Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Hercoga ligzdas

Koči, ko agrāk oficiāli, bet vietējo mutēs joprojām sauc par Kočinu, mākslas biennālē Indijā visilgāk skatījos uz līķiem no morga, kurus glamūrīgās, skaistās kleitās un uzvalkos bija ietērpusi un nofotografējusi Maskavas mākslinieku grupa AES+F.

Līdzīgi izskatās pilnībā atplaukušas un tad novītušas tulpes, pavisam sagurušas no skaistuma, faktiski mirušas krāsainā Murāno stikla vāzē, varbūt pat slīpētā Bohēmijas kristālā, tāpat arī skandināvu biezstiklā. Atgriezusies mājās, redzu tikai to, ka visapkārt katru dienu notiek balvas un apsveikšanas visās iespējamās mākslas un rutīnas nozarēs, attēlu galerijas ir pilnas ar cilvēkiem, visi saģērbušies, skatuve izrotāta. Skats tāds nekāds, it kā visi no rīta būtu piecelti, pa taisno ar apkures izsausinātu ādu un vakardienas vīna maisiņiem zem acīm atskrējuši lepni un ļoti grib balvu.

Sapnī manai lielajai istabai, zem kuras baltajām Stokholmas stila sienām un griestiem stingri turas XIX gadsimta beigu tumši zilais, zaļais un sarkanais, kaimiņš bija nojaucis pārsegumus, izcirtis milzu robu, es uztraucos par griestiem, domāju, ka sūdzēšu viņu tiesā uz kultūras mantojuma bojāšanas pamata, taču tad ieraudzīju, ka viņš man, lai es tiktu augšā, ir izbūvējis milzu kāpnes – baltas, modernas, pa spirāli uz augšu, ar stikla sienām. Kad uzkāpu augšā, nokļuvu arhitektu ballē citā adresē, kur visi apsprieda provinces arhitektu, kurš šādā stilā jau iekārtojis vairākus mājokļus citās pilsētās, nu beidzot arī Rīgā tieši virs manas lielās istabas, nojaucot griestus, taču izbūvējot trepes ar stikla sienu, kur visi, kas dosies pie viņa, varēs redzēt arī, kas notiek pie manis. Sapnī nodomāju, cik labi, ka tikko esmu nokrāsojusi sienas un noslīpējusi grīdas, ir novāktas visas gleznas, piekāršu pilnīgi citas, tikai rāmji jāatrod īstie, jo rāmis man ir 80 procentu no mākslas, nav iespējams paskatīties uz slikti ierāmētu darbu sliktā apgaismojumā. Neviens pat nezinās, ka tas ir mans dzīvoklis.

Tagad, kad manas lielās istabas griestu augstums ir apmēram 12 metru un virs tās izbūvēts arhitekta lofts, uz kuru ved spirāliskas kāpnes, blogeri varētu radīt fotostāstu, uzņemot stūri, kur, kontaktā iesprausta, lādējas mana planšete, blakus puspierakstīts blociņš un parasta pildspalva. Sapņa iespaidā es nolēmu izīrēt balto istabu ar Airbnb starpniecību, jo Rīgas piedāvājumā nav neviena gaumīga dzīvokļa, paskatījos, ka arī Tartu un Kauņā nav labāk, Liepājā vienīgais glītais dzīvoklis jau aizņemts, savukārt Pērnavā viss ļoti dārgs. Vispār diezgan šmucīgi mēs te dzīvojam, starpkaru gaume, pēc kuras tā tiecamies, skatoties angļu seriālus un projicējot to uz senču mantojumu, gaume, kas bija pa spēkam pat okupācijas laika modernistiem, lielo tekstildarbu, stilīgo kafejnīcu un vasarnīcu autoriem, pārvērtusies par gaumi, kas vērojama atjaunotajās un par lauku brīvdienu mājām iekārtotajās muižās, kurās pasniedz karbonādes, ko sauc par hercoga ligzdām.

Es jau drīz kļūšu veca, katru gadu rakstot vienu un to pašu, taču tas ir tik mīļi, ka nekas nemainās, mēs visi tik lepni uz skatuves pēc balvām kāpjam, jo esam tie labākie sportā, teātrī, būvniecībā, mūzikā, popkultūrā, modē, dizainā, it visur mums ir ko apbalvot, bet realitāte ir tāda kā tā izgāztuve Lielupes krastā, kuru redzēju Facebook, – kur dubļiem pa virsu var mest plēves un pudeles, un tad vēl vienu kārtu, un vēlreiz to pašu, jo tik un tā būsim zaļākā valsts pasaulē ar visātrāko internetu.

Top komentāri

Morocco
M
Raksta stils un izvēlētie piemēri izraisa vēlmi būt nevajadzīgi sīkumainam - lielākā daļa cilvēku izīrē savus dzīvokļus vajadzības ne estētisku principu vadīti; mākslinieki, pat ar sausu sejasādu, kuri saņem apbalvojumus, nav vainīgi, ka viņus kāds ir izlēmis apbalvot. Piemēri ir mulsinoši lai raksturotu ļoti interesantu tēmu un problemātiku. Cēloņi netiek meklēti, bet savādā ''es zinu, es saprotu" pozīcija vairāk liek domāt par autores dzīvokļa augstajiem griestiem, kuri, šādu rakstu izlasot, šķiet nemaz tik augsti nav.
Miķelis
M
Paldies par rakstu, esi kļuvusi daudz poētiskāka.
kuram
k
ta negribas bb italia dīvānu vai artemīdes lampu, bet, cik to var pacelt? pieci procenti sabiedrības? nu, labi, var būt desmit, tapēc, manuprāt, labāk glābt un izmantot vecās mierlaiku mēbeles, vecos gaismekļus, nekā vilkt mājās lamināta skapjus ar bīdāmām durvīm un pie griestiem karināt apšaubāmas kvalitātes un izcelsmes plastmasas brīnumus, akurāt tādus, kādi vēl ir vairākiem miljoniem cilvēku visās pasaules malās
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja