri (aktrise Elīna Vāne), kurai arī vairs nav māju un Anglijā viņu nereti apsaukā par īru cūku, un latvieti Artūru, kurš dzīvo brīvā pasaulē, var braukt, kur grib, darīt, ko grib. Tikai - uz mājām nevar, jo tur biedri komunisti ir iekšā. Divu nabadziņu tikšanās, simpātiju veidošanās. Kāpēc viņi nevar būt kopā? Stāsts ir par to."
Alvis Lapiņš atklāj, ka darbam savdabīgumu piešķirs izmantotais paņēmiens - cilvēka domu ekranizējums paralēli reālajai darbībai. "Filmā tas gan būtu realizējams daudz bagātīgāk," uzreiz piebilst pieredzējušais kinoscenāriju autors, kura kontā ir tādas leģendāras filmas kā Mirāža, Emīla nedarbi, Saulessvece, Aija, Mērnieku laiki, Ziemassvētku jampadracis un citas. Vairākas no tām viņš veidojis kopā režisoru ar Vari Braslu. Stāstot par teātri, Alvis Lapiņš nereti ierunājas kino ļaudīm raksturīgajā valodā. "Tie daudzie gadi, pavadīti kino jomā, ir savu "indes pilienu" atstājuši, tas nekur nepaliek. Tā tas ir," viņš piekrīt.
Artura un Esteres lomas uzvedumā Alvis Lapiņš rakstījis īpaši aktieriem Mārtiņam Meieram un Elīnai Vānei, kuri viņu pārliecinoši uzrunājuši paša rakstītajā oriģināldrāmā Atvari (tās pirmizrāde VT notika 2008. gadā).
Darbi, ko rakstījis G. Janovskis - pats bēgļa gaitu upuris, līdz mūža galam dzīvojis Anglijā,- "lieliski raisa fantāziju un pārdomas, un nav grūti viņa veidotajā audumā ieadīt savus diegus", teic A. Lapiņš par darbu pie dramatizējuma. Pirms vairākiem gadiem Varis Brasla un Alvis Lapiņš bija iecerējuši pēc G. Jankovska romānu Sōla, Pār Trentu kāpj migla un Balsis aiz tumsas motīviem veidot filmu Bastards, taču tālāk par uzrakstītu scenāriju viņi netika. Finanšu līdzekļu piešķīrējiem nav bijusi interese par to.
Jautāts par ilggadējo sadarbību ar Vari Braslu, scenārists atzīst, ka strādāt ir viegli - viņu attiecības raksturo sapratne un skatīšanās vienā virzienā.
Lapiņa diegi Janovska audumā
Noskatījies savu romānu Sōla un Izdedži dramatizējumus Valmieras teātrī (VT), trimdas latviešu rakstnieks Gunars Janovskis (1916-2000) bijis apmierināts un ļāvis režisoram Varim Braslam turpmāk iestudēt jebkuru no saviem darbiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.