Festivālā gaidāmi deviņi koncerti, tostarp LNSO koncerts koncertzālē Cēsis, Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga koncerts Lielajā ģildē un Latvijas Radio kora koncerts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Īpašs notikums būs pasaulslavenā franču sitaminstrumentu ansambļa Les Percussions de Strasbourg koncerts 19. martā koncertzālē Cēsis. Festivāla ietvaros izskanēs vienpadsmit latviešu komponistu rakstītu darbu pirmatskaņojumi.
Šī gada festivāla virstēma ir Nepanesamais esības vieglums, ko festivāla rīkotāji aizņēmušies no čehu/franču rakstnieka Milana Kunderas slavenākā darba nosaukuma. Šī ideja radās kara sākumā. Kara, kurš diemžēl vēl aizvien nav beidzies. Kara, kurš ir iesūcies mūsu ikdienā, mūsu zemapziņā, kara, kurš liek mums līdzjūtībā sarauties un palīdzēt, cik iespējams.
"Jo nav nekā smagāka par līdzjūtību. Pat paša sāpes nav tik smagas kā sāpes, ko cilvēks izjūt kopā ar kādu, kāda sāpes, ko pastiprina iztēle un paildzina simts atbalsis." (Milans Kundera, Nepanesamais esības vieglums, 1984.)
Par spīti karam un līdzjūtībai, dzīve un mūzika turpina notikt, darot mūs jūtīgus un laimīgus. Tas ir neizturami smagi un viegli vienlaicīgi. Arī jaundarbu autoriem savos skaņdarbos festivāla rīkotāji ir aicinājuši reflektēt par to, vai smagums patiesi ir briesmīgs, bet vieglums – brīnišķīgs? Vai vieglums ir pozitīvs, bet smagums – negatīvs? Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka smaguma un viegluma pretstats ir noslēpumainākais un daudzzīmīgākais no visiem pretstatiem.
Festivāls tiks atklāts 18. martā Cēsu koncertzālē ar trīs izcilu mūslaiku komponistu skaņdarbiem. Erki Svens Tīrs (Erkki-Sven Tüür) no Igaunijas, Žibokle Martinaitīte (Žibuoklė Martinaitytė) no Lietuvas, Krists Auznieks no Latvijas. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Guntis Kuzma.
19. martā Cēsu koncertzālē sagaida ļoti īpašs notikums - pasaulē pazīstamākā sitaminstrumentu ansambļa Les Percussions des Strasbourg koncerts kopā ar latviešu soprānu Viktoriju Pakalnieci. Skanēs Gundegas Šmites, Helēnas Tulves (Helena Tulve), Vīkinta Baltaka (Vykintas Baltakas), Tomassa Hummela (Thomas Hummel) un Sidnija Korbeta (Sidney Corbett) skaņdarbi.
20. martā Latvijas Radio studijas koncertā uzstāsies lieliskais klavierkvartets Quadra un kopā ar viņiem divi izcili meistari – klarnetists Guntis Kuzma un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Skanēs Santa Ratniece, Oļesja Kozlovska, Andris Dzenītis, Tatjana Kozlova-Johannesa (Tatjana Kozlova-Johannes), Dominīks Digims (Dominykas Digimas).
21. martā pirmoreiz Baltijas mūzikas dienās skanēs ērģeļmūzikas koncerts. Rīgas domā varēs dzirdēt saksofonista Aigara Raumaņa un ērģelnieka Aigara Reiņa superjaudīgo ansambli, izpildot Andra Dzenīša, Artura Maskata, Alises Rancānes, Tenu Kervitsa (Tõnu Kõrvits) u.c. skaņdarbus.
24. martā Lielajā ģildē uzstāsies lieliskie Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē, kā arī sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Klausītājiem būs iespēja noklausīties Jāņa Petraškeviča kamersimfoniju, Platona Buravicka jaundarbu orķestrim, kā arī Justīnes Repečkaites (Justina Repečkaitė) un Madli Marje Gildemanes (Madli Marje Gildemann) skaņdarbus.
26. martā Rīgas Latviešu biedrības namā uzstāsies trīs ansambļi – viens no Latvijas, viens no, Lietuvas, viens no Igaunijas. Trīs koncerti vienā koncertā, trīs skatieni uz laikmetīgo kamermūziku.
Festivāla lielais fināls izskanēs 31. martā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā koncertā kopā ar liela mēroga interpretiem – Latvijas Radio kori un diriģentu Kasparu Putniņu. Dzirdēsim komponistes Rutas Paideres jaundarbu un citus skaņdarbus.
Festivāla jaunumiem iespējams sekot līdzi Facebook lapā https://www.facebook.com/komponisti, mājaslapā http://www.muzikasdienas.lv.
Biļetes nopērkamas Biļešu paradīzes tīklā un www.bilesuparadize.lv