Savu Rīgu Evija Džonsone meklējusi arī veidojot fotogrāfijas grāmatai Rīga no mākslinieka lidojuma, kas iznāca izdevniecībā Aminori 2020. gada pavasarī. Fotoizstādē Cita Rīga varēs aplūkot daļu no 67 fotogrāfijām, kas ilustrēja dažādu paaudžu mākslinieku iedvesmas stāstus par savu pilsētu. Izstādi papildinās darbi, kas palika ārpus grāmatas vākiem un arī pavisam nesen uzņemti Rīgas skati.
Evijas Džonsones vārds bieži redzēts filmu titros, jo kino viņa strādājusi gan kā filmu, gan kostīmu māksliniece, gan kā stiliste un rekvizitore. Džonsones jaunāko kostīmu mākslinieces veikumu var novērtēt režisores Ināras Kolmanes filmā Mātes piens. Savā laikā absolvējusi trīsgadīgos Dizaina vakara kursus Latvijas Mākslas akadēmijā, bet līdz ar reklāmas biznesa ienākšanu Latvijā deviņdesmitajos gados sākusi darbu reklāmas aģentūras Metro fotostudijā kā pirmā foto stiliste kopā ar fotogrāfiem Valtu Kleinu un Robertu Kaniņu. Vēlākos gados bijusi asistente arī citiem fotogrāfiem – Gvido Kajonam, Jānim Deinatam, Mārim Ločmelim u. c. Tā arī pati apguvusi fotomākslu, kas kļuvusi par sirdslietu. Šobrīd ar fotografēšanu Evija nodarbojas paralēli darbiem kino un reklāmā, kā arī ceļojumu laikā. Pēdējos gados Džonsone bijusi Bazar’t izstāžu telpas kuratore, regulāri rīko arī savu darbu personālizstādes. Viņas fotodarbi aizceļojuši uz privātkolekcijām Ungārijā, Nīderlandē, Somijā un citur. No 2019. gada Džonsone ir Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedre.
"Katrai izstādes fotogrāfijai ir savs stāsts. Vairākums tapušas interesanti vai pat grūti – braucot uz filmēšanām, salstot vai pieskatot mazdēlu. Varbūt viegli tapušām bildēm nav tā dziļuma? Man patīk bildēt, kad šķiet, ka negribu to darīt. Tā tapa, piemēram, “Smiļģis” (Rīgas ainava ar JRT mūri, uz kuras ilgus gadus atradās plakāts ar Gunāra Bindes uzņemto Smiļģa fotoportretu) – auksti, snieg, bet tu ej uz to balkonu un ņemies. It kā kāds liek to darīt. Pati vislabāk nedarītu neko, esmu šausmīgi slinka. Bet Kāds liek spiest tās aparātu pogas."
Kaut arī Evija Džonsone dzimusi Jūrmalā, viņai iznācis dzīvot dažādos Rīgas rajonos un tagad viņa šo pilsētu ir iemīlējusi. Ar auto vai velosipēdu un fotoaparātu apbraukājusi gandrīz visu Rīgu. Vismīļākais viņai esot ostas rajons, kur pavadīta bērnība, Mangaļsala, Bolderāja, kur vairāk ūdens, arī klusais centrs, Mēness iela. Evijas dzīvei cauri vijas Lāčplēša iela, bet visvairāk viņai patīk braukt pāri tiltiem.
Izstāde būs atvērta tikai līdz 24. martam.
Aminori telpa atvērta darba dienās no plkst. 11 līdz 18, sestdienās no plkst. 11 līdz 16.
Ieeja bez maksas.