Mūsdienās maisījumi veido apmēram 90% no kopējās viskija produkcijas. Joprojām gan ir nepilns simts destilētavu, kas ražo viena iesala viskijus.
Maisītie skoči
Kopš brīža, kad kolonveida destilācijas iekārtu ieviešana tirgū nodrošināja daudz lētāku un maigākas garšas viskiju, arvien vairāk tirgotāju – Heigs, Bells, Djuars, Volkers, Sandersons – nolēma sekot Endrū Ašera piemēram (viņš 1853. gadā izveidoja Old Vatted Glenlivet) un sāka veidot paši savus maisītos skočus.
Galvenais izaicinājums bija prasmīgi samaisīt vieglo graudu viskiju ar spēcīgiem, izteiksmīgiem iesala viskijiem. Mērķis bija iegūt patīkamu, viegli dzeramu viskiju. Turklāt šiem viskija darītājiem bija jāapgūst prasme vai māksla spēt atkārtot šādu pašu maisījumu atkal un atkal. Tikai tā varēja sasniegt zīmola pēctecību.
Lai to izdarītu, vajag pieredzējušu degunu. Jo vispirms ir jāspēj atšķirt citu no cita dažādos iesala viskijus, bet pēc tam jāsaprot, kā to sakombinēt, lai tie būtu harmonijā viens ar otru un graudu viskijiem.
Viskija "deguni"
Ir interesanti vērot galveno viskija maisītāju darbā laboratorijā – tur var pieredzēt viskija smaržošanas ātro kursu. Desmitiem, ja ne simtiem paraugu, kas nākuši no zemienēm, kalnienēm un salām, mazās pudelītēs tiek sarindoti laboratorijas plauktos.
Meistars apzina visu klāstu – sākot no viegliem ar ziedu un augļu aromātu, beidzot ar pikantiem, smagnējiem un spēcīgiem, ar izteiktu kūdras aromātu. Šajā procesā tiek izmantots tikai deguns. Jo garšošana ātri vien notrulinātu pārējos maņu orgānus. Eksperti paļaujas tikai uz smaržošanu.
Tikai desmitā daļa no iesala viskijiem, kas tiek destilēti un nogatavināti daudzajās Skotijas destilētavās, tirgū nonāk kā viena iesala viskiji. Pārējie veido maisījumus – labi pazīstamo zīmolu viskiju nemainīgā garša un aromāts tiek veidots, saliekot kopā 15–50 iesala viskijus un 3–4 graudu viskijus.
Katrs maisījums – mākslas darbs
Katram blendam ir savs raksturs, kas galvenokārt balstās, veidojot maisījuma pamatu gan pēc izmantoto viskiju izcelsmes, gan pēc vecuma.
Taču papildus tiek izmantoti citi iesala viskiji – savā ziņā mazsvarīgāki, jo vieglāk aizstājami. Tos grupē pēc aromāta un garšas veida – ar augļu aromātu, saldi, dūmakaini. Jo maisījums nekad netiks veidots pēc konkrētas receptes, kurā katru sastāvdaļu ik reizi pievieno vienā un tajā pašā daudzumā. Tas ir viskija darītāja izaicinājums, pieredze un talants – zināt, kā apieties ar savu viskiju paleti tā, lai no dažādajiem viskijiem katru reizi tomēr radītu identisku maisījumu gan garšas, gan aromātu ziņā.
Lai sasniegtu tādas zināšanas un prasmes, vajadzīga gadiem un pat gadu desmitiem ilga darba pieredze.
Maisījumi tiešām ir mākslas darbi, kuri tomēr ar laiku tiek modificēti, sekojot līdzi pieprasījumam un cilvēku garšas gaumes mainībai.
Pat maisījumu tiešie "mantinieki", kuri ieguvuši starptautiskas medaļas un atzinību, nereti ir ar uzlabotu recepti.
Viens no receptes pielāgošanas iemesliem var būt arī tāds, ka kāda destilētava, kas bijusi būtiska piegādātāja konkrētā zīmola receptē, tiek aizvērta. Ir gadījumi, kad maisījums speciāli ar nodomu tiek izlaists jaunā, modernākā versijā – lai testētu tirgu. Šāda rīcība tiek atkārtota ik pēc dažiem gadiem.
Veids, kā viens ar otru tiek kombinēti graudu un iesala viskiji, ir atkarīgs no noteiktā viskija nama tradīcijām. Iesala viskija proporcija var būt tikai 10% vai vairāk par pusi, lai arī lielākoties apjoma ziņā pārsvarā ir graudu viskijs.
Parasti iesala un graudu viskiji tiek maisīti atsevišķi un tiek savienoti tikai tad, kad tos pilda mucās – lai iepazītu viens otru nākamajos pāris mēnešos, kad tie tiks izturēti ozolā.
Jo lielāka ir iesala viskija daļa un jo vecāks ir viskijs, jo augstāka ir tā kvalitāte, lai gan uz etiķetes vienmēr ir jānorāda jaunākais komponents.
Tirgū populārākajiem maisījumiem bieži nenorāda vecumu, tas arī nav to kvalitātes rādītājs.
Turpretī īpašiem viskijiem uz etiķetes ar lepnumu norāda to nozīmīgo vecumu. Lielākoties tie arī ir izcili un sarežģīti dzērieni.