Aizrautība, ar kādu baltkrievu grupa Super Besse apbur savos koncertos, daudziem lika ļoti gaidīt apvienības trešā albuma Un Rêve koncertu 20. martā klubā One One, kas, protams, ir atcelts. Grupas solists un ģitārists Maksims Kuļša jau trīs gadus dzīvo Berlīnē. Viņš tur ir atvēris savu studiju un mēģinājumu telpu, kur ierakstīti arī vokāli un ģitāru partijas. Otrs grupas dalībnieks – basģitārists Alekss Siņica, kurš ir arī visu Super Besse darbu dizaina autors, – joprojām dzīvo Minskā, un jaunais ieraksts tapis attālināti, abiem māksliniekiem sazinoties virtuāli. Tas sasaucas ar pašreizējo piespiedu izolāciju, kas var atgādināt ļaunu sapni, un tieši sapnis ir arī jaunā albuma nosaukums tulkojumā no franču valodas.
"Mums krieviski tas izskatās pēc reiva, un albums arī veidots diezgan elektronisks, kas ir atslēga reivos pārsvarā skanošajai mūzikai, tātad mums viss ļoti labi sakrīt, un arī dziesmu tēmas vieno sapņi – gan tie, ko redzam miegā, gan tie, pēc kuriem tiecamies. Sapņu apzīmēšanai krieviski ir divi vārdi – "son" un "mečta" – tie abi tur ir," stāstīja Maksims, kad tikāmies pirms dažām nedēļām bijušajā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkā tagad iekārtotajā lepnajā viesnīcā. Tas liecina, ka Super Besse panākumi daudzviet pasaulē nav tikai to pārstāvošās latviešu ierakstu kompānijas I Love You Records izplatīts mīts.
Nokaitināt līdz bezsamaņai
Rudenī mūziķiem paredzēta turneja Meksikā, kur vēl neesot bijuši, bet sen tiekot gaidīti, – lūk, vēl viens apliecinājums, ka viņu dziesmās skanošā krievu valoda šajā gadījumā ir kā instruments, kas lieliski iederas postpankrokā, jo lielākā daļa meksikāņu zina tikai spāņu valodu un arī daudzi gados jauni Super Besse latviešu fani krievu valodu nesaprot. Tāpēc viņiem nerodas vēl kāda asociācija, izdzirdot grupas nosaukumu, – žargonā, kura saknes nāk no krievu valodas, mēdz teikt, ka kaut kas "besī" vai ir "izbesījis", tas nozīmē "apnicis", "nokaitinājis", un, ja vēl tam "besse" priekšā pielikts "super", tātad tā pamatīgi un līdz bezsamaņai nokaitinājis, kā grupas nosaukums tas ir lielisks, jo šādi panciskas visa noliegšanas lozungi tagad ir modē – tepat Latvijā ir Ņikto (tulkojumā no krievu valodas "nekas"), Krievijā – Ploho (slikti), Baltkrievijā – Molčat doma (klusē mājas)...
Visticamāk, visas šīs vārdu spēles nenojauš arī daudzi tās Francijas pilsētas iedzīvotāji, kuras nosaukums ir tieši Super Besse, kur grupa, protams, tiek īpaši gaidīta, tāpat kā citur Francijā, kur viņi līdz šim koncertējuši visvairāk. Daudz koncertu nospēlēts arī Ķīnā un Taivānā.
Vecais atspulg, atkāpies!
Atgriežoties pie attālinātās dziesmu radīšanas metodes – tādu ir piekopis lieliskais mūsdienu duets The Kills –, Maksims piemin arī The National mūziķus, kuri savu pēdējo albumu radījuši līdzīgā veidā. "Mēs pietiekami bieži tiekamies, spēlējot koncertus, bet dziesmu radīšanā šāda attālināta metode atbrīvo no studijas rutīnas – tu sagatavo skici, aizsūti to, saņem atbildi un paralēli vari turpināt darīt kaut ko citu," stāsta Maksims.
Vēl viens iemesls, kāpēc Super Besse mūzika, kurā jau iepriekš bungu partijas bija programmētas, kļuvusi daudz elektroniskāka, ir trešā grupas dalībnieka – taustiņinstrumentālista Pāvela Mihaloka – aiziešana, kas abiem palicējiem esot atraisījusi rokas: "Tagad vairs nebija jādomā par to, lai cilvēks ar divām rokām koncertos visas elektroniskās partijas varētu nospēlēt dzīvajā – visu šo darbu padara sampleris. Kaut ir arī klasiskas postpankroka tēmas – dziesma Ožog/Apdegums un Zabiraju/Savācu, kurās mēs ar Aleksu, protams, spēlējam ģitāru un basa partijas..."
Smejies kā dzīrēs mēra laikā vai raudi – jaunā albuma nosaukumā atgādinātie reivi atkal nāk modē, kā stāsta Alekss, arī Minskā, kas arī tagad jāatceļ, kaut daudzus tas var izbesīt, tātad atkal atgriežamies pie asociāciju ķēdes. Tāpēc nobeigumā kāds citāts no albuma Un Rêve ievaddziesmas, kas labi skan gan oriģinālā, gan tulkojumā, īpaši, ja starp pirmo un otro rindu ietur pauzi, kuras laikā var izdomāt visu ko: "Hoču, čtobi tebja boļše ņe bilo... mojo staroje zabitoje otražeņije" ("Gribu, lai tevis vairs nebūtu... mans vecais, aizmirstais atspulg!"). Viss plūst un mainās. Izdzīvos tie, kas nepieķersies. Mazgāsim rokas!