Ziemassvētku gaidīšanas laikā Ineses Galantes fonds turpina ilggadējo tradīciju – Rīgas Domā 8. decembrī plkst. 19 notiks ilgi gaidītais klasiskās un garīgās mūzikas koncerts Ziemassvētku prelūdija. Tajā līdz ar operdīvu Inesi Galanti piedalīsies spilgti Latvijas mūziķi un Ineses Galantes jaunie talanti.
Ziemassvētku prelūdijā kopā ar pašu Inesi Galanti, kuras personībai un soprānam piemīt spēja apmīļot un sasildīt, piedalīsies vairāki klausītāju iemīļoti mākslinieki. Uzstāsies baroka mūzikas izpildītājs kontrtenors Sergejs Jēgers, ērģelnieks Aivars Kalējs, pianists Andrejs Osokins un Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris diriģenta Romāna Vanaga vadībā. Viņiem piebiedrosies jaunie talanti Sofija Lanskaja (arfa), Taisa Ticiāna Geitusa-Eitvina (vijole) un Aigars Raumanis (saksofons).
"Ko mēs gaidām decembrī? Dalāmies ar mūsu emocijām, mūsu mīlestību, ar vēlēšanos apkampt pasauli un drusku noņemt visas bažas, problēmas, agresiju. Cilvēkam ir uzkrauts par daudz, un ir ļoti svarīgi dot optimismu, ticību, krāšņumu, skaistumu," stāsta Inese Galante. "Mēs visi gaidām pasaku. Tie šermuļi pār kauliem, gaidot, ka piepildīsies nereālie sapņi... Liekas: te tie nāk, tik daudzsološi. Un ja vēl sniedziņš, skaistas skaņas, izrotāta eglīte un tas aromāts... Tad tu neskaties pasē, bet joprojām esi mazs bērns, kas piever actiņas un gaida, ka nāks kaut kas negaidīts, ļoti labs." Savulaik studējusi medicīnu, Inese Galante zina, ka "zāles var gan izārstēt, gan saindēt, bet skaistums, mīlestība, draudzība un skaistas melodijas dod mieru, gaišu sajūtu, nākotnes smaržu. Kamēr cilvēks dzīvo, viņš tic. Gaidām brīnumus un mieru". Ziemassvētku prelūdija top kā "špricīte ar labām emocijām, skaistiem piedzīvojumiem un vitamīniem, lai būtu spēks iet tālāk ar taisnu muguriņu, skaidru prātu un smaidu".
Koncerta saturā ir divi būtiski akcenti. Pirms 200 gadiem dzimušais franču komponists Šarls Guno, iedvesmojoties no J. S. Baha prelūdijas (no prelūdiju un fūgu krājuma Labi temperēts klavesīns), radīja vienu no visskaistākajām Ave Maria. Divsimtgadi svin arī vispopulārākā kristiešu garīgā dziesma Klusa nakts, svēta nakts – austriešu ērģelnieka Franca Ksavera Grūbera komponētā melodija ar Jozefa Mora tekstu, kas šodien pasaulē skan tulkota jau trīssimt valodās. Kopš 2011. gada Klusa nakts, svēta nakts ir Austrijas nacionālajā UNESCO Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.
Pasākuma mūza Inese Galante koncertā dziedās Rosīni, Baha, Guno, Pergolēzi un Endrū Loida Vēbera opusus. Skanēs arī A. Kaldara, G. F. Hendeļa un A. Pjacollas darbi.