Kuratore Katrīna Jaunupe piebilst, ka viņu vienmēr ir interesējusi integrācijas tēma un pēdējā laika notikumi tikai nostiprinājuši vēlmi par to runāt arī mākslā, kas, viņasprāt, ir labākā valoda, kurā to darīt un mudināt sabiedrību lauzt savus stereotipus un mazināt sociālo nošķiršanos. Piedalīties šajā projektā Katrīna Jaunupe uzrunājusi sešus fotogrāfus Andreju Strokinu, Kristīni Madjari, Reini Hofmani, Georgu Avetisjanu, Ievu Balodi un Ivetu Gabaliņu, kuri šīs vasaras laikā veikuši pētījumu par viņu izvēlētajām tēmām, komunicējot, ierakstot sarunas, iemūžinot dažādas sadzīves detaļas un uzņemot videomateriālus. Izstāde apskatāma interneta vietnē www.atstatuvums.lv.
Nesteidzīgas sarunas
Uz nelielu sarunu aicinājām fotogrāfu Georgu Avetisjanu, kura pētījuma uzmanības centrā bija Ziemeļkurzemes zvejniekciemi starp Ventspili un Ģipku ar mērķi pētīt lībiešu krastu, lībiešus un viņu pēctečus kā vienu no visstraujāk izzūdošajām etniskajām grupām Latvijā. Viņš pats ir dzimis un uzaudzis Kaltenē Rojas novadā, kur notikusi fotogrāfa pirmā saskarsme ar līvu tēmu, iespējams, jau no bērnības, bet apzinātāk tas bijis, strādājot pie viena no saviem projektiem – pirms dažiem gadiem radot izstādi un fotogrāmatu ar nosaukumu Dzimtene. Valstī garākais ciems.
Pirms sava jaunā pētījuma uzsākšanas Georgs Avetisjans sazinājies ar Veroniku Milleri Mazirbē un Baibu Šuvcāni Kolkā, kuru vārdi ir labi pazīstami lībiešu kultūras uzturēšanas un pētīšanas kontekstā. Viņš ticis pie literatūras resursiem, lai spētu vairāk iedziļināties šajā tēmā, sagatavoties sarunām un jau pēc tam doties ceļā un ļauties nejaušībām, kas no viena cilvēka aizvestu pie nākamā. "Ņemot vērā, ka bija vasara, man gribējās, lai šis projekts kļūtu par piedzīvojumu man pašam," atminas fotogrāfs, kurš devies desmit dienu ilgā izbraucienā gar jūras piekrasti ar savu velosipēdu un telti.
Tā laikā Georgs Avetisjans piedzīvojis stipru vēju, lietu, sauli un vasaras aukstās naktis, kad termometra stabiņš noslīdējis līdz pat četriem grādiem, kam viņš nav bijis sagatavojies. "Tā bija laba pieredze sajust šīs vietas skarbumu, kas ir formējis vietējos cilvēkus cauri laikiem," atzīst fotogrāfs un piebilst, ka teltī pavadījis tikai četras naktis, bet pārējās saskāries ar vietējo viesmīlību. Tā bijusi iespēja pasēdēt ar viņiem pie ugunskura vai kamīna un ļauties nesteidzīgām sarunām par dažādām tēmām – par lībiešiem, par dabu, par to, kas notiek šodien un kas mūs varētu sagaidīt nākotnē –, no kurām daļa ir palikusi ārpus ieraksta.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 10. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!