Skatītāji Mančestras Universitātes galerijas Whitworth ainavu zālē klusumā aplūko vācu lielmeistara Gerharda Rihtera darbus. Apmeklētāju ir daudz. Pēkšņi daži sāk dziedāt. Viņi neatšķiras no mums, visi ir ikdienas drēbēs. Koristi pārvietojas telpā, dziesma skan atkal un atkal. Dienas laikā – gandrīz simts reižu, katru reizi citādi. Izstāde ir Arvo Perta un Gerharda Rihtera sadarbības auglis – viņi radījuši darbus, kurus veltījuši viens otram. Gleznotāja sēriju Doppelgrau (2014) un Birkenau (2015) aplūkošanu pavada komponista opuss Drei Hirtenkinder aus Fátima (2014). Tā ir miniatūra, kuras nosaukums ir atsauce uz Fatimas brīnumu. Trim ganu bērniem Portugālē 1917. gadā parādījās Jaunava Marija, kurai bija trīs vēstījumi, viens no tiem – par Otrā pasaules kara tuvošanos.
Rihtera Doppelgrau ir četri gandrīz minimālistiski diptihi pelēkos toņos (emaljēts stikls). Birkenau ir četru abstraktu lielformāta gleznu fotoversija, darbu pamatā ir kāda Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes ieslodzītā fotogrāfijas, kuras tapušas 1944. gadā. Gleznu fotoreprodukcijas mākslinieks uzskata par tikpat nozīmīgiem artefaktiem kā oriģinālus – viņš ir pārliecināts, ka būtība nemainās un tās visas ir viena darba daļas.
Es zinu, ka viņš ir laimīgs
Izstāde mākslas galerijā Whitworth, kas šogad Lielbritānijā tika atzīta par Gada muzeju, bija skatāma 11 dienu. Pirmās trīs dienas Arvo Perta kompozīciju dziedāja ievērojamais igauņu koris Vox Clamantis, pēc tam – vietējie kori. Vox Clamantis mākslinieciskais vadītājs un diriģents Jāns Eiks Tulve Mančestras galerijā notikušajā sarunā ar KDi uzsvēra: "Man ir prieks, ka izstādē varam pavadīt ilgāku laiku, – šie darbi ir jāsaprot un jāsajūt. Esmu redzējis daudz Gerharda Rihtera gleznu, tajās ir vairāki vizuālie un jēdzieniskie slāņi. Pamatslānis ir doma. Mākslinieka darbs prasa lielu koncentrāciju un laiku. To pašu var teikt par Arvo Pertu. Opuss, kuru mēs dziedam, ilgst divas minūtes, taču šajās divās minūtēs ir visa Arvo Perta dzīve, un visa Gerharda Rihtera dzīve arī."
Vācu mākslinieka gleznās Jāns Eiks Tulve jūt viņa dzīvi: "Tā ir šā cilvēka vēsture. Viņš ir pieredzējis visu. Tas nozīmē, ka tā ir arī mūsu vēsture. Rihtera un Perta dzīve nav bijusi viegla. Esmu pārliecināts, ka mēs redzam, jūtam un saprotam XX gadsimtu, lielā mērā pateicoties šiem diviem cilvēkiem. Viņu daiļradē savienojas traģisms un cerība. Es nepazīstu Gerhardu Rihteru, taču esmu ļoti tuvs ar Arvo Pertu – viņa dzīve ir garīgi piepildīta, un es zinu, ka viņš ir laimīgs. Viņš bieži smejas, viņam ir brīnišķīga humora izjūta."
Ieraugām to, ko dzirdam
Izstādes idejas autori ir Mančestras Starptautiskā festivāla direktors Alekss Pūtss un kurators Hanss Ulrihs Obrists, kuri 2013. gadā Drēzdenē iepazīstināja Gerhardu Rihteru ar Arvo Pertu.
"Arvo Perts nekad nav komponējis mūziku teātra skatuvei, tas ir apzināts viņa lēmums. Skatuve viņam sagādā grūtības. Arvo Pertam primāra ir skaņa. Šajā projektā mēs centāmies atrast veidu, kā var ieraudzīt to, ko mēs tikai dzirdam. Arvo Perta un Gerharda Rihtera sadarbība ir ļoti smalka mūzikas un vizuālās mākslas satuvināšana. Komponists pirmo reizi ieraudzīja viņam veltītos Rihtera darbus šodien izstādes atklāšanā, un viņš bija ļoti priecīgs," KDi saka Alekss Pūtss.
Viņam pievienojas Hanss Ulrihs Obrists: "Viņi abi šodien bija aizkustināti. Abiem ir daudz kopīga. Viņi ir vienas paaudzes cilvēki, Gerhards Rihters ir par trim gadiem vecāks. Svarīgi, ka šai izstādei tapušos darbus publika var piedzīvot vienlaikus vienā telpā. Bieži ir tā, ka vispirms skatītāji aplūko ekspozīciju un pēc tam dodas uz koncertu, kurā skan mākslinieka iecienīta komponista mūzika. Perta un Rihtera kopdarbs sagādā daudz emocionālāku pieredzi, tas iedarbojas uz visām maņām. Pirms daudziem gadiem mans draugs mākslinieks Felikss Gonsaless-Torress neilgi pirms nāves teica: cik žēl, ka cilvēki izstādēs raud daudz retāk nekā koncertos vai kinoteātrī. Šeit cilvēki ir saviļņoti, un viņi raud, kad skatās uz Rihtera darbiem un dzird Perta mūziku. Svarīgi piebilst, ka šī ir izstāde, nevis koncerts. Izstāde, kura dzied."
Raksts tapis ar VKKF atbalstu