FOTO: Neparastas Lieldienu tradīcijas pasaulē

Reizēm pat šķiet - jo raibāk, jo labāk. Pilnīgs pretstats ir grieķi, kuri olas krāso tikai vienā krāsā – sarkanā. Tas simbolizē Jēzus Kristus asinis. Ja daudzās valstīs pieņemts krāsotās olas paslēpt, lai bērni pēc tam tās meklētu, Vācijā pēc olām jāraugās nevis uz zemes, bet kokos! Vāciešiem ir paraža Lieldienu koku izgreznot ar tukšām, bet krāšņi krāsotām olām, līdzīgi kā Ziemassvētku eglīti ar rotājumiem. Nav retums, ka viena koka izrotāšanā izmantotas simtiem vai pat tūkstošiem olu. Savukārt, Šveices francūži ar pavasara ziediem un krāsotām olām rotā akas, lai godinātu ūdeni, bez kā dzīvība un dabas atmošanās pavasarī nebūtu iespējama.Bieži vien bērniem šokolādes kārumus nes Lieldienu zaķis, kurš arī paslēpj bērniem domātās olas, taču ne Austrālijā. Tur šo svarīgo pienākumu pilda somainis – trušbandikuts. Viens no iemesliem, kāpēc Austrālijā Lieldienās tiek "ignorēti" zaķi, ir to nodarītais posts labībai un apsaimniekojamām zemēm. Zaķis Austrālijā ir kaitnieciska, invazīva suga, ko tur ieveduši kolonisti no Eiropas.Beļģijā un atsevišķos Francijas reģionos bērniem stāsta, ka Lieldienās olas nes baznīcu zvani. Sestdienā pirms pirmajām Lieldienām visu baznīcu zvani lidojot pie pāvesta uz Vatikānu pēc Lieldienu olām. Tāpēc Klusajā sestdienā nezvana baznīcu zvani. Pavisam citādāk Lieldienas atzīmē Somijā un Zviedrijā. Nezinātājs šos pavasara svētkus itin viegli varētu noturēt par Helovīniem, jo somu bērni Lieldienās pārģērbjas par raganām. Bērni tad dodas no mājas uz māju, piedāvā mājas saimniekiem zīmējumus, cerot apmaiņā saņemt saldumus. Interesantu Lieldienu maltīti mēdz baudīt cilvēki Kolumbijā. Tur svētku galdā tiek celtas nevis olas, bet gan iguānas un bruņurupuči.