Jānis Trops un Līga Krapāne ziņoja, ka nepieredzēti plaši meža ugunsgrēki plosās Talsu rajona Slīteres rezervātā, Garkalnes mežos un citviet. "Sakarā ar stihisko ugunsnelaimi šodien pulksten 17 valsts ministra Jāņa Dineviča vadībā sāka darboties valsts pastāvīgā ārkārtējā komisija avāriju, katastrofu un stihisku nelaimju seku likvidācijai. No degošajām teritorijām tiek evakuēti iedzīvotāji."
Vēlu vakarā pēc atgriešanās Rīgā J. Dinevičs Dienai stāstīja: "Situācija ir ļoti nesimpātiska. Izskatās, ka Rīgas rajonā ugunsgrēki ir lokalizēti. Deg Ādažu poligons, kura dzēšanā piedalās Krievijas un Latvijas armijas daļas. Talsu rajonā deg ap 500 hektāru. Pašlaik nav pamata satraukumam par Garkalnes munīcijas noliktavu ugunsdrošību. Slīteres ugunsgrēks nenoskaidrotos apstākļos izcēlies ceturtdienas vakarā Bažu purva teritorijā, sākumā apdraudot Saunagu un Vaidi, pārklājot ar dūmiem Kolku. Piektdienas pēcpusdienā vējš liesmas sāka dzīt citā virzienā, radot reālus draudus Melnsilam. Uguns virzās 10 kilometru platā joslā ar ātrumu viens kilometrs stundā.
Ventspilī jau izsludināta civilā mobilizācija. Dienai izdevās sazināties ar Talsu rajona padomes priekšsēdētāja vietnieku Jāni Freibergu, kas pēc 18 ugunsgrēka vietā pavadītām stundām bija atgriezies pilsētā. Viņš pastāstīja, ka dzēšanas darbos masveidā piedalās rajona iedzīvotāji, kurus no Talsiem uz Slīteri atved ar autobusiem. (Tolaik personiskās automašīnas vēl nebija katrai ģimenei.) "Brīvprātīgo palīgu skaits ir ap 500. Nogurušos nomaina jauni. Uguns nelaimi apkarot devušies 41. Talsu zemessargu bataljona vīri, piekrastē dislocētie Latvijas un Krievijas armijas vīri. Tehnikas izmantošanu apgrūtina ceļu un ūdens trūkums. Uguns apturēšanai cērt kokus, ar lāpstām un buldozeriem rok aizsarggrāvjus, mēģināts laist pretuguni. Purva teritorijā ir kūdras slānis, un iespējams, ka uguns aizies zem zemes. J. Freibergs uzskata, ka šādā sausumā cīņa ar uguni ilgs vismaz mēnesi pat tajā gadījumā, ja nelaimi tūlīt izdosies lokalizēt."
14. jūlija pirmās ziņas autori, Dienas žurnālisti Kārlis Seržants un Jānis Maršāns, mierināja: Ugunsgrēku briesmas nedaudz atkāpušās. "Var teikt, ka bīstamajā situācijā krīze ir pāri – ja vien nebūs jaunu aizdegšanās gadījumu," Dienai teica meža ministrs Kazimirs Šļakota. Todien Latvijas mežos turpinājās 42 ugunsgrēki, no tiem pieci lieli. Sējā liesmoja koku vainagi, taču palīdzēja lietus, un, kad notikuma vietā ieradās zviedru ugunsdzēsēji, viņiem vairs nebija ko darīt. "Šodien ugunsgrēku dzēšanā iesaistījušies arī rūpnīcās strādājošie. Kā informēja Zemessardzes štāba priekšnieks Ģirts Kristovskis, katru dienu ugunsgrēku dzēšanā Kolkā un Rīgas rajonā piedalās ap 500 zemessargu." Kazimirs Šļakota pastāstīja, ka Ādažu poligons degot katru gadu, bet līdz šim armijnieki vienmēr tikuši galā paši. "Grūtības sagādā arī tas, ka Meža ministrijas rīcībā ir tikai 1937. gadā izdotā šī rajona karte, jo zeme ir armijas rīcībā jau no 1948. gada."
Savukārt Dienas korespondentam Jānim Sīlim Garkalnes mežniecības mežsargs Haralds Barviks pastāstīja, ka dzēsējus brīžam "izklaidējot" sprāgstoši, laikam no kara palikuši lādiņi, it sevišķi karaspēka daļas tuvumā, un ne viens vien uzgājis gaisā netālu no dzēsējiem. Uguns bija nokļuvusi līdz Pleskavas šosejai un gandrīz nodedzinājusi Zemniecības fonda avīzes Ābele reklāmas plakātu.
Meža ministrija tajā pašā dienā ziņoja, ka Latvijas mežos izcēlušies kādi 900 ugunsgrēki, kuru rezultātā izdeguši 7000 hektāru. Iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers sūrojās, ka ugunsgrēku dzēšanā maza palīdzība tiekot saņemta no rīdziniekiem. Vācu eksperts, pulkvežleitnants Klauss Zernis, nolidojis ar lidmašīnu AN-2 no Rīgas līdz Kolkai, sajūsmināts teica, ka Vācijā tādas lidmašīnas varot apskatīt tikai muzejos, bet laba gan tā esot.
Mežu ugunsgrēku gandrīz vairs nav – vēstīja 15. jūlija pirmā ziņa. Savukārt, kad Diena mazliet vēlāk apmeklēja Kolkas bāku uz mākslīgās salas, tās apkalpotāji zināja stāstīt, ka Slīteres ugunsgrēka liesmas bijušas daudz augstākas par bāku.
Neslāvs