Enerģiskais Adeles Tomasas iestudējums, kurā spoži mirdz Ludoviks Tezjē un Džeimija Bārtone, pārceļ Verdi stāstu Hieronīma Bosa iedvesmotā viduslaiku aizspriedumu pilnā pasaulē. Verdi dramatisko operu, kurā skan slavenais kora dziedājums Anvil, diriģē Antonio Papano.
Režisores Adeles Tomasas un scenogrāfes, arī kostīmu mākslinieces Annemarijas Vudas Trubadūra interpretācijai tiek piedēvēti visdažādākie apzīmējumi. Muzikologi to sauc gan par šokējošu, gan par gada fascinējošāko iestudējumu. Tieši ar šo grandiozo, krāšņo iestudējumu ilggadējais Londonas karaliskās operas mākslinieciskais direktors un diriģents Antonio Pappano ir nolēmis atvadīties no sava amata.
Verdi operas librets veidots kā 19. gadsimta vēsturiska melodrāma, kuras darbība norisinās 15. gadsimta Spānijā.
Iestudējuma programmiņā režisore raksta, ka viņa nevis mēģināja izvairīties no viduslaiku atribūtikas, bet gan to izcēla: "Tā ir pasaule, kurā monstri, debesis un elle nav tikai jēdzieni, tā ir cilvēku dzīves realitāte." Režisore veido drosmīgu versiju, kā uzsver izdevums Limelight, veidojot saikni starp Verdi muzikālo materiālu un Hieronīma Bosa glezniecības fantastisko pasauli.
Par vispārsteidzošāko šajā interpretācijā muzikologi uzskata komisma elementus un atsauces uz kino kultūras melno humoru Giljermo del Toro stilā un Monty Python. Mūzikas portāls Bachtrack uzsver atsauces no brāļu Marksu 1935. gada komēdijas Nakts operā. "Tā ir fantastiska interpretācija, daļēji Hieronīms Boss, daļēji Filips Pullmans, kas mūsdienu auditoriju ievelk stāstā, kā tas būtu jādara jebkuram lielam mītam," raksta Fiona Makleina no London Unattached. The Guardian mūzikas žurnāliste komentē: "Nežēlība izspēlēta ar anarhisku iztēli." Adeles Tomasas un Annemarijas Vudas iestudējums atrod veidus, kā būt izklaidējošam, nemazinot traģēdiju.
Opera itāļu valodā ar subtitriem angļu valodā. Operas garums: trīs stundas, ar vienu starpbrīdi.