Atkal tās Bildes! Pienākot rudenim, ik gadu atrodas skeptiķi, kuriem šķiet, ka šis mūzikas un mākslas festivāls jau simts gadu pulcē vienus un tos pašus cilvēkus, no kuriem daļa sen nevienu vairs neinteresē. Tā nav taisnība – šogad Bildēm aprit tikai trīsdesmit gadu. Cilvēkam tas nekas nav, bet, kopš izbeidzās Liepājas dzintars, otra populārās mūzikas festivāla ar tādu stāžu un vēsturi mums nav.
Sācies Anglikāņu baznīcā neformālā gaisotnē kā vienreizējs notikums, kā jau daudz kas, kam sākumā dotais ieskrējiens neļauj apstāties, festivāls Bildes jau vairākus gadus mājo Rīgas Kongresu namā. Pateicoties Bilžu koncertiem, par leģendāru vietu kļuvusi nama kafejnīca jeb, kā Fredis parasti mīļi pa vecai modei saka, – bufete, kur mūziķi nodevās bohēmai kopā ar saviem klausītājiem, uzklausīja cits cita viedokļus par priekšnesumiem un mūziku vispār. Cilājot glāzītes, jaunus sadarbības projektus izdomāja pat tādi cilvēki, kuri bez Bilžu starpniecības citādi varbūt nemaz nebūtu iepazinušies. Tāpat notiek festivāla vasaras nometnes, kurās tiek sagatavoti darbi ikgadējai izstādei – iepriekšējos gados apgleznoti šķīvji, krēsli, datorgaldi, no pogām veidotas kompozīcijas u. c.
Bilžu birojs ir arī izdevniecība, kuras klāstā ir festivāla dalībnieku Borisa Grebenščikova un Līvu koncertu DVD, Latvijas blūza grupu izlase un aktiera Vara Vētras albumi. Arī grāmatas – 2000. gadā iznāca apjomīgs izdevums Tikai tā… ar bildēm un – kas pats noderīgākais – Klāsa Vāveres savulaik žurnālā Liesma ar turpinājumiem publicēto latviešu roka enciklopēdiju beigās. Šogad izdots Bilžu izstādēm gatavoto mākslas darbu albums, un neskaitāmi mūziķi un klausītāji nespēj vien sagaidīt, kad tiks laists tautās festivāla videoarhīvs, kas ir milzīgs un unikāls, – gandrīz visi koncerti ir filmēti, bet joprojām nekas no tā nav ne izdots, ne pieejams internetā. Žēl.
Festivāls ik gadu pulcē vienkop visplašāko dažādu mūziķu kompāniju, katrs spēlē īsu programmu – divas trīs dziesmas, klausītājam ir iespēja trijos vakaros izskriet cauri vismaz daļai no Latvijas mūzikā notiekošā un starp māksliniekiem, kuri neinteresē un šķiet uzaicināti tikai vecas draudzības vārdā, atklāt sev arī kaut ko, ja ne gluži jaunu, tad vismaz pirms tam nezināmu. Jauno grupu un Bilžu veterānu kopprojektu koncertā daudz kas šķiet aiz matiem pievilkts, bet reizēm sanāk arī kaut kas interesants. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šogad jauno grupu un mūziķu sarakstā nav gandrīz neviena pazīstama vārda. Tik sēdi, skaties un brīnies, no kurienes Bilžu rīkotāja Tija Auziņa tos visus izvilkusi. Kaut kas tāds ir jāprot. Tāpat kā pierunāt senas, gadus trīsdesmit neredzētas grupas un mūziķus atkal kāpt uz skatuves un tās trīs dziesmas nospēlēt. Šogad tāda būs grupa Inversija un dziedātāja Lolita Vambute.