Iedvesma filmas tapšanai dzimusi divās nozīmīgās sarunās
Kaut arī Janvāris ir stāsts par vienu no nozīmīgākajiem brīžiem Latvijas jaunāko laiku vēsturē – barikāžu laiku, režisors Viesturs Kairišs atzīst, ka filma gan ir par tajā laikā notiekošo latviešu tautas brīvības cīņu, bet vienlaikus tas ir jauna kinematogrāfista pieaugšanas stāsts.
"No vienas puses, tā ir superpersoniska filma, no otras puses – nē. Daudz kas no tā ir noticis ar mani, daudz kas – nav. Bet nekas tur nav izdomāts. Tā nav klasiskā izpratnē autobiogrāfiska filma, bet es teiktu, ka tā ir emocionāli autobiogrāfiska," stāsta Viesturs Kairišs.
Filmas iecere sakņojas divās sarunās: Viestura Kairiša sarunā ar komponistu Arturu Maskatu un producentu sarunā ar Jura Podnieka mazmeitu Alisi Podnieci.
"Pēc filmas Melānijas hronikas uzņemšanas kādā sarunā ar Alisi Podnieci runājām par to, ka ir pienācis laiks filmai par 1991. gada janvāri, kas bija vēsturisks pagrieziena punkts vairākām Latvijas paaudzēm. Pagāja laiks, un mēs uzrunājām Viesturu Kairišu, kuram bija savi atmiņu stāsti par šo laiku, un sākās darbs pie scenārija, kas veidots, sadarbojoties ar igauņu scenāristiem Līviju Ulmani un Andri Feldmani," tā filmas tapšanas sākumu pirms četriem gadiem atceras filmu studijas Mistrus Media producente Inese Boka-Grūbe.
Vecu draugu tikšanās
Masu filmēšanas skatos piedalījās vairāk nekā 500 cilvēku gan no Rīgas, gan no Latvijas reģioniem; tie, kuri jaunībā bijuši uz barikādēm un gribēja vēlreiz satikties un atgriezties tā laika sajūtās, un jaunieši, kuri par barikādēm tikai dzirdējuši nostāstus no vecākiem. Filmas uzņemšana norisinājās 2020. gada nogalē un 2021. gada sākumā, restaurējot barikāžu noskaņu Vecrīgā un filmējot Viļņā.
Tā kā filma tapa pandēmijas laikā, pulcēt tūkstošiem masu skatu dalībnieku bija neiespējami un nācās rast radošus risinājumus, skatoties arhīvu un domājot, kā šo materiālu redzam vai kāds tas ir palicis atmiņā. Filmas mākslinieciskais risinājums veidots barikāžu laika rekonstrukcijā, iedvesmojoties no operatora Zigurda Vidiņa, žurnālistes Ilzes Strengas, operatoru Kristapa Liepiņa un Aleksandra Demčenko 1991. gada materiāliem.
Barikāžu laika krāsa – pelēkā
Filmas māksliniece Ieva Jurjāne barikāžu laikā studēja Latvijas Mākslas akadēmijā un katru dienu rakstīja dienasgrāmatu. Pēc tās viņa vadījusies, restaurējot tā laika vidi filmā. Viņa īpaši meklējusi tās detaļas, kas izsaka jaunu cilvēku tiekšanos pēc brīvības un izraušanās.
Savukārt galvenā grima māksliniece Ilze Trumpe atceras daudz pelēkas krāsas: "Viss ir drūms, pelēks, bez krāsām. Nav tādas mūsdienu sakoptības. Piemēram, nav kondicioniera matiem. Mati nespodri. Un tā ir visiem. Un, tiklīdz tā ir visiem, visa cilvēku masa izskatās pelēka, sagurusi. Skatījāmies, lai vidē nav daudz krāsu. Lai ir kā zīmuļiem – sešas krāsas. Nevis, teiksim, trīsdesmit."
Aizkadra fotogrāfiju sērijā redzams režisora Viestura Kairiša darbs uzņemšanas laukumā, kā arī aktieri Kārlis Arnolds Avots, Alise Dzene, Baiba Broka, Lauris Dzelzītis un citi, iejūtoties vēsturiskajos 1991. gada notikumos.
Filma vēsta par jauniem kinematogrāfistiem 1991. gada barikāžu laikā, kad viņi tiek ierauti Rīgā notiekošajos politiskajos notikumos, cenšoties nokļūt tiem tuvāk un vienlaikus meklējot savu vizuālo valodu. Filma veidota filmu studijā Mistrus Media, tās operators ir Vojcehs Starons, māksliniece – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Rūta Lečaite, grima māksliniece – Ilze Trumpe, komponiste – Juste Janulīte, producenti – Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe.
Janvāris pirmizrādi kinoteātrī Splendid Palace un visā Latvijā piedzīvos 11. novembrī, biļetes uz pirmizrādes seansu iespējams iegādāties Splendid Palace un kinoteātra interneta vietnē. Filmu izrādīs kinoteātri visās Latvijā un tās laikā līdz 20. novembrim plānoti vairāki īpašie seansi, kuru ietvaros būs tikšanās ar filmas veidotājiem un aktieriem.
Janvāris ir Latvijas, Lietuvas un Polijas kopprodukcija. Filmas uzņemšanu Latvijā un Lietuvā atbalstīja Latvijas Nacionālais kino centrs, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Lietuvas Kino centrs, Polijas Filmu institūts, Latvijas Televīzija, SIA Latvijas mobilais telefons, Latviešu fonds, kā arī Eiropas Padomes filmu fonds Eurimages.
"Janvāris ir filma, kas pierāda, ka par vēsturi var stāstīt gudri, uzrunājoši, emocionāli, pielietojot kultūras kodus, kas aizkustina arī starptautisko auditoriju. To apliecina sasniegumi festivālos," preses konferencē norādīja Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma. "Šis nav tikai stāsts par vēsturi. Tādu mums ir daudz. Filmā ir ļoti precīzi iestrādāti gan personiskās pieredzes kodi, gan atsauces uz kino kultūras vēsturi. Būtība šī ir filma, kas apzināti sevi ieraksta pasaules kino kontekstā. Manuprāt, šis ir arī viens no iemesliem, kādēļ tā uzrunā starptautisko un profesionālo auditoriju."
Filma jau izraisījusi plašu starptautisku interesi – pasaules pirmizrāde notika Traibekas filmu festivālā ASV, kur filma ieguva balvu kā labākā ārzemju filma, vairākas balvas iegūtas arī Varšavas filmu festivālā un Romas starptautiskajā kinofestivālā. Šoruden turpināsies filmas ceļš daudzos Eiropas un Āzijas festivālos – 18. novembra vakarā filmu demonstrēs Tallinas filmu festivālā Black Nights, bet decembrī notiks pirmizrāde Francijā, filmu festivālā Les Arcs, kā arī īpašā Oskaram nominēto filmu seansā kinoteātrī Skandinavian House Ņujorkā.