2008. gada Dziesmu svētkiem piemita liela daudzveidība, tie pārbaudīja mūs pašus un mūsu priekšstatu robežas, spēju nestāvēt ar stīvu muguru, kā savu humora izjūtu norijušiem, būt elastīgiem, demokrātiskiem, paškritiskiem – un joprojām saglabāt to jēgas koncentrāciju, mugurkaulu, kas Dziesmu svētkus ļauj uzskatīt par Dziesmu svētkiem. Un arī mēs mācījāmies vērot Dziesmu svētkus daudz brīvāk, mazāk lietojot iepriekšējus pieņēmumus par svarīgo un nesvarīgo, neveidojot Dziesmu svētkiem svinīgu pieminekli, nenošķirot notikumos krējumu no vājpiena, skatiena un kameras fiksētajā nenogludinot pretrunīgo. Bieži vien šajā procesā mēs saskārāmies paši ar savu uztveres inerci. Šim vērojumam ir arī savs kopsavilkums: mēs saskatījām pavisam vienkārša cilvēciska prieka iespējamībā pozitīvu atbildi uz bažīgi uzdoto jautājumu, vai nemateriālās kultūras mantojums spēs smalkā diegā noturēt latviešu nāciju, kas šūpojas virs globalizētās pasaules bezdibeņa. Dziesmu svētku cilvēciskās ainavas kartē, kurā iezīmējas saskarsmes un līdzdalības ceļi, saskatāma Latvijas sabiedrības nākotne – Dziesmu svētku nepārejoša spēja pastāvēt un atjaunoties atklāj vēl neīstenoto sabiedrības spēju veidot kopēju sociālu kapitālu: sadarbību, uzticēšanos, kopdarīšanu.” Fotogrāfiju autori: Jānis Deinats, Agris Dzilna, Didzis Grodzs, Arnis Kalniņš, Juris Kalniņš, Armands Lācis, Aivars Liepiņš, Jānis Pipars, Imants Prēdelis, Andris Tenass, Agnese Zeltiņa, Ilmārs Znotiņš. Izstādes un grāmatas koncepcijas autore dzejniece Inese Zandere, mākslinieks Juris Petraškevičs, projekta koordinatore Maija Pandare.
Fotogrāfiju izstāde Cilvēks un viņa Dziesmu svētki
Projekta koncepcijas autore Inese Zandere: “Autoru īstenotais vērojums un pārdomas, atspoguļojot XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus, piedāvā skatījumu uz tradicionālajiem svētkiem 21. gadsimta realitātē, tiecoties vizualizēt to galvenos sociālos aspektus un uztaustīt tajos sajūtamās tendences, aktualitātes, pretrunas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.