Citādi iesala vēsture dažādās vietās neatšķiras.
Citās valstīs, piemēram, ASV, tiek izmantoti ne tikai mieži, bet dažādu labību graudu maisījums. Katra burbona destilētava īpaši veidojusi pati savu misas sastāvdaļu sarakstu. Pēc misas sajaukšanas tās karsēšanas temperatūru nosaka misas sastāvs – vistuvāk vārīšanās punktam tā ir gadījumā, ja tiek izmantota kukurūza.
Var aizdegties destilētava
Misas gatavošana sākas ar senāk destilētavām ļoti bīstamu procesu – malšanu. Vēsturiski miežu dzirnavas ir vienas no svarīgākajām ierīcēm destilētavā.
Ja malšanas procesa laikā rodas kaut viena dzirkstele, kas tiešām var viegli notikt, ja miežos iekrīt metāla gabaliņš, miežus pārņems liesmas. Neuzmanība malšanas procesa laikā savulaik bija galvenais iemesls, kāpēc destilētavas aizdegās un nodega. Tagadējos laikos no tā palīdz izvairīties spēcīgi magnēti.
Diedzētie mieži tiek rupji samalti dzirnavās, pēc tam samaltos graudus samaisa misas toverī ar karstu ūdeni (misa nedrīkst uzkarst vairāk par 60 grādiem pēc Celsija). To lielākoties dara noslēgtās tērauda tvertnēs, lai uzturētu karstumu, tās ir aprīkotas arī ar automātiskiem maisītājiem.
Misa viskijam, graudi lopbarībai
Karstums un mitrums no jauna aktivizē enzīmus (viens no tiem ir jutīgs pret pārāk augstu temperatūru), un ciete tiek sašķelta cukurā, kas šķīst ūdenī. Šo brūno, tumšo šķidrumu, kas galarezultātā rodas, sauc par misu (wort – angļu val.).
Misas toveris bieži var būt pat trīs metrus dziļš. Tam ir caurumota grīda – caurumiņi ir pietiekami mazi, lai aizturētu rupjākās daļiņas no ieplūšanas misas uztvērējā – uzglabāšanas tvertnē, kas atrodas zem tovera.
Toverī paliek samaltie un izmērcētie graudi, no kuriem ir iegūti ogļhidrāti un kuri ir lieliski piemēroti lopbarībai.
Interesanta nianse – citu labības spirtu gadījumā šī atdalīšana notiek tikai destilācijas procesa laikā, taču arī tad pārpalikumi joprojām ir augstas kvalitātes, kalorijām bagāti un ļoti derīgi lopbarībai.
Skotijā misas process tiek veikts trijos piegājienos, katrs no tiem ilgst ne vairāk kā 20 minūtes. Šajā laikā katru reizi no jauna tiek paaugstināta temperatūra. Otrais piegājiens dod augstāko cukura ekstrakcijas līmeni, savukārt trešais nodrošina vēl atlikušā cukura iegūšanu – aptuveni četrus procentus. Tas tiek izmantots nākamās misas aizdaram.
Fermentācija un raugs
Uztvērējā savāktā saldā misa tiek atdzesēta līdz 20–27 grādu temperatūrai un tad pārsūknēta vai nu priedes, vai lapegles koksnes tvertnēs vai arī nerūsējošā tērauda fermentācijas tvertnēs, ko Skotijā sauc par suslas toveriem.
To izmēri stipri atšķiras. Vecāko cisternu tilpums ir 5000 litru, bet modernākajām fermentācijas tvertnēm tilpums ir jau vairāk nekā 50 000 litru. Ziemeļamerikā fermentācijas tvertņu tilpums var sasniegt pat 80 000 litrus. Jebkurā gadījumā tvertnes netiek piepildītas pilnībā – ir nepieciešams atstāt pietiekami daudz vietas, lai būtu kur pacelties putām.
Tad misai tiek pievienots raugs. Lielākā daļa destilētavu izmanto komerciālo brūvētavu vai destilētāju raugu, kas veidots pēc destilētāju gaumes. Taču pēdējā laikā Skotijā ir interese par individuāla pasūtījuma raugu. Šī niša ir jaunāka, taču mērķtiecīgi attīstās.
ASV Kentuki pavalstī dažas destilētavas jau gadiem ir izrādījušas interesi par savu rauga šķirņu attīrīšanu un uzturēšanu. Tikai no iesala iegūtai misai alkohola fermentācija var būt ļoti vētraina vārda tiešā nozīmē. Fermentēšana var radīt lielu viļņošanos un daudz putu. To mēģina savaldīt ar maisīšanu. Agrāk maisīja ar roku, tagad maisīšana notiek automātiski.
Atkarībā no temperatūras (un fenolu daudzuma, kas nāk no kūdras) fermentācija parasti notiek 40–72 stundu laikā. Ilgāks laiks nodrošina lielāku aromātu daudzveidību. Šī procesa rezultātā veidojas susla jeb alus ar aptuveni 8 tilp. % stiprumu. Faktiski tas ir Skotijā plaši pazīstamais eils. Lietpratēji uzskata, ka susla vislabāk fermentējas koka tvertnēs.