Vadītāja lomā – laba izvēle, viens no profesionālākajiem LTV ziņu žurnālistiem. Nosaukumā likts jebkuram aktualitāšu formātam piemērots vārdu savienojums, kas liecina par autoru izdomas trūkumu. Lai tā būtu, ja vien raidījumam būtu identitāte. Kāpēc tās nav, piedāvāju skaidrot, izmantojot diskusijās pierasto skatītāju aptauju atbilžu variantus.Pirmais variants – diskusijas stilsPagājuši jau vairāki Aktuālā jautājuma raidījumi. Pirmajā par demogrāfiju runāja politiķi un žurnālisti. Dalībnieki ātri kļuva par domubiedru klubiņu un sāka apmainīties ar privāto pieredzi. Diskusija izčākstēja.Otrajā Koda raidījumā piedalījās politiķi un RSU profesors Sergejs Kruks, lai runātu par nepilsoņiem. Saruna devās sen dzirdētā pilsonības politikas kritikas virzienā, nepiedāvājot konstruktīvu risinājumu. Garlaicīgi kļuva jau sākumā.
Patiesībā katru reizi bija cits raidījums. Tas liek domāt, ka LTV diskusiju formātu veiksmi balsta dalībnieki. Ja tie labi sagatavojušies, ja izdodas savākt pretēju domu pārstāvjus, iznāks gan labs saturs, gan viedokļu daudzveidība. Tomēr neiznāk gan, jo nav intervēšanas stila, nav raidījuma vadīšanas stila, brīžiem gandrīz vienalga, kurš sēž vadītāja krēslā. Piedodiet par atgādinājumu, Jānim Domburam bija savs ar citiem nesajaucams stils un skaidra pozīcija.
Otrais variants – pozīcija
Katrai diskusijai vajadzīga vadītāja pozīcija. Tā veido diskusijas jēgu un spēku. Vadītājam un skatītājiem būtu jāzina, ko katra puse pārstāv. Bet šajās diskusijās īsti nav saprotams, ko kurš dara. Ja vadītājs iekāpis skatītāju kurpēs, arī tad viņam vēl ir neskaitāmas uzvedības modeļu iespējas. Ja visa kompānija sarunas gaitā kļūst par jauku pļāpātāju pulciņu, diskusija neizdodas.
Trešais variants – saturs
Satura aptuvenība ir jaunās diskusijas galvenā problēma. Piekasos stilam un profesionālajai pozīcijai, lai nokļūtu līdz galvenajam – neizdomātam, vispārīgos vārdos formulētam saturam, kas šīs diskusijas padara bezjēdzīgas. Padomājiet, ko var runāt, ja pasaka "demogrāfija" vai "pilsonība", bez skaidra skatījuma, kura no problēmām šī jautājuma kontekstā aktuāla. Kāpēc jauns raidījums ķeras pie sen izrunātiem pamatiem, it kā domājot, ka skatītājos būs tie, kas līdz šim par to neko nav dzirdējuši? Ja nezināja iepriekš, diezin vai pieslēgsies šoreiz. Tikmēr politiķi atkārto dzirdētas frāzes, žurnālisti piebalso, un saruna atvadās no būtības, jo redaktori un producenti piemirsuši izdomāt galveno – kāpēc un par ko tieši runāsim, ko jaunu pateiksim, kāda būs diskusijas jēga, un kurp tās laikā dosimies.
Zinu, ka kritiskās piezīmes tūlīt tiks aizmālētas ar stāstu par īpašo krievu žurnālistikas raksturu. Tas esot emocionālāks, personiskāks, draudzīgāks, tāpēc diskusijas dalībnieki čupojas un nekur nenonāk. Ak, nevajag to krievu medijos sastopamo amatierismu, komplimentāru iecienītāko politiķu appuišošanu un neprofesionalitāti uzdot par visu krievu žurnālistiku! Tas ir apvainojums patiešām īstai krievu un jebkurai citai žurnālistikai!
Miroslavs Kodis tā nestrādā, viņš godprātīgi cenšas izrunāt piedāvāto tēmu. Tas ir sarežģīti, viņš iesprūst vispārīgumā, jo jaunajai diskusijai trūkst skaidra satura fokusa un caurviju motīva. Žēl, ka tā. Kaut kas būtisks nav izdomāts un izdarīts.