Atšķirīgos destilācijas katlos tiek radītas dažādas aromātu gammas, kas atkarīgas no katlu formas. Savukārt jaunā iesala destilāta gala garšu izveido noteiktais nogatavināšanas laiks un mucas veids.
Gleznaini strauti un apkārtne
Jau iepriekš stāstīju, cik svarīgs viskija garšas izveidošanā ir izmantotais ūdens. Ja dodaties kā tūristi uz kādu konkrētu skotu viskija destilētavu, tad ziniet – bieži vien avots vai strauts destilētavas tuvumā ir brīnišķīga vieta, ko arī ir vērts aplūkot. Vislabākais veids, kā izzināt destilētavu garu, ir iziet pa tām ekskursijā no iekšpuses un arī izstaigāt apkārtni.
Tajā, iespējams, uziesiet granītu, kas manāms daudzviet un raksturo mežonīgo, raupjo kalnieņu ainavu. Nereti var izbaudīt arī atšķirīgos mikroklimatus, ja tuvumā, piemēram, plūst upe Speja, vai arī, ja pret noliktavu pamatiem triecas jūra. Tiek minētas sausas un mitras noliktavas, un iesala viskiji tajās nobriest pavisam dažādi – sausajās noliktavās tiek zaudēts vairāk viskija apjoma, slapjajās – vairāk alkohola.
Viskija ceļi tūristiem
Cilvēkiem, kuriem ir savi favorīti iesala viskiju vidū, ir bezgala interesanti apciemot destilētavas, kurās tos ražo. Tajās var atrast īpašas pudeles, kuras pieejamas tikai nelielā skaitā un nopērkamas tikai uz vietas. Bieži vien destilētavas piedāvā ne tikai malku no sava jaunākā viskija, bet arī izglītojošas degustācijas ekspertu vadībā.
Izsekojot viskija takai (Malt Whisky Trail), vienlaikus var iepazīt dažādus Skotijas reģionus.
Piemēram, uz dienvidiem no Edinburgas apciemojot Glenkinčiju, var iepazīt zemienes Lammermuiras kalnu pakājē.
Virzoties tālāk uz ainaviskajiem Grempjanu kalniem, kur iespaidīgā apkārtnē atrodama Dalwhinnie – destilētava, kas Skotijā atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa. Un tad var doties uz Spejsaidu – iesala viskiju cietoksni.
Wick un Pulteney destilētavu viskiji ir slaveni ar savu sāļo pēcgaršu. Uzsākot ceļu gar Lohnesa ezeru, no Invernesas brīnumaini skaists ceļš ved uz Obanu, kur tieši ostas pilsētas centrā atrodas destilētava. te var noķert vienu no prāmjiem, kas ved uz Aileju, kur sasniegsiet spēcīgas kūdras garšas iesala viskiju paradīzi.
Zemieņu viskijs
Skotu viskija reģioni aptuveni ir sadalīti atbilstoši zemieņu, kalnieņu un salu robežām.
Zemieņu viskija reģions sākas Anglijas pierobežā un stiepjas līdz pat Glāzgovas tuvumā esošajai Grīnokai un Dandī. Zemieņu ainavas šarms ir viļņainie pauguri ar plašiem mežiem, akmens žogu apjoztiem laukiem un pļavām, neskaitāmiem kristāldzidriem strautiem un upēm.
Šeit XIX gadsimta vidū bija dučiem destilētavu, kuras izmantoja tradicionālos destilācijas katlus, bet tām bija jāsacenšas ar graudu destilētavām, kuras ražoja lētu graudu spirtu lielos apjomos.
Līdz mūsdienām ir izdzīvojušas tikai trīs destilētavas, kas ražo iesala viskijus ar ļoti nelielu kūdras piegaršu vai pavisam bez tās. To raksturs ir maigāks, ar smalkākiem aromātiem. Šie viskiji nereti ir trīskārt destilēti. Tiem pārsvarā ir sausa, bet ne nepatīkama pēcgarša.
Kalnieņu viskijs
Kalnieņu viskija reģions stiepjas uz ziemeļiem no zemienēm līdz pat Orkneju salām, aizņemot pārējo Skotijas teritoriju, izņemot Aileju un Kempbeltaunu.
Īpaši tiek izdalīta Spejsaida ar tās neskaitāmajām destilētavām.
Salu viskijs
Tās vieno atrašanās pie jūras un bieži vien lielais kūdras daudzums. Taču tas tomēr nav tik vienkārši, tāpēc rietumkrasta salas parasti saista ar rietumkrasta kalnieņu reģionu. Savukārt Aileju, kur darbojas astoņas destilētavas, novērtē pašu par sevi.
Kintairas pussala ar Kempbeltaunu centrā arī ir saglabājusi savu īpašo statusu, lai gan tur darbojas vēl mazāk destilētavu.