Aizsākusies ar romānu Balto mākoņu zemē, kurā stāstīts par Gvineiras un Helēnas trako braucienu no Anglijas uz Jaunzēlandi, lai izietu pie vīra, kuru meitenes pat nebija redzējušas, triloģijas otrā daļa Maoru dziesma vēstīja par Gvineiras un Helēnas bērnu un mazbērnu likteņiem Jaunzēlandē, par mīlestības dažādajiem ceļiem, nodevību, sakāves rūgtumu un pasaules slavu, par meiteņu draudzību un negantu sāncensību – viss kā dzīvē, varbūt vienīgi krāsas mazliet spilgtākas.
Pēdējo grāmatu rakstniece veltījusi Gvineiras un Džeimsa mazmazmeitas Glorijas un viņas māsīcas Liliānas dzīvei, taču arī Kivordas apmetnes un tuvīno pilsētu iemītnieki un viņu daudzie radinieki rod vietu šajās lappusēs. Glorija, Gvineiras pasaulslavenās mazmeitas, dziedātājas Kuras-Maro-Tini meita, ir pavisam parasta pusaudze, kura nav mantojusi nenieka nedz no mātes žilbinošā talanta, nedz izskata. Viņas draudzene un māsīca Liliāna, raktuvju īpašnieka Tima Lemberta un Eleinas meita, ir krietni šarmantāka un dzīvīgāka – īpaši šī atšķirība kļūst manāma, kad abas meitenes no dzimtās Jaunzēlandes aizsūta mācīties uz smalku privātskolu Anglijā.
Liliāna izbauda mācības, meiteņu draudzību un vairāk vai mazāk nevainīgas jaunu dāmu izpriecas, bet Glorija visus skolas gadus pavada, gremdējoties rūgtās pārdomās. Kad sākas Pirmais pasaules karš, vecāki ved Liliānu mājup uz Jaunzēlandi, bet Glorijai kopā ar saviem vecākiem Kuru un Viljamu jādodas viesizrādēs uz ASV. Glorija vēlas nokļūt atpakaļ Kivordā, taču neuzticas nevienam, kas varētu ietekmēt mātes lēmumus, un tā pusaudze izšķiras par neprātīgu soli: doties mājupceļā pāri puspasaulei pašas spēkiem, lai notiek kas notikdams. Pa to laiku šķelme Liliāna ir sastapusi savu mūža mīlestību un gatavojas bēgt no mājām, savukārt Gvineiras jaunākais dēls, Glorijas bērnības draugs un aizstāvis Džeks, karo Gallipoli...
Sāras Larkas Jaunzēlandes triloģijas varoņi ir tik dzīvi un savdabīgi, viņu likteņstāsti tik spilgti un iespaidīgi, ka lasot šķiet – tie ir pavisam reāli cilvēki, kuru dzīve še atainota. Rakstnieces īpašais talants slēpjas spējā atspoguļot ikdienišķus notikumus, parādot to cēloņus un sekas no visu iesaistīto personu viedokļa, tādējādi viņas varoņi kļūst lasītājam tuvi un cilvēcīgi saprotami.
No vācu valodas tulkojusi Iveta Galēja.