Laikā no Venēcijas biennāles atklāšanas šī gada 23. aprīlī līdz tās noslēgumam 27. novembrī vairāki vadoši starptautiski mākslas mediji ierindojuši Latvijas paviljonu starp šī gada labākajiem. Žurnāls Art in America nosauca Latvijas paviljona ekspozīciju par labāko visā Venēcijas Arsenālā, bet ARTnews, Artsy, Artnet, ArtReview, ArtObserved, AD, Espreso un Grazia iekļāva Selling Water by the River savās labāko nacionālo paviljonu izlasēs. Intervijas ar māksliniecēm publicētas žurnālos ArtReview, Damn (Nr. 82), Echo Gone Wrong un 7md, kā arī vairākos Latvijas medijos. Atzinīgus vērtējumus par paviljonu publicējuši itāļu izdevumi Artribune, Finestre sull’Arte, Droste Effect, Elle Decor un NonSoloCinema, ASV žurnāls Patron, vācu medijs Kultura Extra, franču mākslas žurnāls Le quotidien de l’art, Izraēlas laikraksts Haaretz un igauņu žurnāls Sirp. Paviljona dokumentācija iekļauta ArtForum, Ocula un citu mākslas mediju veidotajās publikācijās.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore un pētniece Līna Birzaka-Priekule novērojusi, ka Latvijas paviljons ir vienīgais, kurā līdz pašām biennāles beigām plīvoja Ukrainas karogs, kā arī vienīgais paviljons visā Arsenālā, kur cilvēki uzkavējās ilgāk par dažām minūtēm. "Lai arī māksla nav sacensība un gribētos izvairīties no nacionālu valstu salīdzināšanas, šogad Latvijas paviljons pavisam noteikti ir pelnīti nokļuvis visos mākslas topos. Apbrīnojama ir Skuja Braden filigrānā spēja pārvaldīt mediju un runāt par apkārt valdošo haosu trāpīgi un tieši, Solvitas Kreses un Andras Silapēteres zināšanas ielikt to kontekstā un arhitektes Līvas Kreisleres meistarība to iekārtot vienā telpiskā veselumā, komentē Birzaka-Priekule.
"Skuja Braden spilgtā un drosmīgā radošā prakse, ko raksturo nepakļaušanās noteikumiem gan mākslas darbu tapšanas procesā, gan atsevišķu tēmu interpretācijās, uzrunājusi daudzus šī gada Venēcijas biennāles apmeklētājus. Paviljona darbu groteskais tiešums un atvērtība ļāvusi Skuja Braden nonākt starptautisku mākslas aprindu redzeslokā, apliecinot arī mākslinieču meistarību un kaislību darbā ar porcelānu," skaidro Latvijas paviljona kuratore Andra Silapētere.
Tikmēr paviljona kuratore un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) direktore Solvita Krese norāda, ka LLMC pēc Latvijas paviljona atklāšanas ir saņēmis vairākus sadarbības piedāvājumus, un plašā interese par Skuja Braden radošo darbību no starptautisko kolēģu puses vainagojas ar iespēju iepazīstināt starptautisko auditoriju ar Latvijas mākslas norisēm plašākā mērogā. "Tiesa, saņemot neskaitāmus jautājumus no ārzemju kolēģiem par iespējām tuvāk iepazīt Latvijas laikmetīgo mākslu, nemitīgi nākas piedzīvot dziļu kauna sajūtu, sakot, ka Latvijā joprojām nav laikmetīgās mākslas muzeja. Ir bezgala grūti nodrošināt konkurētspējīgu attīstību starptautiskā kontekstā, ja mums trūkst būtisku mākslas ekosistēmas elementu un milzīgās ieguldītās pūles bieži paliek bez stabila turpinājuma," piebilst Krese.
Gandarījumu par lielo interesi no pasaules mākslas publikas neslēpj arī mākslinieces Ingūna Skuja un Melisa D. Breidena. Pēdējos apsveikuma vārdus viņas saņēma no Venēcijas biennāles galvenās kuratores Čečīlijas Alemani, kura pirms dažām dienām viesojās Latvijas paviljonā. Biennāles noslēgums māksliniecēm nav iemesls atpūtai, jo tuvākajos mēnešos darbi jau saplānoti. "Tikko pabeidzām 118 porcelāna objektu instalāciju Guandžou triennālei Ķīnā, nākamgad veidosim izstādes Stambulā un Zagrebā, kā arī patlaban veicam pārrunas ar galeriju, kas vēlas pārstāvēt mūs Milānā un Ņujorkā. Redzēsim, ko nesīs nākotne," stāsta Ingūna Skuja.
Latvijas paviljonu Selling Water by the River Venēcijas biennāles 59. starptautiskajā mākslas izstādē organizēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju. Paviljona ekspozīciju veidoja mākslinieču duets Skuja Braden (Ingūna Skuja un Melisa D. Breidena) sadarbībā ar kuratorēm Solvitu Kresi un Andru Silapēteri. Paviljona telpisko risinājumu izstrādāja arhitekte Līva Kreislere, vizuālo identitāti radīja dizainere Rūta Jumīte.
Latvijas paviljona izveide bija iespējama, pateicoties galvenajiem atbalstītājiem: Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, Jānim Zuzānam un SIA Alfor, kā arī AS Latvijas finieris un SIA Tikkurila. Paviljona ekspozīcija bija pieejama publikai no šī gada 23. aprīļa līdz 27. novembrim.
Aktuālajai informācijai par Skuja Braden un Latvijas paviljona panākumiem var sekot oficiālajā vietnē latvianpavilion.lv, kā arī paviljona Facebook, Instagram un Twitter kontā un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vietnē lcca.lv.
Skuja Braden ir 1999. gadā tapis mākslinieču duets, ko veido Ingūna Skuja no Latvijas un Melisa Breidena (Melissa Braden) no Kalifornijas, ASV. Viņu radošā prakse balstīta darbā ar porcelānu, ko raksturo dekoratīvu stilu saplūsme un Edo perioda japāņu grafikas ietekme. Skuja Braden darbi izvērš literāras un mākslas vēstures tēmas, kas sakņojas kopīgā mākslinieču pieredzē par mūsdienu politiskajām un sociālajām norisēm. Viņu personālizstādes bijušas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā, Laikmetīgās amatniecības muzejā Oregonā, ASV, un John Natsoulas galerijā Kalifornijā. Duets ir piedalījies neskaitāmās grupu izstādēs, nesenākā no tām Whitechapel galerijā Londonā. Skuja Braden darbi ir iekļauti publiskās un privātās kolekcijās, tostarp White Memorial medicīnas centrā Losandželosā, ASV, Kellogg mākslas kolekcijā Pomonā, ASV, Laikmetīgās keramikas muzejā Santodomingo, Dominikānas Republikā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, Museé Ariana Šveicē, Pasaules Keramikas centrā Dienvidkorejā, Čančuņas Keramikas centrā Ķīnā, ASU Mākslas muzejā ASV, Keramikmuseum Westerwald Vācijā un mākslas centrā Zuzeum Latvijā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) kopš 1993. gada pēta, veido un virza laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai kritiski pārjautātu un atspoguļotu mūsdienu sabiedrības norises. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir ikgadējais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit, uz pētniecību balstītas laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Latvijas pārstāvniecība Venēcijas mākslas biennālē. LLMC izglītības un mākslas vēstnešu programmas paplašina apmeklētāju mākslas pieredzi un pasaules uztveri, savukārt veidotais arhīvs ir nozīmīgs resurss laikmetīgās mākslas vēstures pētniecībā.