"Šī gada festivāls vēlas paplašināt ekoloģisko apziņu, aptverot komplicētās attiecības, kas pastāv starp Zemes ekosistēmu un atmosfēru," atklāj viena no RIXC Mākslas un zinātnes festivāla rīkotājām māksliniece Rasa Šmite un piebilst, ka tas piedāvā dažādus skatupunktus uz šo jautājumu, ko mākslinieki risina kopā ar zinātniekiem, pietuvojoties franču filozofa Bruno Latūra domai par visa līdzāspastāvēšanu. Viņš runā par modeli, kurā cilvēks nevis atrodas dabas centrā, bet gan ir nepārtrauktā mijiedarbībā ar citām būtnēm un procesiem, kas noris dabā.
No Alpu kalniem
Mākslinieks Raitis Šmits atzīmē, ka šī gada RIXC Mākslas un zinātnes festivāla koncepcija ir attīstījusies no Šveices mākslas un mediju pētnieces un teorētiķes Ivonnas Volkartas vadītā trīs gadu ilgušā mākslinieciskās izpētes projekta Ekodati–Ekomediji–Ekoestētika par to, kā klimata pārmaiņas jeb, konkrētāk, to izraisītais sausums ietekmē meža apgabalus Alpu kalnos (viena no tajā iesaistītajām māksliniecēm bija arī Rasa Šmite – I. A.).
Ap šī projekta asi RIXC Mākslas un zinātnes festivāla rīkotāji ir sapulcinājuši četrpadsmit starptautiski atzītus māksliniekus, kurus vieno ekoloģiskā atbildība, zinātnisko metožu un digitālo tehnoloģiju izmantošana mākslā, kā arī apjausma, ka cilvēkiem vajadzētu būt vairāk informētiem par citām dzīvības formām – par to, kā mēs visi savā starpā mijiedarbojamies un galu galā esam atkarīgi cits no cita.
Raitis Šmits akcentē, ka šī gada RIXC Mākslas un zinātnes festivāla dalībnieki pārstāv plašu ģeogrāfiju un ļoti dažādus redzējumus par tajā aplūkojamo jautājumu. "No futūristiski vizionāriem redzējumiem par to, kā varētu attīstīties dzīve nākotnē uz planētas Zeme, ņemot vērā cilvēku radīto piesārņojumu un dabas reakciju uz notiekošajiem procesiem, līdz kritiskiem, arī pat ironiski kritiskiem darbiem par mūsu šī brīža situāciju, kā mēs dzīvojam, kā mēs apsaimniekojam apkārtējo vidi, kā mēs mēģinām kontrolēt dabu un kāds ir tā rezultāts," šo redzējumu diapazona robežas ieskicē RIXC Mākslas un zinātnes festivāla organizators, kurš iepazīstina tuvāk ar izstādes Ekodati mākslas darbiem.
Atmosfēriskais mežs
Viens no tiem ir mākslinieku dueta Tamiko Tīla un /p augmentētās realitātes mākslas darbs Negaidītā izaugsme (Unexpected Growth), kas ir tapis pēc Vitnijas Amerikāņu mākslas muzeja Ņujorkā pasūtījuma un kura otrā, īpaši šai izstādei tapusī versija šobrīd ir apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un ārpus tās telpām ar mobilās aplikācijas palīdzību. Tā piedāvā "ienirt" dažādu sintētisko struktūru pasaulē, kas pa gabalu atgādina zemūdens valstību, bet, kad ieskatās vērīgāk, tad atklājas, ka visa apkārtne ir piepildīta ar vienreiz lietojamiem plastmasas traukiem un cita veida atkritumiem.
Raitis Šmits piemin arī pazīstamās videomākslinieces Urzulas Bīmanes darbu Akustiskais okeāns (Acoustic Ocean), kas ir filma kā eseja par to, kā tālajos ziemeļos sāmu aktrise, dziedātāja un vides aktīviste Sofija Jannoka mēģina sazināties un rast saikni ar okeāna dzīlēs mītošajām būtnēm, izmantojot sensoros instrumentus.
Savukārt viens no šīs izstādes Ekodati darbiem, mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita veidotā imersīvā instalācija ar nosaukumu Atmosfēriskais mežs, ir "izaudzis" RIXC galerijā Lenču ielā 2, kur kļuvis par pastāvīgu ekspozīciju un kas būs aplūkojams līdz pat 12. decembrim. Tas vizualizē gaistošās emisijas, ko mēs pazīstam kā meža smaržu. Šajā virtuālās realitātes instalācijā ikviens skatītājs var pārvietoties starp kokiem, aplūkot tos no apakšas, doties cauri koku stumbriem līdz galotnēm, vērojot savstarpējo mijiedarbību starp jau pašā sākumā pieminēto Zemes ekosistēmu un atmosfēru.
Vairāk informācijas par RIXC Mākslas un zinātnes festivālu un tā izstādi var lasīt interneta vietnēs rixc.org un ecodata.rixc.org.