Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Intervija ar Andri Bērziņu. Sešdesmit gadu - tāds foršs vecums

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
...
.
Kaut kas neko nenoziimeejoshs jau jaapasaka,kad uzbaazhas,par to,ko tachu katram jaapiedziivo.
mantrausis
m
Kad iedomāju par Arnoldu Liniņu un Ainu Matīsu,un šo kultūras cilvēku mūža ieguldījumu, to no barbaru rokas ievietotu pamazinātā formātā, nāk prātā Blaumaņa Pindacīšas vārdi: Vai nav kāds slotas kāts,ko dažam labam rīklē iegrūst? Lenvija Sīle ir iejūtīgi ar košiem mulinē diegiem aizsākusi plaucēt puķi nepabeigtā šuveklī. Tam ziedam vēl jāļauj smaržot- jaunā grāmatā. LENVIJAI, MARIJAI un ANDRIM pateikšu pa Ķenča modei: Lai jums gaidāmi prieki un guvumi, kam, kā sacīt jāsaka, nav gala ne vienā, ne otrā galā!
Kā tas nākas
K
ka metodiski, tušēta, noklusēta, nenovērtēta (labāk nepateiksi) patiesā teātra vēsture. Un atkal jāpiemin A.Hermanis, kurš savu teātri faktiski uzsāka ar meistaru uzaicināšanu savā pulkā. Cilvēcīgs žests, kas tagad pasaka daudz vairāk par mums visiem. Tēlaini domājot, meistari ielika krietnu pamata akmeni topošajā teātra celtnē. Un to mēs redzam un piedzīvojam. Bet, cik gadiem bija jāpaiet vienaldzības zīmē, izstrīpojot faktiski A.Liniņu no teātra vēstures un, kā tas savienojams ar teātra sabiedrības klusēšanu. Gan jauno aktieru audzinātāji, kas paši bijuši A.Liniņa audzēkņi. Gan TDS eksistēšana, neko neredzot. /Grāmatas autore Lenvija Sīle vēsta, ka šo grāmatu uzņēmusies veidot pēc teātra zinātnieces Gunas Zeltiņas lūguma, kuru savukārt bija uzrunājusi viena no sestās studijas pārstāvēm./ Jāpriecājas, ka sarunas rezultātā nu mums ir grāmata, ka tā rosinās ko darīt tālāk, jo tā tiešām ir kliedzoša netaisnība, kas notikusi.
  • 2
  • 0
TAM no ciniķa
T
Jūs centieni paust savu uzskatu, pievienojot Paula Putniņa vārdu, nav visai veiksmīgs. Putniņa k-gs, sējot dažu graudu latviešu dramaturģijas lauciņā, vienlaikus bija arī Dzenes k-dzes ieliktnis Teātra biedrībā, kā šīs aB-surdās idejas iniciatore, kāteātra zinātnieces tuvs rada gabals turpat sabija arī Ģirts Jakovļevs. T alabad jēdziens apsurdo rkstāms ar "B".Šeftes un rauti padevās nevainojami. Pauls P. vēlāk papildinājās arī Rīgas Latviešu biedrībā. Pataujājie Lenvijai, kāpēc stāstā pardzīvesbiedru ir izlaists programatoriskais posms neatkarīgajā teātrī "Kabata", kura vienlaikus darbojās arī kā pirmā Latvijas brīvvalsts grāmatu pārkopēšanu,kā arīdzan varoņdarbi Rīgas Mazajā teātrī- Stabu ielā. Pāris citāti no Lenvijas Sīles iezīmētā: Tiklīdz lomas teātrī seko cita citai bez atelpas, viņa nervu sistēma neiztur. (-) Viņu neapmierina šis darbs. Viņam nepatīk procesi, kas notiek teātrī. Ne toreiz, ne tagad. (62.lpp.). ( Man būtu piezīme, toties, tikai manuprāt, apmierina daudzas darbības ārpus...) L.S: Viņa dabā ir kāda postoša tieksme, kas ik pa brīdim draud sagraut VISU (izcēlums mans), ko viņš paveic. (43.lpp.). Tāpat atradīsit atzīmes, ka Andris ir slinks, bet kad strādā, tad strādā labi, kā arī norādi, ka neatzīt tikai melno un balto, bet daudzkrāsainību.Tātad, ja nestrādā, tad visiem jāņem par labu, ko atmet.Tāpat tur izcelta spēja jebkur ieiet un sarunāt. Par neražu, biju spiests iepazīt sarunāšanas daudzveidību. GRĀMATAS vērtība nonoliedzami ir Arnolda Liniņa un Ainas Matīsas personību gleznas.Šo mākslinieku un izcilo pedagogu veikums latviešu teātra vēsturē ir apzināti un metodiski tušēts, noklusēts, nenovērtēts, līdz beidzot viss kopā, kā Anita Grūbe izteikusies,kļuva par Arnolda Liniņa Nāves izšķirošo cēloni. Lanvijas Sīles spēja gudri, savstarpējās sakarībās savienojot cēloņus un sekas, man personīgi ir foršs pārsteigums. TĀPĒC: Būtu taisnīgi izlīdzināta pārāk jau nu kliedzoša un labi organizēta netaisnība, ja par tandēmu - Liniņš+ Matīsa= rastos vēl viena grāmata. Nepazīstu nevienu,kurš gan cits, ja ne Lenvija Sīle to spētu paveikt. Pie reizes izskaidrojot,kāpēc Arnolds Liniņš, bija aktieris,režisors, pedagogs un vēl arī Ņuks un Šefs. Tāpat saistošas varētu kļūt atskārsmes un atklāsmes,kā īsti lēmās Vijas Artmanes un Artūra Dimitera, Mudītes Šneideres un Harija Liepiņa, Eduarda Pāvula, Ērikas Ferdas, Lidijas Stiebras...LIKTEŅI. Tad nu piedodiet , ka man ir arī SAVA patiesības izjūta, acis nav d***, ausis nav turpat un deguns ir iešķaucis šo Ģēniju daudzdabīgumā, kurā, salīdzinoši ar jaunajām dienām, dominē šād-tādība.
> TAM no ciniķa (15.40)
&
/GRĀMATAS vērtība nonoliedzami ir Arnolda Liniņa un Ainas Matīsas personību gleznas.Šo mākslinieku un izcilo pedagogu veikums latviešu teātra vēsturē ir apzināti un metodiski tušēts, noklusēts, nenovērtēts, līdz beidzot viss kopā, kā Anita Grūbe izteikusies,kļuva par Arnolda Liniņa Nāves izšķirošo cēloni. TĀPĒC: Būtu taisnīgi izlīdzināta pārāk jau nu kliedzoša un labi organizēta netaisnība, ja par tandēmu - Liniņš+ Matīsa= rastos vēl viena grāmata. Nepazīstu nevienu,kurš gan cits, ja ne Lenvija Sīle to spētu paveikt./ Tieši tā - pārāk jau nu kliedzoša un labi organizēta netaisnība. Metodiski tušēts, noklusēts, nenovērtēts. Teātra vēsture tādējādi līdzinās greizo spoguļu karaļvalstij.
  • 2
  • 0
Marī
M
Vairums cilvēku iemācās netērēties, kad redz, ka nav vērts. Tie, kuri to neiemācās, ir trakie. Bērziņš piespiedis, iemācījis sevi nebūt trakam, bet uzšvirkst tad, kad ir vērts - kā "Svētvakarā". Var tikai minēt, cik daudz bagātāks būtu mūsu teātris, ja daudziem izciliem aktieriem nepienāktu šis nav vērts brīdis, kurš ne jau viņu pašu, bet tizlas teātru vadības, nespējīgu režisoru utmlīdz. noteikts.
Marī
M
Vairums cilvēku iemācās netērēties, kad redz, ka nav vērts. Tie, kuri to neiemācās, ir trakie. Bērziņš piespiedis, iemācījis sevi nebūt trakam, bet uzšvirkst tad, kad ir vērts - kā "Svētvakarā". Var tikai minēt, cik daudz bagātāks būtu mūsu teātris, ja daudziem izciliem aktieriem nepienāktu šis nav vērts brīdis, kurš ne jau viņu pašu, bet tizlas teātru vadības, nespējīgu režisoru utmlīdz. noteikts.
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Kocebū: "...Maskavu Smiļģim uzspieda ar varu..." - - - - - - - - - - - - Un, kā tad saprast šo: <Par iedvesmu radīt teātri pats Smiļģis rakstīja: „Par jauna teātra radīšanas stimulu kļuva mans jaunības sapnis — 1910. gadā, būdams jauns inženieris, es apmeklēju Maskavas Dailes teātri. Šā teātra skatuves mākslas daudzveidība noteica manu tālāko dzīves ceļu — radīt šādu teātri Latvijā.” Turklāt no 1915. -1919.gadam Smiļģis bija Pēterburgas latviešu teātra aktieris.> Bet 60 IR foršs vecums, kuru tik foršs vecis kā AB noteikti pratīs izbaudīt! Atpakaļceļa nav, bet toties - nekas vairs neuztrauc!
lŪDZU, KUNGI/DĀMAS?
l
Super.Beidzot diskusijas raisās par mākslas tēmu.ĻOTI GRIBAS TURPINĀJUMU!
  • 4
  • 0
Johans Heinrihs Baumanis&lt; nerrim
J
Tā kā savu niku esat nozadzis no poses "Lustīgais nerris uz tirgus plača", bet es savkārt nospēris šo joku, izlikdamies par Augustu Kocebu, izsaucu Jūs uz duēli! Vēstures fakts: Marga Tetere nevarēja palikt Dailes teātrī, jo bija latviešu folkloras savņģota, bet Venta Vecumniece kā komjauniete, kas cēlusies no komunitiskas ideoloģijas aprindām, strādāj netraucēti. JO Smiļģi,lai glābtos no pārmetumiem un apdraudējuma par Formālismu,līdzās bija nepieciešama nevis latviešu mitoloģijā svaidīta, bet gan komunistiskas apziņas svaidīta Dāma. V. Vecumniece izglītību guvusi Dailes teātra 2. aktieru studijā,kā arī Maskavas Jurija Zavadska meistarklasē. Lilija Dzene: Ar pavēli notika izmaiņas DT repertuārā, tika pārcilāti nule kā PSRS Tautas mākslinieka titulu saņēmušā E. Smiļģa "formālistiskie grēki", un 1950. gada nogalē 64 gadus veco meistaru KOMANDĒJA uz kursiem Maskavā,lai viņš dziļāk apgūtu Staņislavska skolas pamatus. Maskavas teātru sabiedrība gan meistaru nepazemoja, atceroties nesenās triumfālās viesizrādes ( Latviešu teātris no pirmsākumiem līdz mūsdienām. 178.lpp.) Vai rodas kāda pretruna, ja zinām, ka jaunībā Smiļģis, tāpat kā Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, Marija Leiko, vai dieniņ,pus-pasaules, bijuši saistīti ar Krieviju,kā kultūras centru,kurā valdīja atšķirīga pieredze un iespējas, pirmkārt jau izglītības laukā( latviešu teātris, caur un caur izvāciskots, pateicoties ar Ādolfa Alunāna u.c. mūža pūliņiem, sāka iegūt pats savu izskatu).
  • 4
  • 2
geša
g
Normāls džeks. Man patīk. Lai veicas!!!
LAI VEICAS!&lt; gešai vai geišai
L
Džekiem un mamzelēm skatuve nav plašākais izvēršanās lauks, ir taču vēl krogi, šovi vairāk, spēļu nami. Skatuvei milzumdaudzi ir ziedojuši savu mūžu, aratteikšanos, ar sāpēm un asarām. Tā grāmatā minētā rotaļa ir redzamā un slēptā daļa, dzenulis un izpausme. Skatuves būtība,manuprāt, vairāk izpaužas līdzībās,kā, piemēram, "pie Dieviņa gari galdi". Lai katram skatuves meistaram, ANDRI klāt pierēķinot, baltas čībiņas kājā! Bet, mīļā draudze, tās nav tās,ko jūs domājāt, bet dvēseles apaviņi. Būsim kā krietni apavu darinātāji- ja kurpe spiež,jāliek uz liestes un jāpastiepj! Būsim kā skroderi, kas trīs reizes nomēra, tad griež! Būsim kā melderi, kas ar baltu skoteli aizkārušies, stāv pie centrifūgas! Tad katrs, visi un viss būs savās vietās, krējums, piens un sūkalas atsevišķi. Vārdu sakot, miers un Bērziņš!
  • 1
  • 0
ja kas
j
tas teiciens par Smiļģi ir precīzi skanējis no viņa paša mutes: " Neesmu bijis tālāk uz rietumiem par Bārtu....
Dzīvs
D
jā, dzīvs, un ar to viss izteikts. Ar visām kļūdām un misēkļiem! Nepārvērtējams, salīdzinot ar gaudenajiem aprēķinātājiem, kuru darbs apcerēts kritikas aizvējā, jo viņi tādi ērti un un gludi, ar turpat prasmīgi ieslēpto alkatīgumu. Personība nerodas rāmajos ūdeņos. Atkarīgajā profesijā bez aiztures pateikt savas domas var tikai drosmīgie. Cik tas bija skaists laiks, kad Līduma dūmos aktieris pateica ko ļoti, ļoti būtisku par mūsu likteni. Piedzīvot vēl ko tādu!
***
*
Nevis ko, bet kad tas bija?
  • 2
  • 0
?
?
Ko tad?
  • 2
  • 0
sure
s
Forsh jau ir. Tik Latvijaa tas nozime gaidamo dzivildzi kaut kur 10 gadus (ja nav kadas iepr slimibas). Mierigi var saplanot visas vasaras bez papiira un pildspalvas :)
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
zāļu vecis: "Var arī neceļot- Smiļģis nebija tālāk par Bārtu..." lustigais nerris: Vai ta' Maskava neskaitās tālāk par Bārtu?
zāļu vecis
z
Visādā ziņā uz Pēterburgu, Maskavu, Tallinu, Viļņu, Erevānu,Tbilisi un daudz kur citur bijām pat mēnešiem ilgi. Ja Jūs domājat, ka vienīgiEiropa, Amerika, Skandināvija...uzskatām,i par ceļojumiem, tad gluži tā nav. Krāšņumam mazliet no filosofa Konstantina Raudives: "Modernam būt nozīmē piemēroties vulgārajai un neveiklajai publikas gaumei, palikt bez ideāliem un dziļākiem radošiem impulsiem. Veltīgi meklējam dažu cilvēku, kas domātu savas vienreizīgas individuālas domas,dzīvotu savu neaizstājamo dzīvi. Reti kāds apstājas pie sava tuvākā durvīm,lai ieskatītos viņa dvēseles dzīvē. Dzīves īstenība kļūst ar katru dienu nabadzīgāka un vientuļāka ( jaunākajā bibliotekārajā aptaujā kā pieprasītākais uzrādās žurnālelis "Privātā Dzīve"). Telefons, telegrāfs,radio, televīzija ( šodien arī datori un mobiļņiki) ļauj cilvēkiem visātrākā un ērtākā veidā sazināties, bet tie ir līdzekļi bez satura, ir vārdi, bet trūkst augstākas jēgas.Dievišķais cilvēks ir profanizēts, pārvērsts par zemu un viendienīgu nolūku un aprēķinātu līdzekli, par ļaunprātīgi izmantojamu masu bez vārda un nosaukuma. Mēs jūtamies nevarīgāki un nedrošāki, nelaimīgāki un nomāktāki nekā tumšos beztiesības laikos." Dainis Īvāns: "Iestādēs, uzņēmumos un pat ģimenēs jau lieto kādu no pārsimt vārdiem sastāvošu ierēdņu esperanto. Provinciālisms ir debesmannas gaidīšana no Dieva vai tam pielīdzināma tāltāla, augstaugsta ierēdņa. Kautrīgie latvieši kautrējas ne-sekot sliktiem paraugiem, nepiecūkot un nenoplicināt savas tēvu zemes kultūru un dabu.Viņi pieticīgi dzīvo tikai savas miesas labklājībai un rūpējas, lai, nesot gara gaismu un gara spēku tautai, viņiem pašiem var neienākt lielais rublis. Mēs topam par biznesmeņiem...Par visu ko, lai tikai citi pasaules pilsoņi mūs neturētu par mazai, bezperspektīvai tautiņai piederošiem radījumiem. Sasaistām, sabradājam visu,kas mūs dara par cilvēkiem un tautu, atstājot tikai verdziskumu un kaunu". (1988) Šīs intervijas sakarā tikai atzīmēšu, ka mūsu māksli-nieki, ar retiem izņēmumiem, aktīvi piedalās "globalizācijā" un viņiem nav ne mazākās gribas atcerēties par savu sūtību.
  • 1
  • 3
vēsturnieks
v
Padomju laikos daudz gan paceļojām.
  • 4
  • 1
Kocebū
K
Tas, kas jums šķiet neprecizitāte, ir vienkārši izteiciens,kuru Jūs atradīsit daudzās grāmatās, kas sarakstītas par Dailes teātra Smiļģa laiku. Ja kas, tad Maskavu Smiļģim uzspieda ar varu. Lai viņš varētu strādāt pats savā teātrī viņu aizsūtīja it kā un kursiem, bet krievu speciālisti atzina, ka viņiem būtu paticis pamācīties no Smiļģa paša.
  • 2
  • 2
Opis
O
Jā, "Svētvakarā" arī mana dvēsele lidoja! Ak, vai! "Māsa Kerija"! Tad lidoju arī es pats: biju tikpat jauns kā A.B. Tagad esam tikai skaisti! Paldies, Andri!
Vita
V
Andris Bērziņš ir tāds, kāds viņš ir, un paldies par to! Aiz mazliet uzspēlēta skarbuma un ironijas paslēpusies jūtīga un godīga dvēsele. Skaudros patiesības brīžos tā deg un izgaismo arī mūs - skatītājus un klausītājus. Tā banāli man sanāca, bet no sirds!
Vēl viena grāmata
V
Nupat nākusi klajā- Dailes teātra 6. studija. Ne alfabēta kārtībā, lai pašas Andris būtu pirmajā vietā, vajadzēja vārdus rakstīt, bet pēc padarītā. Esmeralda Ermale. Strādīga, izskatīga, laba aktrise, bet nav veicies ar režisoriem un partneriem. Piemēram, plātīgā Spanovska dēļ nesanāca "Ugunī". Bet viņam pašam tik vien sakāmais:es, lūk esmu nospēlējis...Ko tad? Pa riktīgam. Juris Kalniņs. Lielisks aktieris, bet LNT ar visu Ēķi mīļāks, jo tur ar savu Katrinīti naudas cūciņu varēja purināt un pie reizes zaudēt arī profesionalitāti noplacināt, īpaši jau nu Katrīne pacentusies, iedomājusies, ka viņa patiesi ir tas banālais eņģelis un visiem palīdz no sava maka. Arnis Ozols. Apmierā iekrita. Grūti bija saņemties, sākumā labas rezijas spēja īztenot, franču valodu apguva, braukā ar ekskursantiem. Nu un? Pēteris Gaudiņš- iesāka labi režisēt,lai arī ir pieņemts, ka aktieri nevarot būt visas izrādes konstruktori. Spēlē. Bet neviens sevišķi ar viņu nerēķinās. Juris Gornovs. Labs, pat izcils raksturotājs. Bet arī nav bijis nevienā, kas pa riktīgam gaismā izvelk. Varis Vētra. Varētu būt lielisks aktieris, bet kafijas bizness visu noskauda. Tad šoviņā nospīdēja. Tagad braukā pa kaktiem un dzied, neaizmirsdams krietnus honorārus pieprasīt. Nu, tad gaviļnieks Andris Bērziņš. Vai Ceplis nebūtu šodien kā naglai pa galvu. Sūdīga režija. Un Andrītis jau arī neies pārpūlēties. Tikai tā, par tik par cik.Redzēju "zvaigzni" ,īsu laiku pastāvējušā, Mazajā teātrī "Aitiņā". Visu sacūkoja, trīs Zanes ieskaitot. Kā pēdīgais diletants. Par Henriju vispār negribas runāt. Tas aktrišu ansamblis pārāk nevienmērīgs apkārt. Paviesojās Nacionālajā "Jāzepā", pati Radzobe saslavēja, bet jau ceturtajā izrādē atkal jau zaigoja piešvilpies. Domā, ka to neredz? Tavs Un Lenvijas lielākais guvums ir Marija. Dāma zina, ko grib, prot un iet uz mērķi.Viņa jau tagad sit Andri pušu. Mežinskis viņsaulē. Elerts dies zin kur. Anita Grūbe cītīgi strādā, daudz turas darbos ar Ainu Matīsu līdzās. Cienījams cilvēks. Kopumā pārāk daudziem ir sveša tā apniecinātā misijas apziņa. Un vispār, man šķiet, ka DT šodien nedrīkst nest to vārdu. Nejaušību, haosa iestādījums, kurā lielākie intriganti ir tēviņi, lai gan saka, ka tā esot sievišķu šepte. Tev ne tik daudz jādomā kā draugoties ar domju večiem, kā naudu slaukt, tiem, kas pa īstam izvelk Tavus organizētos pasākumus, atmetot pēc garastāvokļa. Alkatīgi esat- abi ar Lenviju, tukši iedomīgi. Pārķēruši pār strīpu. Apmirs tie, kas Tavas jaunības lomas redzējuši, būsi tāds pats kārtējais kā citi. 60 gadi tas vecums, kad jānomierinās? Esi jau nomierinājies. Par daudz. Celies, kusties, aktivizējies, vēl ir laiks, ķeries pie darba! Uz veselībām! Nepaliec par tādu pieticīgo skatuves druvas kopēju.Tu vari un Tev ir jādara. Jāuzprišina savs kodols, kurš taču reiz pievienosies Lielajam.Saņemies!
neatbalstu
n
Pretīgs, riebīgs, zaimojošs un nebaudāms ir tavs komentārs.Skauģis unneveiksminieks tu tāds!
  • 3
  • 2
danna
d
Ja kārto personīgos rēķinus, tad jau vajadzēja būt atpazīstamam tāpat kā A. Bērziņam - ar visu savu vārdu un bildi. Nu nav viņš ģēnijs, bet tautai patīk, jo ir savējais.. ko ar to iesākt? Laikam tikai skaust...
  • 5
  • 0
Labi
L
ka vēl viena grāmata. Kopš izlasīju vēl kādā citā grāmatā, ka A.Liniņa lejupslīdes lakmusa papīriņš bijis V.Maculēvičs ar savu aģitbrigādes mākslu..., ak vai, kur vēl tālāk.
  • 2
  • 0
Tam - par cinismu
T
Protams, ka vērtēt var dažādi.Laikam grāmata Jūs satraukusi, bet es kā nezinītis neesmu neko dzirdējis par Bērziņa slavu. Vienkārši foršs un interesants aktieris! Man vispār nepatīk pārākpakāpes, kuras mīl lietot paši aktieri un kritiķi. Atceros, kā reiz Pauls Putniņš "nomazgāja" Dzenes kundzi par celšanu debesīs Hariju Liepiņu, un pamatoti. Cienīsim vairāk viens otru, pieņemsim un piedosim cita kļūdas, jo tā jau tik maz esam zem saules, lai atļautos viens otru apkarot.
  • 6
  • 0
ētikas komisāriem
ē
Izlasiet jauno Lenvijas Sīles grāmatu, tad parunāsim.Jauki un tēlaini uzrakstīts, bet ar ļoti izspīlētu subjektīvo attieksmi kā pret savējiem, tā pret netīkamajiem. Vēl viens star rakstiens būtu šāds:DT vēsturē ir stuidijas, kuras patiesi beigušas vēl izcilākas personības, bet tā arī guļ aizmirstības plauktā. Teātra vēsturniekiem un kritiķiem: jūsu pienākums ir radīt grāmatu par visām DT studijām, kā arī par, T. fak. beigušajiem, NT māksliniekiem, divam Jaunatnes, 2 Daugavpils, kā arīdzan Leļļu teātra studijām. Ja jums nejustos apdraudēti, ka rokās vai smadzenēs krika varētu iemesties, tad papūlieties atcerēties, ka 1980. gadā Jāz. Vītola Konservatoriju beidza vienīgais Muzikālā teātra aktieru kurss. Līvija Akurātere gan ir uzrakstījusi grāmatu "Aktiermāksla latviešu teātrī"(1983), par Daugavpili padaudz atradīsit S. Radzobes "bībelē" "Uz skatuves un aiz kulisēm" (2011), kā arī eksistē grāmata "Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija"(1985). kā jau spēsit iztēloties, visās dominē latviešiem raksturīgā diferencētā attieksme. Daudzi it kā būtu jau miruši piedzimstot.
  • 3
  • 2
ciniski gan
c
Nu tad vērtējiet interviju, nevis pārmazgājiet kauliņus katram personāžam.
  • 6
  • 1
par cinismu
p
Šis nav jubilejas raksts kā padomju laikos, bet intervija. Vērtēt var dažādi. Varbūt var mazāk "izteiksmīgi"pasacīties, bet tā slava ir uzpūsta un tur nekā nevar darīt. Viss feinākais, diemžēl, ir stipri pagājībai piederošs.
  • 4
  • 2
to ētikas komisijai
t
Lai nu kuru, bet Andri Bērziņu tas nesatrieks: viņš ir pietiekami gudrs un lepns, lai stāvētu pāri dažu neveiksminieku ļaunumam un skaudībai. Galu galā, tas komentārs daudz pastāsta par pašu rakstītāju.
  • 9
  • 5
ētikas komisija
ē
Lai kā nu būtu - komentārs izcili cinisks attiecībā pret jubilāru.Ja varētu, būtu jādzēš.Personīgie rēķini un nepiepildītās ambīcijas nav iemesls šādā reizē ķengāties.
  • 8
  • 4
333
3
Cik riebīgi.
  • 2
  • 2
zāļu vecis
z
Var arī neceļot- Smiļģis nebija tālāk par Bārtu, Ē.Valters arī var teikt vien savā Tēvija uzturējies. Katrā gadījumā, ja brauc kādas pludmales dēļ, tad var apdegt arī šepat. Teātra konveijers ir radies arī pateicoties aktieriem. Savstarpēji intrigot prāta ir gana, bet pateikt, ka es kaut ko piedauzīgu nedarīšu nevar. Mākslinieki, bet iztapīgi un laipojoši pēc viena vella. Tās izrādes, kas ir Ārpus teātra, tiek taisītas un pašu uzskatītas par nāvīgi nozīmīgām. Protams, ka var to darīt un arī jādara, bet nekas dikti nopietns tas nav. Neatkarība ir jauka, ja to mērām pēc mūsu tagadējās valsts visatļautības, tad tā vaļa drīzāk būtu saucama par iemīlēšanos sevī. Nekāds kapitālisms pie mums nav, bandītisms jā. Mūsu mākslinieciskā globalizācija sākas ar to, ka, tā saucamie māksle-nieki vairs nevīžo gatavot individuālo repertuāru. Publika pieņemtu, ja kvalitatīvi un atdevīgi būtu strādāts. Vai Tu domā, ka visiem vajag tās plikā dē un pē. ANDRI, vispār, ja ņemam pa lielam, esmu Tevī vīlies. Tas talants,kas tev no Radītāja dots, ir izmantots PAR MAZ. Sliktākais, kas varēja notikt bija tas, ka Tev iepotēja, ka esi ģeniāls. Veselību, spēku, enerģiju, veiksmi, mīlestību un atskārsmi, ka TU PATS, mums par prieku, vari vairāk!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Izstāde Eduards Kalniņš 120

Par godu leģendārā latviešu gleznotāja Eduarda Kalniņa 120. jubilejai, Galerijas Daugava paspārnē izdots vērienīgs albums, kurā reproducētas autora gleznas, fotogrāfijas no ģimenes arhīva un paša...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja