Dzintaru koncertzālē notiks koncerts Veltījums Dziesmu svētkiem
Lai arī Dziesmu un deju svētki jau izskanējuši aizgājušās nedēļas nogalē, visi latviešu tautas mūzikas cienītāji aicināti ļauties melodiju burvībai šovakar Dzintaru koncertzālē, kur notiks koncerts Veltījums Dziesmu svētkiem. Maestro Raimonds Pauls ir viens no šī pasākuma muzikālās vadlīnijas turētājiem kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Jau iepriekšējā nedēļā Kongresu namā notika koncerts ar līdzīgu repertuāru Veltījums tautasdziesmai, kura tiešraidi varēja vērot arī LTV, taču Dzintaru koncertzālē galvenās būs melodijas orķestra pavadījumā. Mēs tiekamies Dziesmu svētku nedēļas virpuļa pašā vidū, turklāt komponistam paralēli koncertiem arī jāpilda tautas ievēlētā deputāta pienākumi. Taču laika mūzikai pietiekot — tikko kā beigsies Dziesmu svētki, visi spēki tiks veltīti jauno mūziķu konkursam Jaunais vilnis.
Bez cenzūras
Par Dziesmu svētku atklāšanas koncertu, kurš saņēma visnotaļ pretrunīgas atsauksmes, Raimonds Pauls izsakās atturīgi. "Jāatceras, ka vienmēr būs tā — vienam patiks māte, otram meita," vecu tautas patiesību atgādina Maestro. "Repertuāram, ko dziedam, ir jāatrod savs klausītājs, ja tas nenotiek, paliekam zaudētājos. Profesionāļi jau var teikt, ka jāpaceļ kvalitātes latiņa, taču arī jaunajām dziesmām ir jāatrod savs adresāts," savu attieksmi skaidro Pauls, un piebilst, ka gan jau arī pēc šiem Dziesmu svētkiem visi atbildīgie "savāksies un izlamāsies", taču, vai tam būs kāds rezultāts, prognozēt nav iespējams.
Šīvakara koncerts būs citāds — vienkopus pulcēti Latvijas pazīstamākie mūziķi. Uz skatuves kāps Andris Ērglis, Intars Busulis, Ance Krauze, Raimonds Ozols, kā arī citi iemīļoti mākslinieki. Uzstāsies arī Linda Leen, kuras īpatnējā sarakste ar Paulu apspriesta vai visos medijos. Par to gan komponists vien pasmejas: "Es jau savos gados esmu priecīgs, ka man kādu mīlestības vēstuli uzraksta!"
Koncerti Veltījums Dziesmu svētkiem un arī jau pagājušonedēļ izskanējušais Veltījums tautasdziesmai ir īpaši ar to, ka pirmo gadu Dziesmu svētku kontekstā notiek pasākumi, kur vienā programmā skanēs džezs, rokmūzika un orķestris. Programma veidota pavisam brīvi — cenzūras neesot bijis, katrs mākslinieks pats izvēlējies dziesmas. Tiesa gan, Gunāram Kalniņam no paša uzrakstītās simfonijas bijis jāatsakās, taču tās vietā viņš izveidojis lielisku aranžējumu tautasdziesmai Caur sidraba birzi gāju, ko izpildīs kopā ar savu GGChoir, kā smej Pauls — "nēģeru intonācijās". Skanēs arī paša komponista aranžētas melodijas.
Maestro stāsta, ka populāru dziesmu izpildīšana kopā ar simfonisko orķestri labi tiek uzņemta visā pasaulē, kā piemēru viņš min Bostonas orķestri, kas vasaras periodam veido speciālas programmas, kurās uzstājas kopā ar džeza un roka dziedātājiem.
Jāizmanto Krievija
Atlikušas tikai pāris nedēļu līdz jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis 2008 atklāšanai 23.jūlijā, taču Pauls atzīst, ka pagaidām neesot tam pievērsis īpašu uzmanību. "Mēs nedrīkstam atkāpties no iekarotajām pozīcijām, jo agrāk Latvijas pārstāvji uzrādījuši labus rezultātus, turklāt, zināmā mērā pateicoties tieši Jaunajam vilnim, ieguva popularitāti," Cosmos, Intara Busuļa un Andra Ērgļa panākumus atgādina Pauls. Lai arī attieksme pret šo konkursu mēdz būt dažāda, tomēr nenovērtēt to nevar — jārēķinās, ka Jauno vilni translē Krievijas telekompānijas, kas raida arī citos kontinentos. "Mums tas jāizmanto — kamēr ir paaudze, kura pārvalda krievu valodu, varam savus māksliniekus pasaulē izbīdīt ar Krievijas palīdzību," uzsver komponists.
Pagaidām gan esot pāragri prognozēt Latvijas pārstāvja Dona jeb Artūra Šingereja izredzes — arī no citām valstīm var būt spēcīgi pretendenti, turklāt pēdējos gados arī Eirovīzijā jau dominē spēcīgie Ukrainas, Gruzijas un Armēnijas dziedātāji. Konkursā Dons uzstāsies ar roka balādēm — par uzdrīkstēšanos Maestro nosauc vienu no dziedātāja izvēlēm — dziesmu, ko savulaik izpildījis Fredijs Merkūrijs, aranžējumu tai veidojuši zviedru komponisti. Nenoliedzami, kāds noteikti to salīdzinās ar oriģinālu, taču galavārdu teiks ne tikai žūrija, bet arī publika, atgādina Pauls.