Kristians Brekte, iedvesmojoties no Džemmas Skulmes (1925–2019) meiteņu tēliem, kas līdzinās bērnu zīmējumiem un kurus māksliniece savā daiļradē it sevišķi daudz izmantojusi pēdējās desmitgadēs, ir radījis mākslas darbu Veltījums Džemmai Skulmei. Izmantojot Džemmas radītos meiteņu tēlus no gleznu sērijām Atgriešanās un Modelis, Kristians Brekte turpina naivo estētiku un raugās uz modeļiem veidā, kas raksturīgs pašam māksliniekam.
Pāri murālim būs lasāms Džemmas citāts: "Mēs visi esam sliekas, kurām jāirdina zeme", kas būtu interpretējams kā iepriekšējās paaudzes mākslinieces aicinājums jaunajiem visu nozaru censoņiem darīt augsni – valsti un sabiedrību – auglīgu.
Kristians Brekte par šo darbu saka: "Es domāju par nozīmēm. Izvēlējos Džemmas radītus zīmējumus, kas izskatās pēc bērnu skricelējumiem. Tie lika man domāt par to, ka bērni taču allaž zīmē un skricelē, sēžot skolas solā! Ceru, ka ar šiem zīmējumiem pamudināšu cilvēkus atcerēties, kā tas bija – būt bērniem un ķēpāties, zīmēt neesošus radījumus uz pierakstu klažu malām. Ja bērniem niez nagi (un viņiem niez!), tad nu viņiem ir jāļauj ķēpāties un radīt. No tā var daudz kas labs izaugt! Tur ir potenciāls šedevriem."
Siena, kas atrodas Akas ielā 10, ir Rīgas 40. vidusskolas izglītības programmas īstenošanas vietai piederīga, un tā izvēlēta apzināti, akcentējot mākslas izpratnes veidošanu jau no mazām dienām, laikmetīgā veidā mudinot bērnus iepazīties ar vizuālās mākslas mantojumu un spēcīgām personībām – tādām kā Džemme Skulme un Kristians Brekte.
Fonds Mākslai vajag telpu jau iepriekš ir veidojis projektus, kurā tikuši akcentēti XX gadsimta otrās puses vizuālās mākslas pārstāvji, taču viņu personības un daiļradi interpretēt vienmēr aicināti bijuši tieši mūsdienu mākslinieki.
Sienas gleznojums Veltījums Džemmai Skulmei ir projekts, kurā tiek realizēts tilts starp divu paaudžu māksliniekiem, kuru mākslinieciskajā praksē ir naivisma stilā gleznoti vai zīmēti modeļi. Mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, kura ir ilgstoši sadarbojusies ar Džemmu Skulmi, sienas projektu komentē: "Interpretējot Džemmas Skulmes tēlus un darot to monumentālā mērogā pilsētvidē, Kristians Brekte mūs ved it kā pie rokas un parāda, ko mēs kā skatītāji varam darīt, lai saņemtu no mākslas vislielāko guvumu: mēs varam domāt un iedomāties. Iztēloties. Iejusties tēlā un turpināt to veidot savā iztēlē. Ko tas dod? Vienu labu, tieši skolas fasādes apgleznošanai piemērotu atbildi atrodu Džemmas pierakstos, un viņa saka šādi: "Es tā dažreiz domāju – ja cilvēks mācītos sevi analizēt, sevi vairāk pazīt, varbūt daudz kas būtu citādi. Jo izprast sevi – nozīmē izprast citus. Skolā vajadzētu kopā ar labu skolotāju atklāti pa laikam runāt par savām īpašībām. Man nepatīk paštaisni cilvēki. Tie vienmēr ir tie gudrākie un tie labākie un tiem nekad nepiemīt šaubas (par sevi)." Vai nav skaisti? Būtībā – atvērtas, integrētas, ietverošas un savstarpējā cieņā balstītas sabiedrības recepte. Un katram tāda ir zināma, tikai laiku pa laikam sev jāatgādina. Kristians Brekte savā konceptuālajā brandmūrī pašā Rīgas centrā atgādina labas lietas par mums pašiem. Tur ir jaunrade, eksperiments, provokācija Brektes stilā, bet reizē kulturāls padoms. Tēli no Džemmas Skulmes Modeļu sērijas šim mērķim labi kalpo. Modeļi – bērnišķīgās, jautrās figūriņas – ir unikāls tēls Skulmes daiļradē, kas radies jau XXI gadsimtā. Tās parāda, cik savstarpēji saistīti mēs cits ar citu esam un cik radošs, dzīvespriecīgs, empātisks un rotaļīgs var būt mūsu tīklojums – māksla un dzīve, pieaugušie un bērni, tagadne un pagātne, drāma un komēdija, profesionālas prasmes un naiva uzdrīkstēšanās. Mēs esam vispārsteidzošākajā veidā cits ar citu saistīti – to vienmēr savās gleznās atgādināja Džemma Skulme un Kristians Brekte no šī kodola ir radījis laikmetīgi daudznozīmīgu darbu."