Dānijā dibināto Leonijas Sonningas balvu, kura kopš 1959. gada tiek uzskatīta par vienu no prestižākajām pasaulē, par īpašiem nopelniem saņem spožākie akadēmiskās mūzikas pārstāvji. 1 000 000 Dānijas kronu (aptuveni 135 000 eiro) prēmija komponistei Unsukai Činai tika pasniegta sestdien, 5. jūnijā, Dānijas Radio koncertzālē Kopenhāgenā notikušajā koncertceremonijā. "Unsuka Čina savā daiļradē izkopj bezgalīgo, viņas mūzika ir piepildīta ar mirdzošiem gaismas efektiem un nebeidzamu krāsu spēli. Komponistes mūzika novirzās no tradīcijām, tās pamatā ir sapņi, ziņkārība un vēlēšanās radīt jaunu skaņu pasauli," teikts Leonijas Sonningas mūzikas fonda paziņojumā.
Balvas ieguvēju – starptautiski novērtētu komponistu, diriģentu, instrumentālistu vai vokālistu – ik gadu nosaka fonda eksperti, un pieteikties šim apbalvojumam nav iespējams. Fonds pasniedz prēmijas arī talantīgākajiem Ziemeļvalstu jaunajiem mūziķiem. Līdzekļus nodrošina balvas dibinātājas – dāņu izdevēja Karla Johana Sonninga atraitnes Leonijas Sonningas (1894–1970) – mantojuma (Kopenhāgenā un tās tuvumā esošā nekustamā īpašuma) pārvalde.
Ligeti novēlējums
Komponiste Unsuka Čina ir dzimusi 1961. gadā Seulā, bet kopš 80. gadu vidus dzīvo Vācijā. Jau divu gadu vecumā viņa sāka spēlēt klavieres un klavierspēli apguva pašmācības ceļā. Pēc kompozīcijas studijām Seulas Nacionālajā universitātē Unsuka Čina devās uz Vāciju, kur 1985.–1988. gadā studēja Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā komponista Ģerģa Ligeti vadībā. "Es uzrakstīju vēstuli Ģerģam Ligeti, un viņš atbildēja – es iepazinos ar jūsu partitūrām un varu pieņemt jūs kā savu studenti," atceras Unsuka Čina. "Pirmo reizi satikāmies, kad apmeklēju Ligeti viņa dzīvoklī Hamburgā. Viņš ieskatījās manos darbos un teica – jūs komponējat lieliski, bet jūsu mūzika ir Darmštates avangarda kopija, jums ir jāatrod sava balss. Tolaik nevarēju saprast, ko viņš ar to domā. Man bija nepieciešams ilgs laiks, lai es pārliecinātos, ka Ligeti bijusi taisnība," ar smaidu saka Unsuka Čina, kura pati jau ir mūsdienu klasiķe.
1988. gadā viņa pārcēlās uz Berlīni un sāka strādāt par komponisti Berlīnes Tehniskās universitātes elektroniskās mūzikas studijā. Viņa guva atzinību pasaulē ar opusu Akrostichon-Wortspiel (1991–1993) soprānam un ansamblim. Darba gala versijas pirmatskaņojumu Londonā 1993. gadā diriģēja ievērojamais britu komponists Džordžs Bendžamins.
Skaistuma siltums
"Mūzika ir manu sapņu atspoguļojums. Es tajā cenšos uzburt to netveramo gaismas un krāsu bagātību, ko redzu visos savos sapņos. Tā ir gaismas un krāsu saspēle, kas veido plūstošu skaņas skulptūru. Šis skaistums ir abstrakts un attāls, taču visas šīs kvalitātes padara šo pieredzi emocionālu un uzlādē to ar prieku un siltumu," par savu mākslu izsakās Unsuka Čina. Viņas mūziku ir diriģējuši Saimons Retls, Kents Nagano, Esa Peka Salonens, Markuss Štencs, Leifs Segerstams, Alans Gilberts, Gustavo Dudamels, Mjunvuns Čuns, Pēters Etvešs, Deivids Robertsons, Susanna Melki, Juka Peka Saraste, Fransuā Ksavjē Rots, Hannu Lintu, Jakubs Hruša, Kadzusi Ono un Ilans Volkovs.
Unsukas Činas opusus savās programmās ir iekļāvis Berlīnes filharmonijas orķestris, Berlīnes Vācu simfoniskais orķestris, Londonas filharmonijas orķestris, Londonas orķestris Philharmonia, London Sinfonietta, BBC simfoniskais orķestris, Birmingemas simfoniskais orķestris, Francijas Radio filharmonijas orķestris, Ņujorkas un Losandželosas filharmonijas orķestris, Čikāgas un Bostonas simfoniskais orķestris, Sanpaulu filharmonijas orķestris, Seulas filharmonijas orķestris, Gēteborgas un Zviedrijas Radio simfoniskais orķestris, Stokholmas Karaliskais filharmonijas orķestris, Monreālas simfoniskais orķestris un Tokijas simfoniskais orķestris. Viņas darbus ir iecienījuši izcilākie jaunās mūzikas kolektīvi – Ensemble Intercontemporain, Ensemble Modern, kvartets Kronos un Arditti.
2007. gadā Bavārijas Valsts operā Minhenē notika Unsukas Činas pirmās operas Alise Brīnumzemē pasaules pirmizrāde diriģenta Kenta Nagano un režisora Ahima Freiera iestudējumā. "Vēlējos koncentrēt vienā darbā visu, ko līdz tam brīdim biju piedzīvojusi," par Alisi Brīnumzemē stāsta autore. Šis opuss bija iecerēts kā kaut kas pa vidu starp laikmetīgo operu un mūziklu: "Gribēju radīt darbu, kas būtu intelektuāls un reizē vienkāršs, – tādu, kas varētu tieši uzrunāt klausītājus."
Unsuka Čina ir bijusi Hamburgas Elbas filharmonijas, Lucernas festivāla, Parīzes Rudens festivāla, Berlīnes Vācu simfoniskā orķestra, Stokholmas Starptautiskā komponistu festivāla, Ķelnes filharmonijas festivāla Eight Bridges, Esenes filharmonijas, Dānijas Karaliskās mūzikas akadēmijas festivāla Pulsar, Sanpaulu simfoniskā orķestra, Seulas filharmonijas orķestra un Melburnas simfoniskā orķestra rezidējošā komponiste. Viņu pārstāv izdevniecība Boosey & Hawkes.
Dogmas neeksistē
2019. gadā britu laikraksta The Guardian veiktajā kritiķu aptaujā Unsukas Činas Čellkoncerts (2009) tika nosaukts par 12. spilgtāko XXI gadsimta skaņdarbu. Unsuka Čina ir komponējusi koncertžanra darbus gan Rietumu, gan Austrumu soloinstrumentiem (klavierēm, vijolei, čellam, klarnetei, ķīniešu tradicionālajam instrumentam šenam jeb mutes ērģelēm), taču allaž ir noraidījusi savas mūzikas piederību kādai no kultūrām. "Es nenodalu Eiropas instrumentus no Āzijas instrumentiem. Mūzika ir mūzika, un instrumenti ir instrumenti," uzskata Unsuka Čina. "Mana izcelsme nodrošina lielu brīvību – pati varu lemt, kāda komponiste vēlos būt. Vācu vai austriešu komponistam ir spēcīga tradīcijas izjūta, no kuras ir sarežģīti izvairīties. Savukārt mums Dienvidkorejā šādas tradīcijas nav, tas ir kaut kas pavisam jauns. Neeksistē dogmas, kredo – visas šīs lietas un tās pavadošā histērija – mēs no tā visa esam brīvi," savu skatījumu pauž Unsuka Čina.
"Man patīk vērot, kā brīnišķīgs solists spēlējot kāpj pāri savu spēju robežām. Tas rada nospriegotu, ekstrēmu muzikālo situāciju, kas mani fascinē. Tieši tāpēc vēlos rakstīt koncertus soloinstrumentiem," apgalvo Unsuka Čina. Viņas mūzika mēdz būt rotaļīga un ekscentriski pārsteidzoša: vokālajos opusos Unsuka Čina bieži izmanto eksperimentālo dzeju, spēles ar anagrammām un palindromiem atspoguļojas viņas kompozīcijas struktūrā. Autori ir iedvesmojusi gan Ūlafura Eliasona vizuālā māksla, gan Semjuela Beketa absurdisma teksti, gan pantomīmas teātris.
Vieta blakus varoņiem
Par godu Leonijas Sonningas balvas pasniegšanai Kopenhāgenā no 30. maija līdz 5. jūnijam notika Unsukas Činas mūzikas koncerti un meistarklase. Svinīgajā koncertceremonijā Dānijas Nacionālais simfoniskais orķestris maestro Fabio Luizi vadībā atskaņoja trīs komponistes darbus – Klavierkoncertu (solo spēlēja Frančesko Pjemontēzi), opusu subito con forza un svītu Puzzles and Games no operas Alise Brīnumzemē (solo dziedāja soprāns Šabona Stega).
Unsuka Čina ir septiņpadsmitā komponiste, kurai ir piešķirta Leonijas Sonningas balva. Foto – Agnete Šlihtkrulla
Pasniedzot balvu Unsukai Činai, Leonijas Sonningas mūzikas fonda valdes priekšsēdētāja vietniece Katrīne Ganere-Skeuga teica: "Saglabājot izteikti individuālu pieeju mūzikai, komponiste ienes sarežģītajā skaņu pasaulē dramatismu, humoru un skaidrību. Unsuka Čina ir unikāla un atšķirīga, savā mākslā viņa uzsver spēju atklāt neparedzamo un paplašināt mūzikas visumu."
Unsuka Čina ir septiņpadsmitā komponiste, kurai ir piešķirta šī balva. Viņa neslēpj, ka daudzi iepriekšējie laureāti ir viņas varoņi. Leonijas Sonningas balvu ir saņēmis Igors Stravinskis (1959), Leonards Bernsteins (1965), Vitolds Lutoslavskis (1967), Bendžamins Britens (1968), Dmitrijs Šostakovičs (1973), Olivjē Mesiāns (1977), Mailss Deiviss (1984), Pjērs Bulēzs (1985), Ģerģs Ligeti (1990), Pers Nergords (1996), Sofija Gubaiduļina (1999), Ģerģs Kurtāgs (2003), Arvo Perts (2008), Kaija Sāriaho (2011), Tomass Adess (2015) un Hanss Abrahamsens (2019).
Šogad mēneša laikā Kopenhāgenā tika suminātas divas mūziķes, Leonijas Sonningas balvas laureātes. KDi jau ziņoja, ka 13. maijā Dānijas Radio koncertzālē tika godināta kanādiešu dziedātāja un diriģente Barbara Hanigena – viņai tika pasniegta 2020. gada balva, jo pērn ceremonija tika atcelta pandēmijas dēļ.
Informācija par Leonijas Sonningas balvu: www.sonningmusik.dk
Informācija par Unsuku Činu: www.boosey.com