"Tā ir lieliska iespēja trīs paaudžu aktieriem satikties uz vienas skatuves," saka režisors Intars Rešetins par drāmu Balta vārna melnā krāsā, ko viņš iestudējis Dailes teātra Mazajā zālē.
Alekseja Ščerbaka tāda paša nosaukuma luga, pēc kuras tapusi izrāde, 2017. gadā ieguva 1. vietu Dailes teātra oriģināldramaturģijas lugu konkursā Austrumi ienāk Latvijā. Patvērums un (ne)satikšanās. Stāsta situācija ir atpazīstama. Vectēvs uzcēlis māju, lai ģimenei būtu iespēja dzīvot kopā, bet izrādās – tas nevienam nav vajadzīgs. Turklāt Antra ieved ģimenē savu vīrieti sveštautieti – sīrieti. Ģimene vairs nevar kopā sēdēt pie viena galda, jo viss ir savādāk...
"Ar šo darbu dzīvoju kādu pusotru gadu, to iemīlēju. Man liekas, ka to iemīlējuši arī aktieri, un esmu priecīgs par savu komandu. Man ir tāpat kā hokeja trenerim, kas lepojas ar katru spēlētāju," uzsver Intars Rešetins. Izrādē spēlē Ērika Eglija, Pēteris Liepiņš, Ilze Vazdika, Sarmīte Rubule, Lauris Subatnieks, Dainis Grūbe, Mārtiņš Počs, Akvelīna Līvmane, Lidija Pupure, Āris Rozentāls, kā arī Elīza Marija Rešetina un Rebeka Rēķe. Ja būtu iespēja, vai pats I. Rešetins gribētu spēlēt kādu no lomām? "Esot otrā pusē, esmu spiests izspēlēt jeb, kā teātrāļi saka, "pārgulēt" ar katru no lomām. Man kā ambiciozam jaunam cilvēkam gribētos galveno lomu, labprāt spēlētu tēvu, ko izrādē atveido Pēteris Liepiņš. Bet visas lomas ir interesantas un sulīgas. Nu, laikam vienu sievieti gan negribētu spēlēt," smaida režisors.
Iestudējumā kā aktrise debitē arī I. Rešetina vecākā meita Elīza Marija Rešetina. Abas kopā ar otru meiteni Rebeku Rēķi ir arī horeogrāfes. "Mēģinu nošķirt tēva jūtas no režisora attieksmes. Izturos pat stingrāk, esmu skarbs, bet zibeņus pretī nesaņemu," situāciju raksturo I. Rešetins un piebilst – izskatās, ka meitai skatuve itin labi patīk. "Nemudinu izvēlēties aktiera profesiju, bet, ja tā notiks, šķēršļus nelikšu. Tas ir tāpat kā izrādē Balta vārna melnā krāsā, kad ģimenē ienāk islāmticīgais. Ko tad tēvam un mātei darīt – vai dzīt savu bērnu no mājas ārā? Nākas pieņemt."
I. Rešetinam kā režisoram ir svarīgi likt publikai gan raudāt, gan smieties. "Mēs dodam skatītājam impulsu pakustināt to pelēko masu, ko saucam par smadzenēm, lai pēc izrādes turpinātu sarunas, lai ieraudzītu citas vērtības. Mans vēstījums ar šo izrādi ir: padomājiet, kādā laikā dzīvojam, kam ir taisnība?! Mediju informācija šodien ir pieejama plašā spektrā, un tā ir tik atšķirīga: no Krievijas nāk vienas ziņas, no Lielbritānijas pavisam citas, pašmāju informācija – vēl savādāka. Kam ticēt? Ja tev pašam nav sava sijājamā sietiņa, var nojūgties. Stāsts jāizstāsta ļoti jūtīgi, bez didaktikas. Skatītājiem jāsaprot pašiem, kurā pusē nostāties."
Tuvākās izrādes – 27. maijā, 1. jūnijā.