No 10. līdz 19. jūlijam notika četrpadsmitais Pērnavas Mūzikas festivāls, ko Igaunijas kūrortpilsētā organizē Jervi diriģentu dinastija. "Atgriešanās Pērnavā katru vasaru ir manas sezonas kulminācija," saka festivāla mākslinieciskais vadītājs maestro Pāvo Jervi. Šogad programmā bija septiņpadsmit koncertu, kuros piedalījās gandrīz četri simti mūziķu un pieci orķestri. Lielie vakara koncerti tiešraidē no Pērnavas koncertzāles tika piedāvāti festivāla digitālajā platformā, kurā ir pieejami joprojām un skatāmi bez maksas.
Ziemeļu pulsa pārbaude
Viena no svarīgākajām festivāla sastāvdaļām ir meistarklašu programma tā dēvētajā Jervi akadēmijā – šoreiz savas zināšanas tajā papildināja sešpadsmit topošo diriģentu (septiņas sievietes un deviņi vīrieši) un vairāk nekā simt jauno instrumentālistu no visas pasaules. Ar jaunajiem diriģentiem Pērnavā strādā diriģēšanas patriarhs Nēme Jervi un viņa dēli Pāvo un Kristjans Jervi, kā arī pedagogs Leonīds Grins (pie viņa diriģēšanu apguvis arī Pāvo Jervi). Diriģēšanas meistarklasēs šeit savulaik ir piedalījušies Aivis Greters un Margarita Balanas.
Pērnavas Mūzikas festivāls no citiem atšķiras ar savu ģimenisko atmosfēru, ko nodrošina Jervi diriģentu dinastija – leģendārais Nēme Jervi (centrā) kopā ar saviem dēliem Kristjanu (no kreisās) un Pāvo Jervi. Foto – Kaupo Kikass
Pērnavas Mūzikas festivāls allaž ir veicinājis Igaunijas komponistu jaunradi, un šogad ir dzimusi jauna ikgadēja iniciatīva – darbu pasūtīšana vietējām komponistēm. 16. jūlija kamermūzikas galā koncertā tika pirmatskaņots Marijas Kervitsas opuss irdumine/sulam (Disconnection/Melting, Atvienošana/izkausēšana) obojai, mežragam un klavierēm, savukārt 18. un 19. jūlijā Igaunijas Festivāla orķestris Pāvo Jervi vadībā spēlēja Helēnas Tulves (1972) jauno kompozīciju Wand’ring Bark.
"Helēna Tulve bija mūsu festivāla rezidējošā komponiste 2012. gadā, tagad viņa ir kļuvusi par vienu no Igaunijas ietekmīgākajām skaņradēm. Helēna strādā ar jauno paaudzi, un Marija Kervitsa ir viņas studente. Esmu gandarīts, ka mūsu programmā ir divu tik talantīgu komponistu pasaules pirmatskaņojumi, turklāt abām ir ļoti atšķirīga, individuāla balss," uzsver Pāvo Jervi.
Festivāla atklāšanas koncertu 10. jūlijā Pērnavas koncertzālē diriģēja Nēme Jervi – 87 gadu vecumā viņš izstaro viedumu un ir enerģijas pilns. Šajā vakarā dižgara vadībā spēlēja Jervi akadēmijas jauniešu simfoniskais orķestris – to veido instrumentālisti, kuri piedalās festivāla meistarklasēs. Skanēja Ludviga van Bēthovena Pirmā simfonija, Franča Šūberta Nepabeigtā simfonija un Frīdriha Guldas Koncerts čellam un pūtēju orķestrim (solists Indreks Leivategija).
12. jūlijā uz skatuves kāpa Nēmes Jervi jaunākais dēls diriģents un komponists 52 gadus vecais Kristjans Jervi kopā ar kolektīvu Nordic Pulse Orchestra. Savās programmās Kristjans Jervi paplašina priekšstatus par to, kādai ir jābūt mūsdienu mūzikai un kā tā ir jāatskaņo. Katrs viņa koncerts ir laikmetīgs šamanisma rituāls. Šoreiz diriģents ar domubiedriem izpildīja programmu Ziemeļu gulbji. Elegances un mītu simfonija, ko veido daudzu autoru oriģināldarbi, kas tapuši, iedvesmojoties no Igaunijas un Ziemeļvalstu folkmūzikas. Kristjana Jervi talants ir novērtēts pasaulē – pērn rudenī viņš kopā ar paša izveidoto Baltijas jūras filharmonijas orķestri piedalījās leģendārā Braiena Īno Eiropas turnejā, kurā tika pirmatskaņota Braiena Īno programma Kuģi/Ships.
Kvalitātes garants
Pērnavas Mūzikas festivāla centrā ir diriģenta Pāvo Jervi izlolotā Igaunijas Festivāla orķestra koncerti. Pāvo Jervi ir 61 gads, viņš ir viens no visvairāk cienītajiem diriģentiem pasaulē. Pāvo Jervi ir Cīrihes orķestra Tonhalle galvenais diriģents un Brēmenes Vācu kamerfilharmonijas orķestra muzikālais līderis. Viņš uzstājas ar labākajiem Eiropas, ASV un Āzijas orķestriem un velta laiku jauno talantu izglītošanai. Pāvo Jervi reputācija, pieredze, gudrība un prasmes piesaista daudzus topošos diriģentus, kuri skatās uz viņu kā uz paraugu profesijā un vēlas no viņa mācīties.
Pāvo Jervi ir diriģents, kurš izpilda tikai tādu repertuāru, kas viņu patiesi interesē, – tas palīdz sasniegt visaugstāko izpildījuma kvalitāti. To pierāda daudzie apbalvojumi, kas ir pasniegti viņa vadītajiem kolektīviem. Pērn Brēmenes Vācu kamerfilharmonijas orķestris saņēma Lielbritānijas žurnāla Gramophone balvu kā gada labākais orķestris, savukārt šogad tam tiks piešķirts gada orķestra tituls 2024. gada Vācijas klasiskās mūzikas ierakstu industrijas balvu Opus Klassik pasniegšanas ceremonijā (tā notiks 12. oktobrī Berlīnē, bet laureāti jau ir zināmi; godalga Brēmenes orķestrim pienākas par Jozefa Haidna Londonas simfoniju – 101. un 103. simfonijas – ierakstu Pāvo Jervi vadībā). Kopā ar Cīrihes orķestri Tonhalle diriģents šogad ieguva Starptautisko klasiskās mūzikas balvu/International Classical Music Award par Antona Bruknera Astotās simfonijas ierakstu.
Igaunijas Festivāla orķestrim Pāvo Jervi dzīvē ir īpaša loma – šo kolektīvu viņš izveidoja 2011. gadā kā Pērnavas Mūzikas festivāla rezidējošo orķestri. Viņš ir īstenojis savu sapni – personiski atlasījis un savācis domubiedru grupu, kurā spēlē spilgtākie igauņu talanti un mūziķi no dažādiem Eiropas orķestriem, ar ko Pāvo Jervi sadarbojas. Igaunijas Festivāla orķestrī jau ilgstoši spēlē vijolniece Marta Spārniņa, pēdējos gados – arī čelliste Māra Botmane. Ar šo orķestri cieši ir saistīta vijolniece Eva Bindere, kura parasti pievienojas kolēģiem koncertos Pērnavā (tur viņa arī pasniedz meistarklases) un ārzemju turnejās, taču šovasar mūziķe nepiedalījās Pērnavas festivālā.
Šajos četrpadsmit gados Igaunijas Festivāla orķestris ir kļuvis par vienu no dinamiskākajiem simfoniskās mūzikas kolektīviem pasaulē. Tā snieguma kvalitāte runā pati par sevi – tas, ko mazā kūrortpilsētā ik vasaru izdara šis orķestris, gūst rezonansi globālā mērogā. Palīdz Pāvo Jervi vārds, palīdz koncertu tiešraide internetā, palīdz jauno mūziķu – meistarklašu dalībnieku – un viesmākslinieku atsauksmes, palīdz ārzemju žurnālistu recenzijas. Tas viss veicina klasiskās mūzikas industrijas pārstāvju un publikas interesi.
Igaunijas Festivāla orķestra un diriģenta Pāvo Jervi ieskaņotais igauņu komponista Jiri Reinveres mūzikas albums Ship of Fools (2024). Izdevusi ierakstu kompānija Alpha Classics
Pērnavā Igaunijas Festivāla orķestris ne tikai sniedz koncertus, bet arī veic ierakstus – prominentā Eiropas ierakstu kompānija Alpha Classics ir izdevusi piecus orķestra albumus, viens no tiem ir veltīts Dmitrija Šostakoviča mūzikai, četros pārējos dominē XX un XXI gadsimta igauņu mūzika (Erki Svens Tīrs, Tenu Kervitss, Ilo Kriguls, Helēna Tulve, Tauno Aintss, Lepo Sumera un Eduards Tubins). Šogad iznākušajā albumā Ship of Fools ir iemūžinātas Jiri Reinveres (1971) kompozīcijas: Koncerts divām flautām, stīgu instrumentiem un perkusijām (solistes Mārika Jervi un Monika Matīsena), opusi And Tired from Happiness, They Started to Dance un On the Ship of Fools.
Kopš 2018. gada Igaunijas Festivāla orķestris Pāvo Jervi vadībā dodas turnejās un sniedz koncertus Eiropā, Japānā un Korejā. Programmā vienmēr tiek iekļauti igauņu autoru darbi.
Dejas akordeonam
Šoreiz Pērnavas Mūzikas festivālā Igaunijas Festivāla orķestris kopā ar savu galveno diriģentu sniedza četrus koncertus. 13. jūlijā kopā ar orķestri uzstājās Latvijas akordeoniste Ksenija Sidorova, kura ar Pāvo Jervi pagājušajos desmit gados ir sadarbojusies gan Pērnavā, gan citur pasaulē. Tagad Pērnavā Ksenija Sidorova pirmatskaņoja igauņu komponista Tenu Kervitsa (1969) koncertu akordeonam un orķestrim Dejas/Dances – tas sacerēts speciāli viņai. Darbs tapis pēc Igaunijas Festivāla orķestra un Toronto simfoniskā orķestra pasūtījuma. "Ja kāds spēj piesaistīt šim instrumentam visplašāko uzmanību – tā ir Ksenija Sidorova," ir pārliecināts Pāvo Jervi. "Esmu gandarīts, ka festivālā mēs ar Kseniju un Igaunijas Festivāla orķestri ierakstījām gan Tenu Kervitsa jauno koncertu, gan jau zināmo Erki Svena Tīra koncertu akordeonam Pravietojums/Prophecy," piebilst diriģents. Šo albumu, kurā būs dzirdami divu mūsdienu igauņu autoru koncerti akordeonam, kompānija Alpha Classics izdos nākamgad.
Diemžēl es nebiju klāt Tenu Kervitsa koncerta Dejas pirmatskaņojumā, taču dažas dienas vēlāk Pērnavā man bija iespēja aprunāties ar komponistu par šo darbu. "Akordeons ir instruments, ko es tik labi nepārzināju, pirms sāku komponēt šo opusu. Ar pārējiem instrumentiem esmu pazīstams daudz tuvāk. Šī bija otrā reize, kad rakstīju akordeonam, un man bija nepieciešamas dažas nedēļas, pat mēneši, lai iedziļinātos instrumenta būtībā un iespējās. Man vienmēr ir svarīgi ne tikai zināt, ko uz konkrētā instrumenta var nospēlēt, bet arī iejusties tā dvēselē," atklāj Tenu Kervitss.
"Man ļoti patīk žanrs, kas ir izplatīts Amerikas dienvidu daļā, – keidžunu mūzika. Tai ir franču izcelsme, jo to sev līdzi ir atveduši Francijas iedzīvotāji, kuri ir pārcēlušies uz Luiziānu un Misisipi. Keidžunu mūzikā vienmēr skan akordeons, esmu daudz ceļojis pa šo ASV daļu un iepazinis šo muzikālo kultūru. Man šķita, ka būtu intriģējoši koncertā akordeonam iekļaut dažus rifus un idejas no keidžunu mūzikas," turpina Tenu Kervitss.
"Akordeons bieži tiek izmantots deju mūzikā, tāpēc radās doma, ka koncertu var veidot kā deju svītu: tajā ir gan keidžunu deju motīvi, gan pasakalja, gan siciliāna, gan sarabanda. Tas ir visai dīvains sajaukums, bet tas esmu es!" konstatē komponists. "Šis koncerts ir dzīves deja, kurā ir skumjas, prieks, cerība un dvēseles miera meklējumi," piebilst Tenu Kervitss.
Komponists priecājas par satikšanos ar Kseniju Sidorovu: "Viņa ir supermūziķe! Tas, kā viņa pārvalda instrumentu, ir apbrīnojami. Ksenija ir virtuoze, viņa var nospēlēt visu. Mūzikas eņģeļi viņai ir atsūtījuši šo dāvanu. Sadarbība Pērnavā bija viens no laimīgākajiem radošajiem posmiem manā karjerā." Nākamgad Ksenija Sidorova spēlēs Tenu Kervitsa Dejas kopā ar Toronto simfonisko orķestri, pie pults būs Pāvo Jervi.
"Viņa ir supermūziķe! Tas, kā viņa pārvalda instrumentu, ir apbrīnojami," akordeonisti Kseniju Sidorovu slavē igauņu komponists Tenu Kervitss, kurš viņai sacerējis koncertu akordeonam Dejas. Foto – Kaupo Kikass
Vienā vakarā ar Tenu Kervitsa koncertu Pērnavā skanēja arī Pētera Vaska opuss The Fruit of Silence (2013) aranžējumā akordeonam, vibrofonam un stīgu orķestrim (pārlikumu šogad ir veidojis Džordžs Mortons). Programmā bija iekļauta arī igauņu klasiķes Esteres Megi Vespere un Žorža Bizē simfonija Do mažorā jeb Romas simfonija. Nākamajā dienā, 14. jūlijā, kopā ar Igaunijas Festivāla orķestri un Pāvo Jervi muzicēja jaunais igauņu vijolnieks, 2022. gada Karla Nilsena konkursa laureāts, Hanss Kristians Āviks, kurš spēlēja Maksa Bruha Pirmo vijoļkoncertu.
Noslēpumainā laiva
Katru gadu Pāvo Jervi aicina uz Pērnavu izcilus solistus zvaigznes – savus draugus mūzikā. Šoreiz tā bija amerikāņu čelliste Alisa Veilerstīna, kura 18. jūlijā kopā ar Igaunijas Festivāla orķestri atskaņoja Edvarda Elgara Čellkoncertu, un krievu un amerikāņu pianists Kirils Geršteins, kurš 19. jūlijā kopā ar Igaunijas Festivāla orķestri žilbinoši izpildīja Sergeja Rahmaņinova Rapsodiju par Paganīni tēmu. Abu vakaru programmu atklāja jau pieminētā Helēnas Tulves jaundarba Wand’ring Bark pirmatskaņojums. Autore stāsta, ka opusa galvenos tēlus – laivu, kas meklē savu ceļu bangojošā jūrā, un mīlu, kas parāda pareizo virzienu, – ir iedvesmojis Šekspīra 116. sonets un franču simbolista Odilona Redona darbu sērija Noslēpumainā laiva/La Barque mystique. "Es uztveru mūziku ne tikai skaniski, bet arī vizuāli, tāpēc klausoties bieži aizveru acis un redzu dažādus tēlus. Man ir svarīgs simbolisms," skaidro Helēna Tulve.
Wand’ring Bark ir krāšņi poētisks opuss simfoniskajam orķestrim, kurā var saklausīt arī Kloda Debisī ietekmi, taču mūzikā Helēna Tulve runā savā valodā. "Kad Helēna Tulve teica orķestra māksliniekiem: "Šī ir romantiska mūzika – spēlējiet to, kā jūs spēlējat romantisko repertuāru!", viss uzreiz mainījās," pēc festivāla noslēguma koncerta, uzrunājot viesus, sacīja Pāvo Jervi.
"Man ir svarīgs simbolisms," atzīstas igauņu komponiste Helēna Tulve. Pērnavas Mūzikas festivālā notika viņas krāšņi poētiskā simfoniskā opusa Wand’ring Bark pirmatskaņojums. Foto – Kaupo Kikass
"Pāvo Jervi vienmēr ļoti atbalsta komponistu, viņš kalpo komponistam. Viņam ir ļoti skaidra misija. Pats galvenais, ka Pāvo ir tik labs kontakts ar orķestri, – tas izšķir visu, un tāpēc visam, ko viņi kopā dara, ir tik pārliecinošs rezultāts," uzskata Helēna Tulve.
Ģimenes sajūta
Šis nav laikmetīgās mūzikas festivāls, taču tajā ar katru gadu skan arvien vairāk mūsdienās tapušu opusu. Klausītājus tas neatbaida – viņi zina, ka repertuāra izvēlē Jervi ģimenei var uzticēties. Visi koncerti pulcē pilnu zāli. Programmas tiek veidotas tā, ka visizdevīgākajā gaismā tiek parādīta gan pagājušo gadsimtu klasika (ieskaitot publikai mazāk zināmus darbus un autorus), gan jaundarbi.
Katrā koncertā ir atklājumi un oriģinālas skaņdarbu kombinācijas: piemēram, 16. jūlijā apjomīgajā, aizraujošajā kamermūzikas programmā savu meistarīgo saspēli demonstrēja Igaunijas Festivāla orķestra dalībnieki dažādos sastāvos. Šajā vakarā skanēja Arvo Perta miniatūra Scala cromatica, Bedržiha Smetanas Vltava (no simfonisko poēmu cikla Mana dzimtene) aranžējumā klavieru kvintetam, Tenu Kervitsa sonāte Vientulības skices/Sketches of Solitude altam un klavierēm, Marijas Kervitsas opusa irdumine/sulam obojai, mežragam un klavierēm pirmatskaņojums, Viktora Evalda Otrais kvintets pūšaminstrumentiem, Gustava Mālera Piektās simfonijas Adagietto un Otrās simfonijas Urlicht aranžējumā pieciem čelliem un arfai (čellistu vidū bija arī Māra Botmane), kā arī Joahima Rafa oktets Do mažorā. Tas bija grandiozi!
Mūziķi ideāli jūt cits citu un uzmanīgi ieklausās cits citā. Pērnavas Mūzikas festivāla koncerti ir unikāli ar to, ka nevis nogurdina, bet tieši pretēji – sniedz enerģiju un stiprina garu. Festivāla devīze atbilst patiesībai: "Desmit dienas maģisku koncertu." Šeit ir ļoti patīkama, draudzīga atmosfēra, festivāls dzīvo savā ritmā, kas ir visai spraigs un jauneklīgs. Būdams pasākuma radošais līderis un dzinējs, Pāvo Jervi lepojas ar ģimeniskuma gaisotni Pērnavā, un runa nav tikai par kuplo Jervi ģimeni, domubiedriem, kas spēlē Igaunijas Festivāla orķestrī, tagadējiem un bijušajiem Jervi akadēmijas audzēkņiem (viņi festivālā atgriežas jau kā klausītāji, lai atkal sajustu šo kopības atmosfēru) – arī klausītāji kļūst par šīs paplašinātās muzikālās ģimenes locekļiem.
Pāvo Jervi stāsta: "Tagad festivālā piedalās četri simti mūziķu, bet pirmajos gados te bija sešdesmit septiņdesmit mūziķu. Daudzi vēlas spēlēt, un daudzi vēlas klausīties – šogad kamermūzikas koncerts bija pat ar diviem starpbrīžiem. Agrāk gadījās tā, ka uz skatuves bija vairāk cilvēku nekā zālē, tagad visas biļetes ir pārdotas. Festivāls aug, taču es ļoti cenšos saglabāt ģimenes sajūtu. Gribas saglabāt siltu atmosfēru, nedrīkst padarīt festivālu par komerciālu un pārāk smalku. Mēs šeit aicinām uzstāties savus draugus, cilvēki festivālā kļūst par draugiem un attīsta šīs attiecības un sadarbību tālāk. Jaunajiem mūziķiem, kuri piedalās meistarklasēs, ir iespēja atrast jaunus pedagogus, iedvesmotājus un kontaktus. Ārzemēs daudzi ir pārsteigti, ka tik mazā valstī mēs spējam sarīkot šādu festivālu," savu prieku par sasniegto neslēpj Pāvo Jervi. "Festivālā ir iesaistīta visa Jervi ģimene – mūsu tēvs Nēme, mans brālis diriģents un komponists Kristjans, mana māsa flautiste Mārika. Citi Jervi dzimtas pārstāvji spēlē orķestrī, viņu vidū ir pianisti, čellisti, komponisti…"
Meistarklašu dalībnieki – topošie diriģenti – arī pēc koncertiem un nodarbībām pavada laiku Pāvo Jervi kompānijā un uzdod viņam visdažādākos jautājumus. "Es pats 80. gadu sākumā mācījos Losandželosas filharmonijas institūtā, kas bija Leonarda Bernsteina izveidota vasaras mācību programma. Es vairs konkrēti neatceros, ko Bernsteins mums teica, jo svarīgākais bija saņemt impulsu, iedvesmoties, sajust viņa starojumu – būt blakus, vērot un mācīties," atmiņās dalās Pāvo Jervi.
Jāļaujas vilinājumam
Festivālā ir iespēja ne tikai klausīties zvaigznes, kā Alisu Veilerstīnu un Kirilu Geršteinu, bet arī komunicēt ar tām – Pērnavā barjeru nav. Ja jums ir laiks, festivāla digitālajā platformā varat noskatīties, cik fantastiski Alisa Veilerstīna spēlēja Elgaru ar Igaunijas Festivāla orķestri. Šajā interpretācijā ir emocijas, spēks un drāma, viņas čells runā ar klausītājiem, atklājot slavenā Čellkoncerta elēģisko dabu. Alisa Veilerstīna ir liela māksliniece, kura precīzi virza publikas uzmanību, – viņa liek ieklausīties notīs un klusumā starp notīm. Ir vērts dzirdēt arī fenomenālo Kirila Geršteina sniegumu un apbrīnot, ar kādu vitālu, dabisku virtuozitāti un džezīgu ugunīgumu viņš piepilda Rahmaņinova Rapsodiju par Paganīni tēmu. Ja vērosiet Igaunijas Festivāla orķestra dalībnieku sejas, jūs sapratīsiet, ka tās ir laimīgu mūziķu sejas. Visi orķestra mākslinieki spēlē tā, ka publika ne uz mirkli nezaudē koncentrāciju.
Pēc savas uzstāšanās Pērnavā Alisa Veilerstīna bija tik iedvesmota, ka spontāni nolēma nākamajā dienā, 19. jūlijā, pievienoties Igaunijas Festivāla orķestra čellu grupai un nospēlēt visu programmu orķestrantu rindās – gan Helēnas Tulves jaundarbu Wand’ring Bark, gan Rahmaņinova Rapsodiju par Paganīni tēmu, gan Fēliksa Mendelszona-Bartoldi Trešo jeb Skotu simfoniju. Slavenā čelliste orķestrī nekad profesionāli nav spēlējusi – savulaik tikai jauniešu orķestrī. Pērnavā viņa ar degošām acīm ļāvās šim vilinājumam – pretoties nebija iespējams.
Nākamgad piecpadsmitais Pērnavas Mūzikas festivāls notiks no 16. līdz 25. jūlijam, tas būs veltīts komponista Arvo Perta 90 gadu jubilejai, ko viņš svinēs 2025. gada 11. septembrī. Nākamā gada oktobrī Igaunijas Festivāla orķestris uzstāsies Cīrihē, Vīnē un Amsterdamā, kā arī Ņujorkas Kārnegija zālē.
2024. gada Pērnavas Mūzikas festivāla koncertu ieraksti ir skatāmi bez maksas digitālajā platformā parnumusicfestival.tv.
Informācija: parnumusicfestival.ee