Nacionālajā teātrī 26. janvārī plkst. 19 tiek pieteikts jauns, Latvijas simtgadei veltīts festivāls Trīs zvaigznes, kuru klausītājiem piedāvā orķestris Rīga. Vienlaikus tas atklāj arī Latvijas simtgades programmu Rīgā, kurā piecos gados paredzēts gandrīz 100 dažādu notikumu. Koncerts notiek zīmīgā dienā, kad atzīmējam Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienu. Savukārt tieši Latvijas Nacionālajā teātrī 1918. gada novembrī tika proklamēta Latvijas valsts.
Koncerts Laikiem pāri veidots kā veltījums diviem nozīmīgiem Latvijas flagmaņiem – Valsts elektrotehniskajai fabrikai (VEF), kas iemieso Latvijas Republikas saimnieciskās un ekonomiskās dzīves uzplaukumu XX gadsimta 20.–30. gados, un Maestro Raimonda Paula mūzikai, ar kuru uzaugušas vairākas Latvijas paaudzes. Koncertā kopā ar orķestri Rīga muzicēs solisti Dināra Rudāne, Dita Lūriņa, Ilona Bagele, Daumants Kalniņš, saksofonists Oskars Petrauskis, diriģents Valdis Butāns, kā arī vokālā grupa Framest. Koncerta režisore ir Ināra Slucka, scenogrāfs Aigars Ozoliņš. Ar šo koncertu orķestris Rīga ieskandina festivālu, kas turpināsies trīs gadus, katru gadu aicinot uz trim koncertiem novembrī.
"Mēs labi zinām, ka VEF ražoja radioaparātus, telefonus un ikdienišķas lampas. Bet izrādās, ka viņi ražojuši arī elektriskās ērģeles un pat lidmašīnas," stāsta orķestra Rīga direktore Ilona Breģe. Starp citu, tieši šogad aprit 80. jubileja pirmajai pasaulē radītajai mazajai fotokamerai Minox, kuru VEF sāka ražot Rīgā 1937. gadā. "Stāstot par VEF, atbilstoša būs tā laika mūzika, ko cilvēki pagājušā gadsimta 20. un 30. gados lietoja ikdienā tāpat kā radioaparātus, telefonus un lampas," turpina I. Breģe. Tās būs ļoti labi zināmas dziesmas – no Oskara Stroka un Emīla Dārziņa līdz populārām anonīmām sadzīves dziesmām – Es zinu, visi mani nievā ar Eduarda Veidenbauma dzeju, Manu mazu mērkaķīti; Kad klētiņā dusēsi tu; Es gribu tavu foto, Šņāci, Minna.
Projekcijās varēs aplūkot no VEF muzeja saņemtās vēsturiskas fotogrāfijas un tā laika reklāmas materiālus, kuru autore, tolaik jaunā māksliniece Zelma Baboliņa, ar savu veidoto dizainu varēja konkurēt jebkurā Eiropas valstī.
Koncerta otrā daļa vēstīs par spožu parādību Latvijas kultūrā, ar kuras palīdzību varam parādīt laika posmu no XX gadsimta 50. gadiem līdz mūsdienām. Tas ir komponists un pianists Raimonds Pauls. Muzicējot kopā ar Maestro, skanēs viņa dziesmas, sākot ar 70. gadiem un beidzot ar jaunajām, vēl pērn radītajām. Orķestrim šī ir jau ceturtā kopā ar Maestro veidotā programma piecos gados.