Aptaujājot cilvēkus, apmēram 25% paši uzskata, ka tiem piemīt kāda alerģija pret pārtiku, taču bērniem līdz trīs gadu vecumam ticami pierādāmas reakcijas ir 5-10 % bērnu, bet pieaugušo vecumā 1-2% cilvēku.
Alerģiskas reakcijas biežākas ir bērna vecumā, ar tendenci samazināties turpmākā dzīves laikā, taču jauna alerģija var parādīties jebkurā vecumā.
Biežākie alergēni ir piena olbaltums, soja, vistas olas, graudaugi, lazdu rieksti, zemesrieksti, zivis. Taču kā alergēns var būt gandrīz jebkurš produkts.
Pārtikas alerģija var izpausties kā:
izsitumi ( apsārtums, dermatīts, nātrene, sejas vai lūpu tūska);
gremošanas traucējumi (slikta dūša, vemšana, caureja vai aizcietējumi, vēdersāpes, kolikas);
alerģisks elpceļu iekaisums (deguna nieze, šķaudīšana, tekošs vai aizlikts deguns, astma);
acu iekaisums (plakstiņu vai konjunktīvas iekaisums);
sirds- asinsvadu reakcija (reibonis, ģībonis). Smagākā alerģijas izpausme ir anafilaktiskais šoks.
Bieži vien nav viegli noteikt, kurš pārtikas produkts izraisa alerģiju. Ātrā tipa reakcijas parādās tūlītēji - dažu minūšu vai stundu laikā, bet vēlīnā tipa reakcijas attīstās pēc 24 stundām.
Lai diagnostika būtu pēc iespējas veiksmīgāka un ātrāka, joprojām vislabākais paņēmiens ir pārtikas dienasgrāmatas rakstīšana, kurā vajadzētu piefiksēt visu uzņemto pārtiku (gan ēdienreizēs, gan starp ēdiereizēm, paralēli atzīmējot visas izpausmes un reakcijas (ādas stāvokli, gremošanas trakta unelpceļu simptomus), kā arī letotos medikamentus un ādas kopšanas līdzekļus).
Ārsti diagnostikā lieto:
ādas pilienu dūriena testus ( prick testus) - tie palīdz atklāt ātrā tipa reakcijas- uz ādas uzpilina atiecīgā alergēna ekstraktus, kurus caurdur ar lenceti, kuras asās šķautnes garums ir 1mm, rezultātu nolasa pēc 15 minūtēm;
atopijas aplikācijas testus – tie palīdz atklāt vēlīnā tipa reakcijas-uz muguras ādas uzlīmē plāksteri ar speciālām metāla iedobītēm, kur katrā iepildīts alergēns, rezultātu nolasa pēc 48 stundām;
asins analīzes - specifisko imūnglobulīnu E noteikšana serumā;
eliminācijas provokācijas testu- kad no ēdienkartes uz 2-4 nedēļām izslēdz aizdomās turamo produktu, pēc tam pakāpeniski atsākot to lietot, paralēli vērojot vai izzūd un atkal parādās alerģijas izpausmes.
Jāņem vērā, ka pirms ādas testu izdarīšanas 5-7 dienas nedrīkst lietot antihistamīnos preparātus, nedrīkst aplicēt hormonālos līdzekļus uz ādas.
Līdzīgas izpausmes pārtikas alerģijai, taču vieglākas var būt pseidoalerģijas gadījumā.
No īstās alerģijas pseidoalerģija atšķiras ar to, ka reakcijā neiesaistās organisma imūnsistēma, bet pseidoalergēns tieši bojā šūnas, atbrīvojot no šūnām vielas, kas rada alerģijai līdzīgās izpausmes.
Kā pseidoalergēni dabojas krāsvielas, konservanti, aromatizētāji, medikamenti, daži dabīgi produkti (citrusi, šokolāde, kakao, zemenes, ananāsi, banāni utml.)
Pseidolerģiju nav iespējams noteikt ne ar ādas testiem, ne asins analīzēm. Var palīdzēt tikai uztura dienasgrāmata un eliminācijas provokācijas tests.
Pārtikas alerģijas ārstēšanā galvenais ir nelietot uzturā vainīgo alergēnu, taču diēta nedrīkst būt pārāk nabadzīga, nav vēlami nevajadzīgi ierobežojumi. Aizliegtā produkta vietā, jālieto citi produkti ar atbilstošu uzturvērtību, lai neradītu kādu uzturvielu trūkumu. ( Piemēram, pacientiem, kuri nelieto piena produktus, papildus jāuzņem kalcijs).
Simptomu mazināšanai un alerģiskās reakcijas atvieglošanai ārsti bieži iesaka antihistamīnos līdzekļus, atbilstošu ādas kopšanu, smagākos gadījumos arī hormonu preparātus.