Vulkāna dēļ zeme esot ļoti auglīga. Vulkāniska sala - ļoti kalnaina, un lauksaimniecībā apstrādājamās zemes nav daudz, lai to iekoptu, smagi jāstrādā. Tāpēc būt zemkopim ir ļoti grūti. Būt marihuānas audzētājam vēl smagāk. Plantācijas augstu kalnos, pāris stundu kāpiens. Vairākumā gadījumu zeme nevienam nepieder. Atrodi vietu nost no takas, ko nevar redzēt, un sāc apstrādāt. Katram uzbūvēta pajumte, citam pat divas nojumes, viena dzīvošanai, otra strādāšanai, mantas žāvēšanai.
Bet viegla nauda tā noteikti nav. Pirmkārt, smagi jāstrādā. Otrkārt, lielāko naudu apgroza dīleri. Treškārt, policija jebkurā mirklī var atnākt un lauku nodedzināt, apmetni iznīcināt. Policija visbiežāk kāpj kalnā, ja redz, ka tur kāds ir, citādi, tik cik noposta lauku, tik arī ir, sodīt nevienu nav iespējams, bet kāpiens iespējams tāls un augsts. Augstu kalnos var sastapt arī pa kādai govij, kazai vai cūkai. Tas - alibi! Jo aizliegt turēt lopus nevar, bet tas vienmēr var būt iemesls būšanai kalnos.
Katram (nopietnam) marihuānas audzētājam ir ierocis. Drošībai un pašaizsardzībai. Arī mūsu gids noteiktos periodos uz apmetni bez ieroča neiet, īpaši laikā, kad novāc ražu. Kārtība vienkārša - ja kāds nāk tavu mantu ņemt, skaidrs, ka bez ieroča viņš nenāks. Tad nu - kurš kuru! Mūsu gidam, nedaudz zem piecdesmit, bijušas četras sievietes, daudz bērnu, visi jāuztur. Papildus ir arī legāli biznesi, piemēram, veikals, bet ar to daudz nopelnīt nevar. Normāls vīrietis, patīkams sarunu biedrs, interesants skatījums uz dzīvi. Prasu viņam: ja kāds atnāks zagt, ko darīsi?! Viņš pilnīgi normāli atbild - nošaušu. Viņa saimniecība arī bija vislielākā, ko redzēju. Viens pats, protams, tādu iekopt nevar. Viņam esot pārinieks.
Kādam citam saimniecības vairs nav. Cilvēks dabūjis algotu darbu pie baltajiem, katru dienu jābūt darbā, tāpēc marihuānu audzēt nevar. Nopelna mazāk, bet arī mazāk jāstrādā. Kalnos darbs smags, tomēr pats sev esi saimnieks. Tagad jābaidās prasīt algas pielikumu, jābaidās iebilst vai nepiekrist, jo baltais uzvedas kā īsts kungs. Bērns jāsūta koledžā, par visu jāmaksā, tāpēc viņš domā, ko darīt. Vai tiešām kalnos jāatgriežas?
Sentvinsentā kāsi atrast vieglāk nekā parastu cigareti. Lieto, audzē vai tirgo. Arī tā ir daļa tūrisma, daļa Sentvinsentas firmas zīmes.
Vietējie fermeri ir ļoti atklāti, piedabūt viņus izvadāt ekskursijā pa saimniecību nav grūti. Tuvāk tautai, tā teikt. Turpat viņus arī satiec, nekur nav jāmeklē. Kopā uzpīpē, iedzer, un pēc piecām minūtēm zināsi visu dzīvesstāstu. Dīleri, kas riskē un vinnē, braukā lielās un skaļās mašīnās, dzīvo lielās un smalkās mājās. Atpazīt viņus var, klāt iet negribas.
x5